Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau sesto gadu ārstējos jūsu vadītajā ārstniecības iestādē onkoloģijas pacienta statusā. Diemžēl piektajā gadā pēc melanomas operācijas organismā izveidojušās metastāzes, no kurām dažas ir izoperētas, bet citas - vēl nē. Onkologs ir nozīmējis divus gadus ilgu ārstēšanos ar intravenozu injekciju reizi trijās nedēļās. Tas nozīmē, ka šajā laika periodā man jāierodas Onkoloģijas centra dienas stacionārā apmēram 35 reizes.

Dīvaina ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes lēmumu mainība attiecībā uz “epidemioloģiskajām” prasībām.

Bija laiks, kad testus pieprasīja visiem – gan vakcinētiem, gan pārslimojušajiem, gan sertificētajiem, gan nesertificētajiem. Pēc tam bija “viens no diviem”, proti – vai nu sertifikāts, vai tests. Un nu atkal ir jātestējas visiem – gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem.

Diemžēl nesaprotamu iemeslu dēļ jūs neatzīstat siekalu testus un pieprasāt, lai testu materiāls tiktu ņemts no deguna un rīkles. Saprotams, ka gandrīz neviena medicīniskā procedūra nav patīkama, bet katrs cilvēks, apzinādamies, ka tā ir viņa veselības un dažreiz – pat dzīvības dēļ, ir gatavs to pieciest.

Pavisam cita situācija ir ar šo “kovidtestēšanu”. Ja atsevišķas reizes vēl varētu pieciest, tad regulāra, sistemātiska, ilgstoša deguna bakstīšana ar kociņiem kļūst psiholoģiski traumējoša, bet, kā zināms, viens no onkoloģijas pacientu sekmīgas izārstēšanās neatņemamiem nosacījumiem ir nosvērts, mierīgs emocionālais stāvoklis, uzticība savam ārstējošajam ārstam un medicīnas iestādei kopumā.

Ņemot vērā to, ka laiks un fakti ir pierādījuši, ka “vakcinētie” un “sertificētie” cilvēki slimo ne mazāk par nevakcinētajiem, nav loģiska izskaidrojuma prasībai pēc šīs regulārās testēšanās. Pat vairāk – šī prasība grauj ārstniecības iestādes vadības reputāciju vai pat raisa aizdomas par lēmuma pieņemšanā iesaistīto personu ieinteresētību vai interešu konfliktu.

Nav grūti aprēķināt, ka divu gadu laikā, pieņemot par vienas analīzes cenu 35.00 eur, valsts pārskaitīs laboratorijām 1225.00 eur. Par viena cilvēka ”kovid” analīzēm! Plus vēl testēšanās pirms katra izmeklējuma! Šis absurds (vai mahinācija) kulmināciju sasniedza Gaiļezera slimnīcā, kad cilvēkam, kuram bija nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, bakstīja ar kociņiem degunu divas reizes (!). Ar apmēram 15 minūšu intervālu! Nepametot slimnīcas telpas! Un tas ir apstākļos, kad daudziem cilvēkiem nav pieejami savlaicīgi izmeklējumi izbeigušos valsts apmaksāto kvotu dēļ!

Iepriekš minēto iemeslu un apsvērumu dēļ ierosinu pārskatīt un mainīt prasības attiecībā uz jūsu vadītās medicīniskās iestādes pacientu “kovid” testēšanu, tādējādi demonstrējot visai sabiedrībai valstisku, inteliģentu un racionālu pieeju sabiedrības veselības uzlabošanā, kas – gribas ticēt – ir jūsu darba pienākums un mērķis.

Nedrīkstam aizmirst, ka medicīniskās aprūpes sistēma ir pacientiem, nevis pacienti –sistēmai. Mūsdienu apstākļos šī aksioma mēdz pazust naudas plūsmas un birokrātijas džungļos. Jāsaprot, ka maksas (arī valsts apmaksātās) medicīnas apstākļos katrs no ārstējamas slimības mirušais cilvēks ir ne vien morāls un profesionāls fiasko, bet arī ekonomisks zaudējums visam medicīnas iestādes kolektīvam – no sanitāra līdz administrācijai.

Arvien vairāk klajā nākušās, atslepenotās informācijas, attiecīgu MK lēmumu, daudzu no “kovidpotēm” cietušo cilvēku liecību dēļ, kā arī LR valdības kontrolēto masu informācijas resursu tiražēto pusoficiālo baumu par gaidāmo piespiedu vakcināciju rudenī dēļ kļūst arvien acīmredzamāks, ka “kovidpandēmija” ir labi organizēta un ļoti labi apmaksāta politiski – ekonomiski – sociāli medicīniska afēra, kura balstās tikai uz propagandu un tajā iesaistīto izpildītāju ievērojamo materiālo ieinteresētību. Te, šķiet, būtu vietā atgādināt galveno, pamata postulātu visiem mediķiem, kurš nav un nekad nebūs atcelts, proti: ”Nekaitēt!”

Iepriekšminēto apsvērumu dēļ iesaku ņemt vērā jūsu pacienta viedokli un atcelt prasību par regulāro testēšanos vai vismaz aizstāt psiholoģiski un arī fiziski traumējošās analīzes pieprasījumu ar siekalu testu. Bija periods, kad laboratorijā darbinieku klātbūtnē nodots siekalu paraugs derēja analīžu veikšanai un pat - atbilstošā gadījumā – sertifikāta iegūšanai. Šajā gadījumā laboratoriju bizness necietīs, epidemioloģiskā drošība – arī, bet daudziem pacientiem uzlabosies psiholoģiskā un emocionālā pašsajūta, kas – nenoliedzami – labvēlīgi ietekmēs izveseļošanās gaitu.

Gribas ticēt, ka Latvijas sabiedrības veselība ir bijusi, ir un būs jūsu un jūsu darba galvenā prioritāte.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...