
Atklāta vēstule Saeimas deputātei Zariņai-Stūrei par tālmācības un mājmācības ierobežošanu
Biedrība Asociācija “Ģimene”12.02.2026.
Komentāri (0)
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Augstu novērtējam Jūsu ieguldījumu un centienus stiprināt izglītības kvalitāti Latvijā, vienlaikus uzskatām, ka piedāvātie ierobežojumi tālmācībai un mājmācībai pamatizglītības pirmajā posmā (1.–6. klase) var radīt nesamērīgus un nevajadzīgus šķēršļus ģimenēm un bērniem, jo īpaši situācijās, kurās alternatīvas izglītības formas ir pamatotas ar bērna individuālajām vajadzībām. Mūsu ieskatā šie ierobežojumi nav pietiekami saskaņoti ar starptautiskajām cilvēktiesību normām.
Vēlamies atkārtoti uzsvērt, ka vecāku un bērnu tiesību ierobežošana izglītības izvēlē var nonākt pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantu un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantu. Gadījumā, ja minētie ierobežojumi tiktu pieņemti, būtu jāapsver iespēja aizstāvēt šīs tiesības gan Latvijas, gan starptautiskajās tiesu instancēs. Šāds process prasītu ievērojamus administratīvos resursus un varētu nelabvēlīgi ietekmēt gan politisko procesu, gan koalīcijas partneru, tostarp partijas Jaunā Vienotība, reputāciju. Esam pārliecināti, ka šāds attīstības scenārijs nav nevienas iesaistītās puses interesēs.
Lai ilustrētu iespējamos riskus, vēlamies pievērst uzmanību līdzīgiem procesiem Krievijā, kur 2026. gada janvārī Valsts domes deputāts Iļja Volfsons ierosināja būtiski pastiprināt kontroli pār mājmācību (izglītību ģimenē). Priekšlikums paredz starpinstitūciju komisiju izveidi pārejai uz mājmācību, obligātu atestāciju skaita palielināšanu līdz vismaz divām reizēm gadā, kā arī piespiedu atgriešanos skolā neveiksmīgu vērtējumu gadījumā. Lai gan šīs izmaiņas vēl nav stājušās spēkā, tās atspoguļo tendenci pastiprināt valsts uzraudzību pār alternatīvām izglītības formām, mazinot vecāku autonomiju un iespējas nodrošināt bērnam individualizētu pieeju. Latvijā kā demokrātiskā un Eiropas Savienības dalībvalstī pastāv risks, ka līdzīgi ierobežojumi varētu tuvināt izglītības politiku autoritārākiem modeļiem, ignorējot vecāku primāro atbildību un valsts atbalstošo lomu, kā to paredz minētās ANO konvencijas.
Aicinām Jūs vēlreiz iepazīties ar mūsu iepriekš iesniegto vēstuli un tajā ietvertajām atsaucēm uz starptautiskajiem tiesību aktiem, lai kopīgi rastu sabalansētu risinājumu. Mūsuprāt, ir iespējams nodrošināt augstu izglītības kvalitāti, vienlaikus respektējot ģimeņu tiesības uz izvēli un izvairoties no liekas birokrātijas.
Vēršam uzmanību, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ir nodevis likumu otrreizējai caurlūkošanai, aicinot atlikt izmaiņu ieviešanu vismaz līdz 2027. gadam. Tas sniedz iespēju pārdomāti pilnveidot regulējumu, ņemot vērā sabiedrības bažas un ekspertu ieteikumus.
Esam pārliecināti, ka konstruktīvā dialogā iespējams rast līdzsvarotu pieeju, kas patiesi kalpo bērna labākajām interesēm un stiprina uzticēšanos starp ģimenēm un valsti.





Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.












































































