Atklāta vēstule Vējonim: Liepājas SEZ vadība var zagt jūrnieku algas valsts līmenī
Aivars Kisnics10.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Raimonda Vējoņa kungs, vēršos pie Jums pēc palīdzības manu cilvēktiesību pārkāpuma lietā, ko izdarījuši cilvēki, kas strādā valsts labā un kuru rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību. Lietas apstākļi ir šādi:
Valsts varas pārstāvji - Liepājas SEZ vadība, nenoslēdzot Jūrnieku darba līgumus ar darba ņēmējiem, nodarbinātiem jūrniekiem uz loču kuģiem Liepājas ostā, vienojoties noziedzīgā nodarījumā ar Latvijas Jūras Administrācijas kuģošanas drošības inspekciju, rupji pārkāpj jūrnieku tiesības saņemt jūrnieka minimālo algu, ko periodiski nosaka Apvienotā jūrniecības komisija, par darbu uz Latvijas valsts karoga kuģiem, kā to paredz 2006. GADA KONVENCIJA PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ, un piesavinās jūrnieku algu lielā apmērā.
Noziedzīgo nodarījumu fakti:
1. Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs ir izdevis rīkojumu: rīkojums Liepājā 2011.gada 17.novembris Nr. 47 - F Par kuģa žurnāla aizpildīšanas kārtību, kas uzliek par pienākumu man viltot Kuģa žurnālu, kuģim veicot pārgājienus jūrā, jo kuģošanas spēju apliecība ir izsniegta par darbību tikai ostas akvatorijā (iekšējie ūdeņi) - Ministru kabineta noteikumi Nr. 922. Noteikumi attiecas uz Latvijas iekšējiem ūdeņiem no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (piemēram, upes, ezeri) un ostu akvatorijām (turpmāk - iekšējie ūdeņi). Jau 2011. gadā tiek veikts dienesta viltojums - gatavošanās 2006. GADA KONVENCIJAS PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ nepiemērošanai.
2. Apzināti pretlikumisku, viltotu loču kuģa «PILOT-4» apliecību pieprasīšana no Liepājas Ostas kapteiņa Pētera Gudkova puses un apzināti pretlikumisku, viltotu loču kuģa «PILOT-4» apliecību izsniegšana no VAS “Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas vadītāja Artūra Oša puses - apliecība Nr.11.0069.06 par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Tajā norādīts, ka kuģim, kurš minēts šajā apliecībā, ja tas kuģo jūrā, tiek noteikts apkalpes minimālais sastāvs pēc skaita un amatiem, kas nav mazāks kā zemāk minētajā tabulā, bet kuģošanas rajons ierakstīts - Liepājas ostas akvatorija (iekšējie ūdeņi) tabulā „speciālas atzīmes, ja tādas ir”: matrozim (amats sardzes matroži) jābūt uz kuģa, tikai kuģim esot gaitā.
Gaitā nozīmē arī kuģot jūrā. Sardzes matroži uz kuģa PILOT-4 nekad nav bijuši. Apliecība par kuģa apkalpes minimālo sastāvu Latvijas Republikas valdības vārdā - Latvijas Jūras administrācija izdevusi šo apliecību saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās Konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras V/14.2 noteikumu, ar grozījumiem, prasībām. Bruto tilpība atbilstoši 1969.gada Starptautiskajai Tilpības konvencijai _80_.
Kuģošanas spējas apliecība Nr.14.139.06. Kuģis ir pārbaudīts saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem noteikumiem un atzīts par derīgu kuģošanai Liepājas ostas akvatorija (iekšējie ūdeņi). Likums par ostām 4. pants. (2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums. Ir ignorēti Ministru kabineta noteikumi Nr.49 3.19 un 3.19.2. piekrastes kuģošana - kuģošana, ja attālums līdz patvēruma ostai nepārsniedz 20 jūras jūdzes. Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot Liepājas ostā, un pakalpojuma beigas, izejot no ostas, ir bojas "A" dvarsa šķērsošana t.i. teritoriālajā jūrā 9 jūras jūdzes no bāzes līnijas.
3. Nav piemēroti Noteikumi par kuģu apkalpes minimālo sastāvu - Ministru kabineta noteikumi Nr.80
4. Zvejas kuģiem un kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, kuģa apkalpes minimālo sastāvu nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām zvejas kuģu, kabotāžas kuģu un iekšējo ūdeņu kuģu apkalpes minimālā sastāva normām. II. Kabotāžas kuģi piekrastes kuģošanā
Kapteinis un klāja apkalpe.
|
Nr. |
Amats |
Minimālā kvalifikācija atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.895 "Jūrnieku sertificēšanas noteikumi" |
Skaits |
|
|
500 BT un lielāki |
līdz 500 BT |
|||
|
6.1. |
kapteinis |
41.2. vai 41.3.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija vai 41.4.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija atbilstoši kuģa BT |
1 |
1 |
|
6.2. |
sardzes stūrmanis |
41.7. vai 41.8.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija atbilstoši kuģa BT |
1 |
1 |
|
6.3. |
sardzes matrozis |
41.9. vai 41.10.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija |
2 |
1 |
-.vai pa ūdeņiem, uz kuriem attiecas ostu noteikumi;
Loču kuģim PILOT-4 Bruto tilpība 80 BT kuģojot Latvijas teritoriālajā jūrā, esmu spiests pildīt sardzes stūrmaņa un sardzes matroža navigācijas sardzes pienākumus.
5. VAS “Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcija prettiesiski balstās uz 2006. GADA KONVENCIJU PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ: DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA II pantu i) “kuģošanas līdzeklis” ir kuģošanas līdzeklis, kas nav paredzēts tikai kuģošanai pa iekšējiem ūdeņiem vai piekrastes ūdeņiem, vai to tuvumā, vai pa ūdeņiem, uz kuriem attiecas ostu noteikumi,
- tikai kuģošanai pa iekšējiem ūdeņiem - Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 2. Noteikumi attiecas uz Latvijas iekšējiem ūdeņiem no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (piemēram, upes, ezeri) un ostu akvatorijām (turpmāk - iekšējie ūdeņi).
- vai piekrastes ūdeņiem - Ūdens apsaimniekošanas likums 14) piekrastes ūdeņi - virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;
- Tuvumā Sinonīmi: apkārtne, apkārtni, robežas, apkārtne, tuvākajā, pie rokas cieši blakus, līdzās, nākamo, tūlītēju, tuvs, parocīgs, ērts, tuvu, tuvu, tuvumā, pie rokas.
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 6. Kuģojot ostas akvatorijā, papildus ievēro attiecīgās ostas noteikumus.
6. Tiek ignorēta 2006. GADA KONVENCIJA PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ 4. Ja nav skaidri norādīts citādi, tad šī konvencija attiecas uz visiem kuģiem, kas pieder juridiskai vai fiziskai personai, ir iesaistīti komerciālā darbībā un kas nav kuģi, kuri tiek izmantoti zvejā vai līdzīgā darbībā, un tradicionāli būvēti kuģi, piemēram, dou un džonkas. Šī konvencija neattiecas uz karakuģiem un peldošām palīgierīcēm. Loču kuģis PILOT-4 ir iesaistīts komerciālā darbībā - Jūras transports - Regula (EEK) Nr. 3577/92 - Jēdziens "jūras kabotāža" - loču pakalpojumi - - pārgājiens pa Liepājas ostas akvatoriju (3.19.3. iekšējo ūdeņu kuģošana -- kuģošana ostu iekšējās akvatorijās un iekšējās ūdenstilpēs, neizejot jūrā), Latvijas teritoriālo jūru, līdz 12 j.j. skaitot no bāzes līnijas vai 3.19.2. piekrastes kuģošana - kuģošana, ja attālums līdz patvēruma ostai nepārsniedz 20 jūras jūdzes;
Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot ostā, un pakalpojuma beigas, izejot no ostas, ir bojas "A" dvarsa šķērsošana 9 j j no bāzes līnijas. Izbraukšana un ierašanās vienā un tajā pašā ostā ir jūras transporta pakalpojums dalībvalstī Regulas Nr. 3577/92 2. panta 1. punkta izpratnē. Eiropas Tiesas judikatūra TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta) Lieta C‑17/13
7. Tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme 106. 107., Likums Par Piespiedu darba konvenciju.
8. Tiek ignorēta normatīvo aktu hierarhija:
- Ratificētās starptautisko tiesību normas un Likumi par starptautisko līgumu apstiprināšanu,
- APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS JŪRAS TIESĪBU KONVENCIJA 3. pants. Teritoriālās jūras platums 5. pants. Normāla bāzes līnija 8. pants. Iekšējie ūdeņi 11. pants. Ostas 12. pants. Reidi,
- EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/21/EK (4) Pienācīgi jāņem vērā Jūrniecības darba konvencija, kuru 2006. gadā pieņēma Starptautiskā Darba organizācija un kurā ir aptverti arī ar karoga valsti saistīti pienākumi,
- EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/54/ES 2. Attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka par 200 un kuri nav iesaistīti starptautiskos reisos, dalībvalstis pēc apspriešanās ar attiecīgajām kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām, ievērojot MLC 2006 II panta 6. punktu, var nolemt pielāgot pārraudzības mehānismus, tostarp inspekcijas, lai ņemtu vērā īpašos nosacījumus, kas attiecas uz šādiem kuģiem.
Pēc augstāk minētā, jūrniekiem Liepājas ostā ir pielāgots tāds pārraudzības mehānisms, pēc kura LSEZ vadība ar VAS “Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas atbalstu, var zagt jūrnieku algas valsts līmenī, maksājot darba ņēmējiem ne vairāk kā 15% no nopelnītās jūrnieka algas mēnesī.
Latvijas Republika ir viena no retajām valstīm, kas nepiemēro MLC 2006 prasības jūrniekiem, kuri strādā uz komercdarbībā iesaistītiem kuģiem piekrastes kuģošanas rajonā, arī Lietuva.
Loču kuģu kapteiņu algas Eiropā skatīt:
https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/denmark/aalborg
https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/germany/aachen
https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/finland/helsinki
https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/poland/gdansk
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
