Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ir kaut kas, par ko pilnīgi vienisprātis pērn bija Valsts kanceleja, Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Privatizācijas aģentūra (PA), tad tas bija – no sabiedrības ir iespējami ilgi jāturpina slēpt, kā tieši notika Citadele bankas „darījums” un tās faktiskā uzdāvināšana amerikāņu investoriem, kā tieši tika pieņemti lēmumi, kuru rezultātā Latvijas valsts budžets Valsts kontroles vērtējumā zaudēja vismaz 25– 75 miljonus eiro, un kāda informācija bija šo lēmumu pamatā. Taču pamazām slēptie dokumenti ierauga dienas gaismu, un šodien Pietiek publicē vienu no valdības visslēptākajiem dokumentiem saistībā ar šo afēru – toreizējā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska parakstīto informatīvo ziņojumu.

Slēpa pat no deputātiem

"Citadele bankas pārdošanas uzsākšana

[DIENESTA VAJADZĪBĀM].

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].

[DIENESTA VAJADZĪBĀM].

[DIENESTA VAJADZĪBĀM]."

Liela daļa no sabiedrībai pieejamās Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu? versijas izskatās tieši šādi. Apmēram ceturtā daļa no Valsts kontroles ziņojuma sabiedrībai joprojām nav pieejama. Taču šai institūcijai vismaz nebija problēmu ar informācijas iegūšanu no Citadeles darījumā iesaistītajām iestādēm un personām. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai gāja daudz grūtāk – bija institūcijas, kas prasīto informāciju komisijai tā arī nesniedza.

"Lai gan saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā noteikto valsts un citu publisko institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt Parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, dažas institūcijas un amatpersonas pieprasīto informāciju ir nosūtījušas tikai pēc atkārtota pieprasījuma (Valsts kanceleja, Ministru prezidente Straujuma), bet FKTK, banka Citadele un Reverta ir atteikušās sniegt to rīcībā esošo informāciju," galaziņojumā konstatēja komisija.

Taču arī liela daļa tās informācijas, kas komisijai negribīgi tika sniegta, sabiedrībai nebija un nav pieejama.

"Komisija ir vērsusies pie atbildīgajām valsts institūcijām (EM, PA, Valsts kancelejas) ar lūgumu deklasificēt ar bankas Citadele akciju pārdošanas procesu saistītos dokumentus, kā arī paskaidrot saglabāto klasificētās informācijas statusa pamatotību. Tomēr ierobežotas pieejamības statuss joprojām ir saglabāts lielai daļai ar bankas Citadele akciju pārdošanas procesu saistītās informācijas," komisija konstatēja 2015. gadā.

Nekas būtisks nav mainījies arī pašlaik, četrus gadus vēlāk. Pašlaik administratīvajā rajona tiesā tiek izskatītas vairākas prasības saistībā ar dažādu Citadeles pārdošanas dokumentu nepieejamību sabiedrībai, taču ne tikai nu jau privātā Citadele un likvidējamā Reverta, bet arī valsts iestādes spīvi aizstāv viedokli, ka sabiedrībai par lēti pārdotās – bet faktiski atdotās – kredītiestādes pārdošanu ir sniegts pilnīgi pietiekami informācijas.

Aisberga virsotne

Nav noliedzams, ka valsts iestādēs Citadeles vispirms neveiksmīgās, bet pēc tam nosacīti veiksmīgās pārdošanas laikā ir sagatavots un izskatīts tiešām iespaidīgs informācijas apjoms. "Laikā no 2011. gada līdz 2015. gadam attiecībā uz pieteicēja pieprasīto informāciju par bankas Citadele valsts akciju daļas pārdošanu Ministru kabinetā iesniegts 31 tiesību akts," skaidrojumos tiesai raksta Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja.

Turklāt tā ir tikai aisberga virsotne – un gan tā, gan pats aisbergs joprojām lielākoties ir noslepenoti. Dokumentu autori ir kopumā trīspadsmit dažādu institūciju, un, kā atklāj Valsts kanceleja, "katram tiesību aktam pievienoti 3–10 pavadošie dokumenti (atzinumi, viedokļi un cita informācija), kuriem arī ir noteikts atšķirīgs ierobežotas pieejamības informācijas statuss (dienesta vajadzībām, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības)."

Tiesa, lielākā daļa pašlaik nepieejamās informācijas ir klasificēta tikai uz noteiktu laiku – tā vismaz tam vajadzētu būt atbilstoši Informācijas atklātības likumam. Taču iespaidīgais Citadeles pārdošanas dokumentācijas radītāju iestāžu skaits, kā arī privāto konsultantu piesaistīšanas fakts, kas ļauj brīvi atsaukties uz noslēgtiem līgumiem un tajās iekļautām konfidencialitātes normām, rada situāciju, kad par konkrētās informācijas atslepenošanu neviens nav atbildīgs. "Tās autors (Ekonomikas ministrija) ir noteicis ierobežotas pieejamības informācijas statusu saskaņā ar likuma 5. panta trešo daļu, līdz ar to nevienai personai, tai skaitā Valsts kancelejai, nav tiesību mainīt informācijas autora noteikto statusu," – šāds ir Valsts kancelejas skaidrojums par vienu no Ekonomikas ministrijas ziņojumiem.

Savukārt ministrija tālāk norāda uz Privatizācijas aģentūru, bet tā plašākos paskaidrojumos neielaižas. "Informējam, ka Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta sēdē izskatītajam informatīvajam ziņojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ Sabiedrība nekādus komentārus par šī ziņojuma saturu sniegt nevar," – šāds ir tipisks aģentūras skaidrojums. Šajā situācijā šodien Pietiek publiskotais Ekonomikas atzinums ir īpaši būtisks,

Nevar veicināt tiesiskumu

Papildus tam valsts institūcijas pat paskaidrojumos administratīvajai tiesai atklāti atzīst: norādes uz nepieciešamību publiskot konkrētus datus valsts pārvaldes tiesiskuma, labas pārvaldības principu un sabiedrības informēšanas vārdā tās uzskata par nenopietnām un vērā neņemamām.

"Pirms pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju, Valsts kanceleja izvērtēja minētos apsvērumus un secināja, ka pieteicēja iesniegumā norādītā interese neatsver to tiesisko interesi, kuras aizsardzībai konkrētajai informācijai noteikta ierobežota pieejamība," vienā no administratīvās tiesas ierosinātajām lietām saistībā ar Citadeles pārdošanas informācijas slēpšanu no sabiedrības skaidro Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja.

Šīs iestādes ieskatā medijiem nemaz neesot kādu īpašu iespēju noskaidrot patiesību. "Tas pamatojams ar to, ka pieteicēja rīcībā nav īpašu tiesisku līdzekļu, kuri atšķirtos no vispārējās kārtības un ar kuru palīdzību būtu iespējams kādā īpašā veidā "veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus"," tiesai skaidro Valsts kanceleja.

Zīmīgi, ka Valsts kanceleja tiesai kā nopietnu argumentu piemin to, ka "tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus vērtēja ne tikai izpildvaras institūcijas, bet arī likumdevējs" – parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas 2015. gadā bija tieši tā institūcija, kura pati bija izteikusi publisku kritiku par informācijas nepieciešamību.

Slēpj arī ministru runāto

Dažādi argumenti tiek piemeklēti, lai neizpaustu ne tikai informatīvo ziņojumu saturu, bet arī Ministru kabineta sēdēs pirms četriem un pieciem gadiem pārrunāto, kas varētu sniegt sabiedrībai skaidrību par pieņemto lēmumu argumentāciju un pamatotību.

Piemēram, izšķirošajā 2014. gada 29. jūlija valdības sēdē, kad vairākums no astoņiem ministriem nolēma turpināt ekskluzīvas sarunas ar vienu vienīgo pretendentu – Ripplewood konsorciju – un līdz ar to pārvilkt svītru valsts iespējai par Citadeles akciju kontrolpaketi saņemt lielāku samaksu, tika veikts audioieraksts. Taču reizē ar ministru balsojumu joprojām ir noslepenots arī tas – un atkal sākas iestāžu "karuselis".

"Arī audioierakstam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tajā ir atspoguļots Ekonomikas ministrijas informatīvā ziņojuma saturs, līdz ar to, kamēr Ekonomikas ministrija nav mainījusi ierobežotas pieejamības statusu informatīvajiem ziņojumiem, Valsts kanceleja nav tiesīga mainīt audioieraksta statusu, kā arī izsniegt to," oficiāli skaidro Valsts kanceleja.

"Karuselis" aiziet tik tālu, ka pat uz jautājumiem par pašas Valsts kancelejas rīcību (precīzāk, bezdarbību) šī iestāde mēģina atsaukties uz... Ekonomikas ministrijas noteiktu informācijas ierobežotas pieejamības statusu. "Minētā informācija šādi klasificēta, jo tās autors (Ekonomikas ministrija) ir noteicis ierobežotas pieejamības informācijas statusu," – šādi Valsts kanceleja atbild uz jautājumiem, kādu iemeslu dēļ tā pirms darījuma nav ne noteikusi Citadeles pārdošanas robežcenu, ne pasūtījusi tādas noteikšanu. "Līdz ar to nevienai personai, tai skaitā Valsts kancelejai, nav tiesību mainīt informācijas autora noteikto statusu."

Pat vispārzināmi fakti

Tiesa, valsts institūcijas norāda, ka daļa no iepriekš slēptās informācijas saistībā ar Citadeles akciju pārdošanu tagad taču esot deklasificēta, līdz ar ko sabiedrības tiesības uz informāciju esot apmierinātas. Taču patiesībā šie deklasificētie dati uzskatāmi demonstrē to, cik apņēmīgi no sabiedrības ir tikusi slēpta pat visnenozīmīgākā informācija saistībā ar pirms četriem gadiem kārtoto darījumu.

Izšķirošajā 2014. gada 29. jūlija valdības sēdē dienaskārtības protokollēmumā par pretendenta izvēli uz Citadele bankas akciju iegādi kopā bija astoņi punkti, no kuriem visi sākotnēji bija noteikti par informāciju "dienesta vajadzībām" – tātad no sabiedrības slēpjamu. Kad vispirms tika atslepenoti pieci no tiem, izrādījās, ka Laimdotas Straujumas valdība par slēpjamu no sabiedrības ir uzskatījusi pat informāciju, ka interešu konflikta dēļ premjere nepiedalās jautājuma izskatīšanā un ka ir pieņemts zināšanai ekonomikas ministra iesniegtais informatīvais ziņojums, kā arī Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvju sniegtā informācija.

Savukārt vēl vēlāk tika atslepenoti divi citi protokollēmuma punkti, no kuriem vienā bija minēts vispārzināmais – ka klātesošo ministru vairākums nolemj sarunas turpināt tikai ar Ripplewood (kurš vēl tika maskēts zem "segvārda" Rackley) un ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atturas no piedalīšanās šī lēmuma pieņemšanā. Savukārt vēl viens protokollēmuma punkts nav atslepenots arī tagad.

Noslepenotas arī rezolūcijas

Kā liecina Dienas rīcībā esoša oficiālā valsts institūciju sarakste, jau kopš 2010. gada sākuma spēkā ir Ministru prezidenta rezolūcija, ar kuru "Finanšu ministrijai uzdots sekot statusa "ierobežotas pieejamības informācija" un "dienesta vajadzībām" saglabāšanas nepieciešamībai tiem dokumentiem, kurus par akciju sabiedrību Parex banka Finanšu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā".

Taču ministrija 2017. gada oktobrī ir oficiāli informējusi Valsts kanceleju, ka visi iepriekš klasificētie un neatslepenotie dokumenti Parex bankas – un tātad arī tās "atvases" Citadeles – sakarā joprojām jātur noslēpumā no sabiedrības.

"Izvērtējot valsts akciju sabiedrības Privatizācijas aģentūra, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, akciju sabiedrības Citadele banka un akciju sabiedrības Reverta sniegto viedokli, šobrīd nav tādas Finanšu ministrijās iesniegtās informācijas, kurai atceļams noteiktais "dienesta vajadzībām" un "ierobežotas pieejamības informācija" statuss," iestāžu vienprātību apliecinājusi toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savukārt toreizējais ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) jau pagājušā gada jūnijā, izpildot toreizējā Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) rīkojumu, ir parakstījis un nosūtījis Valsts kancelejai uz piecām lapām apkopotu informāciju par noslepenoto informāciju saistībā ar Citadele bankas pārdošanas procesu. No šī dokumenta ar nosaukumu Par dokumentu ierobežotas pieejamības statusu izriet: no gandrīz sešdesmit Ministru kabineta protokollēmumiem, rīkojumiem un citiem dokumentiem, kas tā vai citādi saistīti ar Citadele banku, tikai nepilni četrdesmit ir pieejami sabiedrībai pilnā apmērā.

Jāpaliek slepenam

Savukārt visiem pārējiem dokumentiem, kas daļēji ir noslepenoti, ekonomikas ministrs ir ierosinājis saglabāt statusu "dienesta vajadzībām", kas nozīmē – turpināt tos slēpt no sabiedrības. Turklāt, kā izriet no oficiālās sarakstes, nekādu pamatojumu šādai slēpšanai no sabiedrības Ašeradens nav sniedzis – un tāda viņam arī nav prasīta.

Šajā Ašeradena parakstītajā dokumentu uzskaitījumā ietilpst ne tikai Ministru prezidenta rezolūcijas un konkrēti lēmumi, bet arī protokoli no valdības sēdēm, kurās izskatīti ar Citadele bankas pārdošanu saistīti jautājumi, un informatīvie ziņojumi, uz kuru pamata tika pieņemti nozīmīgākie lēmumi saistībā ar bankas likteni.

Vēl vairāk – statusu "dienesta vajadzībām" toreizējais ekonomikas ministrs ierosināja saglabāt arī faktiski visai informācijai, kas tikusi sagatavota, lai uz tās pamata ministri varētu pieņemt lēmumus. Līdz ar to no saraksta 58 sadaļām joprojām paliek noslepenota informācija, kas minēta 45 no tām, un šādu stāvokli Ašeradens ierosinājis saglabāt arī turpmāk. Nekas nav mainījies arī tagad.

Tas nozīmē, ka pilnu skaidrību par Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem tik dārgi izmaksājušo Citadele bankas "pārdošanu" (bet, precīzāk, atdošanu, par to vēl piemaksājot) un tajā vainojamām amatpersonām sabiedrība gūs tikai pēc tās tiesībām labvēlīgiem tiesas spriedumiem vai arī darījuma organizētāju un to sabiedroto aiziešanas no politiskās varas gaiteņiem. 

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...