Atlaistais VARAM valsts sekretārs norāda KNAB uz politiskās korupcijas faktiem saistībā ar gudrona dīķu projektu
PIETIEK27.04.2014.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Nu jau bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska atlaistais ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs vērsies ar apjomīgu iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), aicinot izmeklēt politiskās korupcijas faktus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadošo amatpersonu rīcībā saistībā ar Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbu finansējumu.
Saistībā ar skandalozo projektu, kurā ir runa par vairāk nekā 16 miljonus eiro lieliem līdzekļiem, savu amatu zaudējušais Antonovs iesniegumā KNAB norādījis uz virkni faktu, kuri lielākoties ir publiski bijuši jau līdz šim, taču nav guvuši pietiekamu VARAM un Ministru kabineta ievērību.
Antonovs norāda uz šā gada 15.aprīlī Ministru kabinetā zināšanai pieņemto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra informatīvo ziņojumu par ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Vēsturiski piesārņoto vietu „Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi" ieviešanas gaitu un zināšanai pieņemto faktu, ka projekts tiek turpināts.
Pēc šī valdības konceptuālā lēmuma VARAM ir uzdevusi Valsts vides dienestam (VVD) noslēgt līguma grozījumus ar SIA Skonto būve par papildu darbiem šī projekta īstenošanai, paredzot papildu finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar VARAM 15.aprīļa valdības sēdē sniegto informāciju, plānots, ka darbi atsākas šā gada 25.aprīlī, tātad līdz tam bija jābūt parakstītiem arī līguma starp VVD un SIA Skonto būve grozījumiem.
Savā iesniegumā Antonovs KNAB norāda, ka papildu finansējuma piešķiršana SIA Skonto būve ir prettiesiska neatkarīgi no apjoma, ko "pamato fakts, ka līgums, kas noslēgts starp Valsts vides dienestu un SIA Skonto būve, paredz, ka, notekot paziņošanas par kļūdām termiņam (2011.gada 1.marts), risks par papildu izmaksām piekrīt izpildītājam, t.i. SIA Skonto būve".
Termiņš paziņošanai par kļūdām pasūtītāja prasībās ir beidzies 2011.gada 1.martā, norāda Antonovs, savukārt SIA Skonto būve paziņojums par kļūdām (uz kura pamata būvkompānija arī pieprasījusi iespaidīgo papildu finansējumu) iesniegts 2012.gada 18.janvārī, t.i. gandrīz gadu vēlāk.
Līdz ar ko SIA Skonto būve nav izmantojusi tās tiesības paziņot par iespējamām kļūdām projektā, tādējādi pēc būtības piekrītot veikt darbu bez papildu izpētes esošā finansējuma ietvaros. Taču, neraugoties uz šo faktu, VARAM un valdība ir piekāpušās uzņēmuma un tā īpašnieka, politiski joprojām ietekmīgā Gunta Rāvja spiedienam un piekritušas papildus pieprasītā finansējuma sniegšanai.
Antonovs iesniegumā arī pieminējis, ka, viņam esot ministrijas valsts sekretāra amatā, laika posmā no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada martam ministrijas darbinieki sagatavoja un iesniedza izvērtēšanai ministru (Edmunda Sprūdža un Eināra Cilinska) birojiem 8 informatīvo ziņojumu versijas. Neviena no tām netika virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā, tā arī nesaņemot konkrētas norādes šo ziņojumu pilnveidošanai. Neviena no ziņojumu versijām nepamatoja papildu finansējuma attiecināmību".
Tāpat KNAB iesniegts arī Antonova vadībā sagatavots VARAM ziņojuma projekts valdībai, kas vispusīgi apraksta faktus par projekta īstenošanas turpmākām iespējām un attiecināmības riskiem Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai un iepirkuma attiecināmībai kā tādai. Arī tas neesot ticis virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, "jo toreizējā VARAM ministra Eināra Cilinska padomnieks Māris Ruķers noraidīja to ministrijas lietvedības sistēmā".
Antonovs norāda arī uz, viņaprāt, maldīgo pieņēmumu, ka papildus ieguldītos līdzekļus būs iespējams atgūt no Eiropas Savienības fondiem: "Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka Ministru kabineta sēdē izskatītais informatīvais ziņojums, kaut arī izskatīts sēdes atklātajā daļā, www.mk.gov.lv kā dokuments nav pieejams. Lai arī ziņojumā apgalvots, ka VARAM apliecina, ka papildu finansējums projektam būs attiecināms no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, atbildīgās iestādes vadītājs (vadītāja p.i.) nav saskaņojis šādu ziņojuma redakciju (atbildīgā iestāde ir tā VARAM struktūra, kas darbojas nodalītas kompetences ietvaros un lemj par izdevumu attiecināmību)."
Iesniegumā KNAB norādīts arī uz kraso ministrijas vadības maiņu šajā jautājumā, kas tieši varētu liecināt par politisku korupciju: "Lai demonstrētu nostājas krasu maiņu, pievienoju š.g 3.februārī BNS publicēto E.Cilinska pozīciju (pielikums Nr.3), kurā viņš pauž, ka nav pamata piešķirt papildu finansējumu SIA Skonto būve, kā arī 25.februāra preses relīzi (pielikums Nr.4), kurā ir teikts, ka līdzekļi ir jāpiešķir. ES fondu Atbildīgās iestādes viedoklis, kura lemj par izdevumu attiecināmību, šajā laika posma ir palicis nemainīgs."
Antonovs KNAB aicinājis atbildīgi pieiet tik apjomīgam valsts publiskā finansējuma nozagšanas riskam un izmantot visas iespējas to novērst. Viņš esot gatavs tikties ar biroja amatpersonām, lai detalizētāk skaidrotu faktus saistībā ar projekta „Vēsturiski piesārņoto vietu „Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi" īstenošanu.
Pietiek šodien publisko Antonova iesniegumu KNAB ar visiem tā pielikumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
