Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā izrādās, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsults Kaspars Vecozols, par kura sniegtajiem privātajiem juridiskajiem pakalpojumiem labklājības ministrei Ilzei Viņķelei pārbaudi sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nav vienīgais ministrijas darbinieks, kam dota oficiāla atļauja papilddarbiem, - kā rāda Tieslietu ministrijas Pietiek sagatavotā informācija, kopš 2010. gada sākuma tāda sniegta kopumā septiņiem darbiniekiem.

Kā nesen informēja Neatkarīgā Rīta Avīze, kuras izdevējam Mediju nams ar Viņķeli bija jātiesājas par virknes fotoattēlu (kuros redzami politiķu Viņķeļu un specdienestu darbinieku Strīķu ģimeņu pārstāvji neoficiālā atmosfērā) autortiesībām, ministre kā aizstāvi bija izvēlējusies Tieslietu ministrijas darbinieku Vecozolu.

„Juriskonsults uzsver, ka pārstāvēt I. Viņķeles intereses tiesā viņam atļauj Tieslietu ministrijas valsts sekretāra parakstīts administratīvs akts. Dienā, kad notika lietas noklausīšanās, viņš paguvis iekļauties pusdienas pārtraukumā, savukārt sēdei, kurā notika skatīšana pēc būtības, viņš paņēmis bezalgas atvaļinājumu. Ja notiks pārsūdzēšana, tādu nāksies ņemt atkal,” – tā ministrijas darbinieka skaidrojumu atstāstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.

Taču no šī skaidrojuma izrietēja, ka pietiekami dārgos juridiskos pakalpojumus, kuri citai personai izmaksātu noteiktu naudas summu, Tieslietu ministrijas darbinieks labklājības ministrei vismaz oficiāli sniedzis par velti – tātad vienkārši uzdāvinājis. Saistībā ar to Pietiek vērsās pie KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, aicinot viņa vadīto iestādi veikt pārbaudi, vai, pieņemot šo dāvanu, ministre ir ievērojusi normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, un šī pārbaude joprojām turpinās.

Tikmēr, kā izrādās, Tieslietu ministrijā Vecozols nav vienīgais, kam ir dota oficiāla atļauja amatu un nodarbju savienošanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (attēlā) gan izvairījās sniegt skaidru atbildi uz Pietiek jautājumu, vai viņš kā ministrs uzskata par pieļaujamu un atbalstāmu praksi, kad Tieslietu ministrijas darbinieki sniedz juridiskos pakalpojumus, tostarp pārstāvību tiesās, trešajām personām un kādus vēl pakalpojumus trešajām personām sniedz viņa vadītās ministrijas darbinieki. Savukārt pašas Tieslietu ministrijas atbildi publicējam pilnībā:

„Normatīvais regulējums neparedz vispārēju aizliegumu valsts amatpersonām apvienot valsts amatu ar citu amatu vai nodarbošanos. Valsts amatpersona var apvienot amata pienākumus, ievērojot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta likums) paredzētos ierobežojumus. Interešu konflikta likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 6.panta otro daļu, ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, un ievērojot likumā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks. Par šajā normā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

Vispārējā civildienesta ierēdnis bez valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļaujas saņemšanas var savienot valsts amatpersonas amatu ar Interešu konflikta likuma 7.panta sestās daļas 1., 2.un 2.'punktā paredzētajiem amatiem un darbu. Vispārējā civildienesta ierēdnis, kurš vēlas savu amatu savienot ar citu amatu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma izpildi, ir tiesīgs lūgt atļauju amatu savienošanai. Atbilstoši Interešu konflikta likuma 8.'panta piektajai daļai, saņemot lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu, tiek izvērtēts, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

Neskaitot minētos ierobežojumus, valsts amatpersonai ir pienākums arī personīgi izvērtēt amata savienošanas atbilstību amatpersonas darbības principiem. Interešu konflikta likuma 22.panta otrā daļa noteic, ka valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

Attiecībā uz iesniegumos pieprasīto informāciju norādāms, ka saskaņā ar Interešu konflikta likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu informācija par citiem amatiem, ko valsts amatpersona ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda, ir norādāma valsts amatpersonu deklarācijā. Personu datu aizsardzības nolūkā Interešu konflikta likums nosaka publiskojamo un nepubliskojamo valsts amatpersonas deklarācijas daļu. Saskaņā ar šā likuma 26.panta ceturto daļu publiski nepieejama informācija ir valsts amatpersonas deklarācijā norādītā valsts amatpersonas, tās radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta un personas kods, kā arī darījumu partneri, tai skaitā parādnieki un kreditori. Atbilstoši Interešu konflikta likuma 26.panta piektajai daļai ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos prokurors un izziņas vai valsts drošības iestādes.

Atļaujas amatu savienošanai Tieslietu ministrijā (vārds, uzvārds, amats, kad atļauja izsniegta, par ko atļauja izsniegta)

Iveta Brīnuma - Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas juriskonsulte: 12.08.2009. (pakalpojumi tiek sniegti vēl joprojām) juridiskās palīdzības sniegšana sievietēm, kas cieš no vardarbības ģimenē (uzņēmuma līgums).

Inese Bērziņa - Juridiskā departamenta Administratīvā procesa nodaļas juriskonsulte: 12.06.2009. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde pārstāvēšana administratīvajā lietā visu instanču tiesās par zemes lietošanas tiesību apgrūtinājums-stingrā režīma aizsargjoslas darbības zona, atcelšanu.

Laura France - Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte: 13.01.2012. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu pirmās instances tiesā civillietā par uzturlīdzekļu piedziņu.

Laura France - Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte: 11.07.2011. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde administratīvajā lietā visu instanču tiesās par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma (iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzrēķins) atcelšanu.

Kristaps Freimanis - Eiropas Savienības Tiesas departamenta juriskonsults: 10.11.2011. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu visu instanču tiesās darba strīda lietā.

Baiba Jugane – Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas juriskonsulte: 09.07.2012. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu visu instanču tiesās zaudējuma piedziņas lietā.

Kristaps Sautiņš - Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults: 14.06.2010. (uzņēmuma līguma izpilde paredzēta vienu mēnesi) juridiska rakstura konsultāciju sniegšana (uzņēmuma līgums).

Kaspars Vecozols – Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsults  31.05.2012. (tiesas sēde 06.06.2012.): pilnvarojuma izpilde pārstāvēšana tiesā civillietā par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, kas izriet no autortiesību pārkāpuma.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...