Atļauja amatu savienošanai un papilddarbiem sniegta septiņiem Tieslietu ministrijas darbiniekiem
PIETIEK15.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsults Kaspars Vecozols, par kura sniegtajiem privātajiem juridiskajiem pakalpojumiem labklājības ministrei Ilzei Viņķelei pārbaudi sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nav vienīgais ministrijas darbinieks, kam dota oficiāla atļauja papilddarbiem, - kā rāda Tieslietu ministrijas Pietiek sagatavotā informācija, kopš 2010. gada sākuma tāda sniegta kopumā septiņiem darbiniekiem.
Kā nesen informēja Neatkarīgā Rīta Avīze, kuras izdevējam Mediju nams ar Viņķeli bija jātiesājas par virknes fotoattēlu (kuros redzami politiķu Viņķeļu un specdienestu darbinieku Strīķu ģimeņu pārstāvji neoficiālā atmosfērā) autortiesībām, ministre kā aizstāvi bija izvēlējusies Tieslietu ministrijas darbinieku Vecozolu.
„Juriskonsults uzsver, ka pārstāvēt I. Viņķeles intereses tiesā viņam atļauj Tieslietu ministrijas valsts sekretāra parakstīts administratīvs akts. Dienā, kad notika lietas noklausīšanās, viņš paguvis iekļauties pusdienas pārtraukumā, savukārt sēdei, kurā notika skatīšana pēc būtības, viņš paņēmis bezalgas atvaļinājumu. Ja notiks pārsūdzēšana, tādu nāksies ņemt atkal,” – tā ministrijas darbinieka skaidrojumu atstāstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.
Taču no šī skaidrojuma izrietēja, ka pietiekami dārgos juridiskos pakalpojumus, kuri citai personai izmaksātu noteiktu naudas summu, Tieslietu ministrijas darbinieks labklājības ministrei vismaz oficiāli sniedzis par velti – tātad vienkārši uzdāvinājis. Saistībā ar to Pietiek vērsās pie KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, aicinot viņa vadīto iestādi veikt pārbaudi, vai, pieņemot šo dāvanu, ministre ir ievērojusi normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, un šī pārbaude joprojām turpinās.
Tikmēr, kā izrādās, Tieslietu ministrijā Vecozols nav vienīgais, kam ir dota oficiāla atļauja amatu un nodarbju savienošanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (attēlā) gan izvairījās sniegt skaidru atbildi uz Pietiek jautājumu, vai viņš kā ministrs uzskata par pieļaujamu un atbalstāmu praksi, kad Tieslietu ministrijas darbinieki sniedz juridiskos pakalpojumus, tostarp pārstāvību tiesās, trešajām personām un kādus vēl pakalpojumus trešajām personām sniedz viņa vadītās ministrijas darbinieki. Savukārt pašas Tieslietu ministrijas atbildi publicējam pilnībā:
„Normatīvais regulējums neparedz vispārēju aizliegumu valsts amatpersonām apvienot valsts amatu ar citu amatu vai nodarbošanos. Valsts amatpersona var apvienot amata pienākumus, ievērojot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta likums) paredzētos ierobežojumus. Interešu konflikta likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.
Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 6.panta otro daļu, ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, un ievērojot likumā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks. Par šajā normā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
Vispārējā civildienesta ierēdnis bez valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļaujas saņemšanas var savienot valsts amatpersonas amatu ar Interešu konflikta likuma 7.panta sestās daļas 1., 2.un 2.'punktā paredzētajiem amatiem un darbu. Vispārējā civildienesta ierēdnis, kurš vēlas savu amatu savienot ar citu amatu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma izpildi, ir tiesīgs lūgt atļauju amatu savienošanai. Atbilstoši Interešu konflikta likuma 8.'panta piektajai daļai, saņemot lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu, tiek izvērtēts, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
Neskaitot minētos ierobežojumus, valsts amatpersonai ir pienākums arī personīgi izvērtēt amata savienošanas atbilstību amatpersonas darbības principiem. Interešu konflikta likuma 22.panta otrā daļa noteic, ka valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.
Attiecībā uz iesniegumos pieprasīto informāciju norādāms, ka saskaņā ar Interešu konflikta likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu informācija par citiem amatiem, ko valsts amatpersona ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda, ir norādāma valsts amatpersonu deklarācijā. Personu datu aizsardzības nolūkā Interešu konflikta likums nosaka publiskojamo un nepubliskojamo valsts amatpersonas deklarācijas daļu. Saskaņā ar šā likuma 26.panta ceturto daļu publiski nepieejama informācija ir valsts amatpersonas deklarācijā norādītā valsts amatpersonas, tās radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta un personas kods, kā arī darījumu partneri, tai skaitā parādnieki un kreditori. Atbilstoši Interešu konflikta likuma 26.panta piektajai daļai ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos prokurors un izziņas vai valsts drošības iestādes.
Atļaujas amatu savienošanai Tieslietu ministrijā (vārds, uzvārds, amats, kad atļauja izsniegta, par ko atļauja izsniegta)
Iveta Brīnuma - Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas juriskonsulte: 12.08.2009. (pakalpojumi tiek sniegti vēl joprojām) juridiskās palīdzības sniegšana sievietēm, kas cieš no vardarbības ģimenē (uzņēmuma līgums).
Inese Bērziņa - Juridiskā departamenta Administratīvā procesa nodaļas juriskonsulte: 12.06.2009. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde pārstāvēšana administratīvajā lietā visu instanču tiesās par zemes lietošanas tiesību apgrūtinājums-stingrā režīma aizsargjoslas darbības zona, atcelšanu.
Laura France - Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte: 13.01.2012. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu pirmās instances tiesā civillietā par uzturlīdzekļu piedziņu.
Laura France - Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte: 11.07.2011. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde administratīvajā lietā visu instanču tiesās par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma (iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzrēķins) atcelšanu.
Kristaps Freimanis - Eiropas Savienības Tiesas departamenta juriskonsults: 10.11.2011. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu visu instanču tiesās darba strīda lietā.
Baiba Jugane – Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas juriskonsulte: 09.07.2012. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu visu instanču tiesās zaudējuma piedziņas lietā.
Kristaps Sautiņš - Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults: 14.06.2010. (uzņēmuma līguma izpilde paredzēta vienu mēnesi) juridiska rakstura konsultāciju sniegšana (uzņēmuma līgums).
Kaspars Vecozols – Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsults 31.05.2012. (tiesas sēde 06.06.2012.): pilnvarojuma izpilde pārstāvēšana tiesā civillietā par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, kas izriet no autortiesību pārkāpuma.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
