Atļāvies izteikties par LGBT jautājumiem? Nebūt tev tiesnesim!
Ringolds Balodis17.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar Saeimas Juridiskajā komisijā uz galda bija trīs lēmumprojekti par tiesnešu iecelšanu. Starp kandidātiem bija arī zvērināts advokāts ar pārdesmit gadu stāžu, kurš jurista diplomu bija ieguvis 1994. gadā - Aldis Alliks. Viņa tincināšana pārvērtās tādā kā pratināšanā.
Uz e-pastu bija atsūtīta, kāda vēstule (arī portālā pietiek.com publicēta https://pietiek.com/raksti/vai_tiesnesim_jamuld_par_pedofilijas_dekriminalizaciju/), kurā Allikam tika inkriminēta gan sazvērestības teoriju par «Sorosa stipendiātiem» uzturēšana, gan Krievijas imperiālismu apbrīnošana, gan politnekorektu vārdu (n...s un p...s) publiska izmantošana, gan Satversmes tiesas nosaukšana par hibrīdkara virtuālo tanku. Tāpat viņam tika pārmests, ka atļāvies izteikt aizdomas, ka Latvijā iecerēta arī pedofilijas dekriminalizēšanu un tās atzīšana par “sociālo realitāti”.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (’’Jaunā Vienotība’’) bija nesaudzīgs un skarbs pret tiesneša kandidātu Alliku, apšaubot viņa reputāciju https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/353787/apsauba-tiesnesa-amata-kandidata-alda-allika-reputaciju, atzīstot, ka viņam šādas runas nav pieņemamas, un ierosināja atdot Tieslietu padomei atpakaļ Allika kandidatūru par spīti tam, ka viņu ir jau izvērtējusi Tiesnešu atestācijas komisija.
Augstākās tiesas senatore, kura bija sēdē, taisnojās, ka šādas informācijas par šiem izteikumiem nav bijis viņas rīcībā, kamdēļ pretendentu padome vēlreiz izvērtēs. Sēdes laikā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Judins nepārprotami deva mājienu Tieslietu padomei, ka šāds kandidāts nevar būt par tiesnesi. Sēdes ierakstu var noklausīties šeit - https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=15.04.2025.
Ņemot vērā, ka apsūdzības pamatā ir Allika izteikumi saistībā ar LGBT un partnerības likumu, tad jau tagad skaidrs, ka Tieslietu padome viņu izbrāķēs. It īpaši tāpēc, ka Tieslietu padomes sastāvā ir tieslietu ministre Inese Lībiņa (’’Jaunā Vienotība’’) plus Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kuram priekšā vēl Saeimas balsojums par viņa otro termiņu, plus ģenerālprokurors Juris Stukāns, kuram arī priekšā ir Saeimas balsojums par otro termiņu.
Ir skaidrs, ka izteikumi pret LGBT ir šķērslis uz jebkādiem augstākiem amatiem, kamēr pie varas ir ’’Jaunā Vienotība’’ un „Progresīvie”. Tāpat varam aizmirst par vārda brīvību un diskriminācijas aizliegumu politiskās pārliecības dēļ, jo Aldis bija ’’Latvija pirmajā vietā’’ biedrs. Domāju, ka šis gadījumam būs ’’stindzinošs efekts’’ jebkuram jaunajam censonim, kas grib veidot jurista karjeru.
Un noslēgumā, kāds Kurta Vonegūta izteikums: ’’Nekas nav svarīgāks par patiesību! Vai nav patiesība?’’
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
