Iesaki rakstu: 
Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar ierasto 1520 mm dzelzceļu. Turklāt ir izbeigts vēl viens neracionāls projekts - bateriju vilcieni.
Ja airBaltic gadījumā esošā un iepriekšējā valdība tika pieķerta melos un bija spiesta atzīties, ka ieguldītais airBaltic nekad netiks atgūts, tad Rail Baltica gadījumā finansējuma trūkums visu nolika pa savām vietām.
Ja satiksmes ministrs būtu spējis reāli novērtēt situāciju, tad nebūtu zaudēts laiks un līdz šādam risinājumam būtu nonākuši pirms gada.
Atliek vēl atskārst, ka ātrvilciena līnijai nav nekādas jēgas, sevišķi, ja to būvē viensliežu variantā, un sākotnēji uzbūvēt konvencionāla ātruma viensliežu, elektrificētu dzelzceļa līniju. Varētu ietaupīt vēl kādu miljardu. Arī būvniecības apjoms stipri mazāks, un laika ziņā varbūt varētu vēl paspēt līdz 2030. gadam.
Gan airBaltic zaudējumi, gan Rail Baltica problēmas varēja nebūt, ja satiksmes ministri nebūtu jaukuši savas ambīcijas ar kompetenci.
Politiska valdība maksā dārgi. Mācība no Latvijas jaunāko laiku vēstures.
Seko mums 
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.