Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītas vairāku amatpersonu sarunas, un, kas publicēts 29.jūnija žurnāla numurā.

Pirmais un svarīgākais!

Latvijas Televīzija atbalsta šādu publikāciju veidošanu un publicēšanu, uzskatot, ka sabiedrībai ir pilnas tiesības zināt Latvijas politikas veidošanas aizkulises, kā arī iespējamos likuma pārkāpumus, un nešaubīgi - ja Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta rīcībā būtu šīs noklausītās telefona sarunas, tad tās tiktu publicētas. Jau līdz šim LTV Ziņu dienests ar savu darbību vairākkārt pierādījis, ka spēj un ceļ gaismā sabiedrībai nozīmīgas lietas (VID finanšu policistu iespējamie likuma pārkāpumi, nodokļu shēmas, birokrātija un kukuļņemšana mazajā biznesā, operāciju "Bistro Frics"). Turklāt ar šiem atklājumiem LTV Ziņu dienests un tā žurnālisti no raidījumiem Aizliegtais paņēmiens un De Facto saņēmuši arī Latvijas žurnālistu asociācijas galvenās balvas analītiskās žurnālistikas jomā pēdējos divus gadus pēc kārtas.

Tajā pašā laikā arī šādu - "oligarhu slepeno sarunu" publikāciju veidošanā ir jāievēro elementārs žurnālistikas standarts, kas nosaka, ka ikvienam žurnālistam Latvijā ir jādod iespēja izteikties visām publikācijā minētām personām, it sevišķi - ja uz šīs personas profesionālo darbību ar publikācijas saturu tiek mesta šaubu ēna. Un proti, šajā gadījumā rakstā "Preses kastrēšana" vairākkārt tiek pieminēta gan Latvijas Televīzija, gan tās darbinieki, taču raksta autore Indra Sprance ne reizi nav ne prasījusi, ne arī atspoguļojusi Latvijas Televīzijas un tās žurnālistu viedokli. Turklāt, kā secinām, šī rīcība bijusi selektīva, jo citā publikācijā, kurā, piemēram, "oligarhu sarunās" pieminēts pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, viņa viedoklis no žurnālistes puses gan ir prasīts.

Atsevišķi raksta fragmenti, kuros pieminēta Latvijas Televīzija vai tās darbinieki:

1. "Šlesers iztaujā Lauri par noskaņojumu televīzijā. "Dodiet informāciju, kā drāzt valdību, un viņi ir atvērti," paziņo Lauris un padalās ar kolektīvām klačām - esot jātiek vaļā no Arņa Krauzes, kurš mūžīgi kaut ko pats tekstos pielabojot, bet Ilze Nagla esot draugos ar Jutu Strīķi. Rudenī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā atgriezīsies Iveta Elksne, būšot redaktore un tad varēs visus pieskatīt."

2. "Šlesers: Izdarīsim tā - LNT atbrauks, tevi nointervēs, Panorāma atbrauks, tevi nointervēs, mums tur tagad tā Madara [Līcīte] strādā, kura draudzīgu uztaisīs sižetu."

3. "Šlesera uzskaitīto mediju sarakstu ir vērts pārlasīt vēlreiz, jo arī šodien situācija nav īpaši mainījusies - trešo nedēļu pēc oligarhu sarunu publiskošanas šajos medijos par Rīdzenes skandālu valda pilnīgs klusums vai tas pieminēts tikai garāmejot."

Latvijas Televīzijas komentārs:

1. Nevienam no šiem apgalvojumiem (1. un 2.fragments), ar ko savās sarunās lielās "Rīdzenes" sarunu dalībnieki nav nekāda sakara ar faktisko LTV Ziņu dienesta profesionālo žurnālistiku, kas absolūti nekādā gadījumā neparedz ne pasūtījumu sižetu veidošanu, ne angažētus viedokļus, ne iejaukšanos Ziņu dienesta satura veidošanā. To nosaka gan LTV Ētikas kodekss, gan arī reālā LTV ZD darbība ikdienā, un to var apliecināt ikviens LTV Ziņu dienesta žurnālists. Turklāt, piemēram, raidījuma "De Facto" viens no žurnālistiem Ivo Leitāns pērn tika ievēlēts par Latvijas žurnālistu asociācijas vadītāju.

2. Pašreizējo LTV Ziņu dienesta darbinieku - Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas pieminēšana publikācijā šādā kontekstā ir šo darbinieku apmelošana. Nav neviena fakta, nevienas konkrētas rīcības un nav bijusi neviena konkrēta publikācija, kas šādu izdomājumu kaut daļēji apliecinātu. "Ir" žurnālistei, publicējot šādus apgalvojumus, bija uzdevums iegūt viedokli no Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas.

3. Nav nekāda pamatojuma arī pašas "Ir" žurnālistes Indras Sprances publikācijā paustajai cēloņu sakarībai (3.fragments), turklāt matemātiski neprecīzai, jo no pirmās "Ir" publikācijas (15.06.) līdz trešajai (29.06.), kurā pausts šis apgalvojums, ir pagājušas precīzi divas un nevis trīs nedēļas.

Jebkurā gadījumā šeit jāatzīmē vairāki svarīgi principi:

Pirmkārt, LTV Ziņu dienests darbojas neatkarīgi no tā, ko publicē vai nepublicē žurnāls "Ir" un citi Latvijas mediji, izvērtējot publicēto faktu kopumu un patstāvīgi pieņemot lēmumu, kādiem tematiem pievērst uzmanību.

Otrkārt, oligarhu noklausītām sarunām, kas ir bijušas LTV rīcībā, raidījums "De facto" pievērsās jau 2011.gadā, tātad apliecinot, ka šis temats Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta dienaskārtībā ir būtisks. Šajā gadījumā - LTV rīcībā nav žurnāla "Ir" publicētās "oligarhu sarunas", pats izejmateriāls, bet savukārt, lai veidotu sižetus par tām, balstoties tikai uz "Ir" publikācijām, ir nepieciešams laiks to pārbaudei - lai nepieļautu tās žurnālistikas kļūdas, ko pieļāvis žurnāls "Ir" ar savām publikācijām.

Te jāatzīmē, ka arī šogad, pavasarī raidījums "De facto" analizēja, kāpēc un cik pamatoti ir izbeigti kriminālprocesi, kas izriet no šīm sarunām, vēlreiz apliecinot, ka tas ir svarīgi.

Ceturtkārt, tematiski, piemēram, par to, kā Aivars Lembergs un citas amatpersonas "dancina" medijus un tādā veidā ar mediju starpniecību realizē vai cenšas realizēt savu varu, LTV salīdzinoši nesen, pirms pašvaldību vēlēšanām, veltīja veselus divus "Aizliegtā paņēmiena" raidījumus: šī gada 15.maijā (par Ventspili, Jelgavu, Liepāju, Jūrmalu un Daugavpili) un 24.aprīlī (operācija Rīgas propaganda).

Un piektkārt, īsi pēc žurnāla "Ir" pēdējā materiāla publicēšanas LTV Ziņu dienests pieņēma lēmumu, ka, neraugoties uz raidījuma "Tieša runa" atvaļinājuma laiku, šī gada 4.jūlijā LTV ēterā notiks raidījuma "Tieša runa" speciālizlaidums, veltīts tieši šīm publikācijām un tematam.

Latvijas Televīzija un tās Ziņu dienests arī turpmāk strādās saskaņā ar augsti profesionālas un godīgas žurnālistikas pamatprincipiem. Vienlaikus aicinām arī žurnālu "Ir" koleģiāli dalīties ar tās rīcībā esošām telefonsarunu atšifrējumiem, lai, balstoties uz tām, varam pilnvērtīgāk analizēt Latvijas politikas aizkulises un notikumus pirms aptuveni pieciem gadiem.

* Attēlā - Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...