Iesaki rakstu: 
Neiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Kur vaina? Skaidrs, ka nobružātās politologu gudrības šoreiz ir izrādījušās acīm redzami nederīgas. Politisko atšķirību hipotēzes centās analizēt komentētāji, politologi un visu zinošie taksometru šoferi. Nekas prātīgs no šīs versijas sanākt nevarēja, jo veltīgi meklēt politisku loģiku tur, kur tās nav bijis jau no sākta gala.
Ja reiz politoloģija mūsu gadījumā ir bezspēcīga, jādomā par iedvesmas smelšanos citās zinību jomās. Mana pirmā doma bija saistīta ar sarunu dalībnieku savstarpējām attiecībām "patīk–nepatīk" kategorijās. Katrs zina, cik svarīga var izrādīties cilvēciska atraktivitāte, slavenais "pirmais iespaids", pārliecinošs izskats un stāja.
Bet arī šī versija eksterjera kontekstā neiztur kritiku. Abi pretendenti izskatās tīri normāli, kamēr vien never muti vaļā. Lai arī plāni bija šķietami atšķirīgi – pirmajam granītciets un neapšaubāms kā komunisma cēlāja morāles kodekss, otram vijīgs un valšķīgs ceļojums pa latīņu alfabēta burtiem –, abi no "ā" drīz vien nokļuva pilnīgā "dē".
Tātad iemesls būtu jāmeklē nevis tajā, kā izskatās, bet tajā, kā izklausās. Dabā, kā zināms, milzu nozīme ir ne tikai izskatam. Mīlestībai no pirmā acu skatiena būtu jāseko kādai vīterošanai, baurošanai vai vismaz kurkstēšanai, lai noturētu otras puses uzmanību un vedinātu to uz kopulāciju.
20. gadsimta vidū jaunu nozīmi ieguva franču filosofa Žana Žaka Ruso aicinājums "atpakaļ pie dabas!". Toreiz, apgaismības laikmetā, tam bija daudz plašāks un nopietnāks tvērums, kas vēlāk netraucēja šo lozungu izmantot daudz šaurākā nozīmē. Tā, gadsimta vidū tika prezentēta bionika – inženierzinātnes un bioloģijas krustojums, kuras popularizēšana "Zinātnē un Tehnikā" sakrita ar manu skolas laiku. Toreiz stāsti par spārēm un helikopteriem bija ikdienišķa lektīra. Un nevar noliegt, ka Velkro auduma lipekļi ir izgudroti, ietekmējoties no dabā vairumā atrodamiem dadžveidīgiem augiem.
Par to, ka ar izskatu vien ir par maz, daba mums atgādina ik uz soļa. Un šoreiz mums palīdzēs Austrālijas zinātnieku (jā, jā, austrāļu, nevis britu!) eksperiments retas varžu sugas glābšanā. Runa ir par košu un indīgu abinieku, kura nosaukumu neesmu atradis latviskā tekstā, bet interesenti pratīs atrast kā Pseudophryne pengilleyi, angliski northern corroboree frog.
Augšminēto varžu tēviņš slapjā vietā būvē ligzdu un tad ar kurkstēšanu cenšas iekārdināt mātītes, lai pēc zināmām darbībām tā ligzdā iedētu olas. Analoģija ar mūsu politikas nedienām ir neticami tuva: pirmkārt, tie tēviņi ir poligāmi, otrkārt, tiem aizvien biežāk neveicas. Un suga ir apdraudēta, var teikt – nīkst ārā, jo mātītēm tikai daži no kurkstētājiem šķiet gana iekārojami, un kopulācija nenotiek pietiekami bieži.
Kā padarīt mātītes atraktīvākas tēviņu acīs, ir zināms jau sen, neatkārtošu šeit politnekorekto pagājušā gadsimta gudrību par nesmukām meitenēm zaļumballē un to smukuma uzlabošanos pēc tam, kad puisis ieņēmis polšu vai pusotru.
Mums te ir līdzīga, lai arī pretēja problēma, proti, kā padarīt tēviņa kurkstēšanu atraktīvāku mātītes uztverē. Un austrāļu dabas glābēji atraduši kādu «mīlas eliksīra» analogu, ar ko ieziež apdraudētās sugas varžu mātītes. Tēviņi šai procesā nemainās, dara to pašu, ko iepriekš, – būvē ligzdas un kurkst, bet mātītēm brīnumsmāķa rezultātā pazeminās pretenziju līmenis, un tās sāk izvēlēties arī iepriekš mazāk iekārojamus eksemplārus.
Ak, kā mums noderētu šāda ziede! Gobzema kungam nebūtu bijis jāmaina plāni katru otro dienu, riskējot izsmelt alfabēta iespējas plānu apzīmēšanai, vienkārši jāiezieķē pārējie sarunu partneri, un uz to pašu kurkstēšanu būtu pavilkušies arī līdz tam pārāk izvēlīgie partneri.
Protams, zināms risks ir vienmēr, kad ķīmija saskaras ar dabu. Pētījumi par ASV un Austrālijā ļoti populāro herbicīdu atrazīnu liek domāt, ka tas ietekmē varžu seksuālo dzīvi. Daži zinātnieki apgalvo, ka tas izraisa ne tikai ķīmisko kastrāciju, bet zināmā gadījumu skaitā pārvērš varžu tēviņus par mātītēm, kas pēc tam kopojas ar tēviņiem un pat spēj dēt olas. Atrazīns ES ir aizliegts, bet, spriežot pēc tā, kas notiek mūsu politikā, kāda substance, iespējams, traucē dabisku partiju un frakciju riestu. Varbūt dabas draugi būtu to izpētījuši, ja tiem pašiem netraucētu ziemeļrietumu vēju nestā ietekme.
Par spīti grūtībām un riskiem, palieku pie sava aicinājuma: atpakaļ pie dabas! Smelsimies iedvesmu cīruļdziesmās, medņu rubināšanā un, protams, varžu kurkstēšanā! Jo maz kas cits atliek. Aicināt pie zaļumbaļļu metodikas neviens neuzdrošināsies, ņemot vērā to, ka tā mums lielā mērā dāvājusi šo deputātu sastāvu.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.