Atrodas SEB bankas slēptie un Bērziņa noklusētie dokumenti par viņa pirmā miljona izcelsmi
L. Lapsa28.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties avotiem bankā, Pietiek rīcībā tomēr nonākuši SEB bankas rūpīgi slēptie un tās kādreizējā prezidenta Andra Bērziņa noklusētie dokumenti, kas vieš lielāku skaidrību – vai tiešām par savu pirmo miljonu tagadējais Valsts prezidents var pateikties tikai un vienīgi bankas vēlāko saimnieku – skandināvu maksātajai iespaidīgajai algai.
Pats Bērziņš joprojām nevēlas atklāt, kāds ir bijis viņa personiskais materiālais ieguvums, pateicoties divu dokumentu – viņa savulaik vadītās Latvijas Unibankas, tagadējās SEB bankas nolikuma par akciju pārdošanu bankas darbiniekiem un lēmuma par ikgadēju prēmiju noteikšanu kredītiestādes valdes locekļiem – pieņemšanai deviņdesmito gadu vidū.
Kamēr SEB banka oficiāli atsakās publiskot šos dokumentus, no avotiem bankā šie dokumenti ir nonākuši Pietiek rīcībā. Pilnā apjomā tie būs publicēti šonedēļ klajā nākošajā grāmatā Latvietis parastais par Bērziņa dzīves un darba gaitām, taču jau tagad ir iespējams atklāt, ka pretēji SEB bankas apgalvojumiem ne nolikumā, ne lēmumā par prēmijām tiešām nav atrodami nekādi sensitīvi personu dati, ar kuriem banka oficiāli mēģināja pamatot to slēpšanu.
Toties šie lēmumi kopā ar citiem grāmatā publicētiem dokumentiem atklāj, ka Bērziņš ir pielicis iespaidīgas pūles, lai Unibankas privatizācija notiktu tieši atbilstoši viņa izstrādātajam modelim, kura ietvaros tieši bankas vadībai par privatizācijas sertifikātiem tiktu ievērojama daļa privatizējamās kredītiestādes akciju.
Vienā no līdz šim SEB bankas slēptajiem dokumentiem – Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa parakstītajā „Nolikumā par akciju pārdošanas kārtību valsts akciju sabiedrības Latvijas Universālā banka darbiniekiem” – cita starpā minēts, ka Bērziņam kopā ar pārējiem bankas valdes locekļiem tikusi noteikta īpaša privatizējamo akciju kvota – gandrīz 160 tūkstoši bankas akciju, kuras viņiem bija iespējams iegādāties, maksājot tikai privatizācijas sertifikātos. Tām vēl jāpieskaita Bērziņa un kolēģu vēl pirms oficiālās privatizācijas sākuma saņemtās iespaidīgās personālakciju paketes.
Savukārt no otra SEB bankas slēptā dokumenta – Unibankas akcionāru pilnsapulces 1995. gada 22. oktobra lēmumā par ikgadēju prēmiju noteikšanu bankas valdes locekļiem – redzams, ka līdztekus algai Bērziņam kopā ar pārējo valdi noteikti arī apjomīgi bonusi: „Valdei kā izpildinstitūcijai gada beigās pēc gada budžeta apstiprināšanas noteikt papildus samaksu 5% no tīrās peļņas.”
Turklāt šajā laikā – pretēji Bērziņa vēlāk popularizētajai versijai – toreizējā Unibankā kontrolpakete piederēja nevis skandināviem, bet gan Latvijas valstij, un tieši tās pārstāvji arī noteica iespaidīgo papildatalgojumu nākamajam miljonāram. Kā rāda SEB bankas slēptais dokuments, tieši Privatizācijas aģentūras pārstāvis Viktors Šadinovs bijis tas, kas ierosinājis Bērziņam un pārējai valdei piešķirt gan 5% no bankas ikgadējās peļņas, gan arī noteikt valdes mēneša atalgojumu 12 tūkstošu latu apmērā.
Tikmēr Valsts prezidents joprojām paliek pie sava – šo dokumentu viņa rīcībā neesot, par to saturu viņš neko nevarot pateikt un arī pats nedarīšot neko, lai sabiedrība uzzinātu par to saturu.
Valsts prezidentam neesot ne tiesību, ne arī pienākumu „vērtēt privātas uzņēmējsabiedrības dokumentācijas (SEB banka) glabāšanas un publiskošanas kārtību, t.sk. komunikāciju par žurnālistiem par informācijas nodošanu publicēšanai,” – šādu Bērziņa atbildi uz jautājumu, vai Valsts prezidents atbalsta bankas rīcību, neatklājot šādus dokumentus, Pietiek aizvadītajā nedēļā sniedza prezidenta preses sekretāre.
Saskaņā ar Bērziņa skaidrojumu viņa paša rīcībā šo viņa miljonāra statusam izšķirīgi nozīmīgo dokumentu neesot, turklāt arī par to saturu ilggadējais bankas prezidents neko nevarot pateikt. „Skat. iepriekšējās atbildes,” – tik lakonisks bija Bērziņa preses sekretāres atstāstītais prezidenta skaidrojums uz jautājumu, kāds tad tieši bijis šo dokumentu saturs.
Tieši ar to, ka dokumentu neesot viņa rīcībā, prezidents skaidro arī to, ka nevar vai nevēlas atbildēt uz jautājumu – kāds tad bijis viņa personiskais materiālais ieguvums, pateicoties šo dokumentu pieņemšanai un īstenošanai. Savukārt uz jautājumu – vai tiešām ilggadējais Unibankas prezidents ir pilnībā aizmirsis šādu viņa personiskā turīguma nodrošināšanā ļoti būtisku dokumentu saturu – Bērziņš Pietiek atbildi aizvadītajā nedēļā tā arī nesniedza.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
