Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pie mums, Latvijā, februāra vidus nedēļa pagāja visai trauksmaini, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs un atzīti konstitucionālo tiesību eksperti vēstīja par konstitucionālo krīzi; proti, Saeima esot klaji atļāvusies nerespektēt tiesu varu.

Pašlaik situācija visā pasaulē kļūst arvien sarežģītāka, tāpēc būtu lietderīgi apzināt valsts vājākās vietas, lai efektīvāk risinātu, pirmkārt, iekšpolitiskas problēmas. Abiem minētajiem varas atzariem pienācis laiks beigt savstarpēji destruktīvo domu apmaiņu, lai turpmāk vienoti darbotos valsts interesēs.

Vai likumdevējs drīkst ko aizrādīt tiesu varai? Priekšlasījumā Eiropas konstitucionālo tiesu konferencē, kas 2017.gadā notika Batumi, prof. Ineta Ziemele, Satversmes tiesas tābrīža priekšsēdētāja, pozicionēja, ka Latvijas tiesību zinātni un praksi raksturojot dažādu tiesību avotu atzīšana. Satversmes tiesa savā praksē, izmantojot Satversmes 1. pantu un atzīmējot, ka no Grundnorm izriet vairāki tiesiskas valsts principi, kā tiesību avotu traktējot arī vispārējos tiesību principus. Latvijā esot jau pašsaprotami, ka konstitūciju veido ne vien rakstītais teksts, bet arī vispārējie tiesību principi.

Mūsu valsts privileģētā iesaistītā puse, kam ir gala vārds, atvasinot vispārējos tiesību principus, izsecināt tos no pamatnormas, esot Satversmes tiesa. Vienlaikus, norādīja Ziemeles kundze, svarīgi ielāgot, ka tiesa ir pakļauta tautas kontrolei, jo tai caur saviem nolēmumiem jāuztur autoritāte un uzticamība tautas acīs.

Nepārprotami, tiesiskuma principu ieviešanā atrodamas pozitīvas iezīmes, un tieši pēdējo gadu laikā tikuši pieņemti loģiski, uz progresu un dažādu sabiedrības grupu tiesību salāgošanu orientēti nolēmumi. Būdams garīgās veselības aprūpes jomā strādājoša persona, raksta autors pozitīvi vērtē atziņas un piedāvāto risinājumu 2018.gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. 2018-06-0103, kur Satversmes tiesa secināja, ka personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināmas tiesības pretendēt uz transporta izdevumu kompensācijas pabalstu, jo ne vien fiziska defekta, bet arī uzvedības īpatnību dēļ var rasties smagas pārvietošanās grūtības.

Tāpat atzīmējams, ka pēdējo gadu nolēmumos atkārtoti ietverta ļoti svarīga atziņa (jau kādu laiku izcelta priekšplānā ST mājaslapā internetā): “Cilvēka cieņa un katra indivīda vērtība ir cilvēktiesību būtība. Tāpēc demokrātiskā tiesiskā valstī gan likumdevējam, pieņemot tiesību normas, gan tiesību normu piemērotājam, tās piemērojot, ir jārespektē cilvēka cieņa (Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr.2017-02-03 19.1. p.)”.

Taču, atvasinot vispārējos tiesību principus no Satversmes, var gadīties arī neveiksmes, jo īpaši, ja, lemjot par komplicētu, sociāli jūtīgu problēmu, Satversmes tiesa balstās pamatā tikai uz tiesnešu vai citu pieaicinātu juristu viedokļiem un secinājumiem, bet neuzklausa multidisciplināras jomas pārstāvošus ekspertus. Uzskatāmākā neveiksme varētu būt 2020.gada 12.novembra spriedums lietā Nr. 2019-33-01, kur vērtēta Darba likuma 155.p. pirmās daļas atbilstība Satversmei (turpmāk - Spriedums). Tieši šis nolēmums un tā sekas, paužot viedokļus par konstitucionālās krīzes esamību, tika pieminēts visbiežāk.

Ierakstā noklausoties 1. un 8.martā notikušās debates Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs, diemžēl jāatzīst, ka tiesību jomas eksperti kopumā arvien atturas sniegt vērtējumu tieši Sprieduma Nolēmumu daļas 2.punktam (skatīt pievienoto izvilkumu pielikumā). Proti, akceptējot kādas personas C iesniegumu, lai īstenotu konkrētas īstermiņa sociālās tiesības, Satversmes tiesa atzinusi viņu kā “partneri”.

Nav gan precizēts, kā, izņemot tiesības uz paternitātes atvaļinājuma piešķiršanu un pabalsta izmaksu, persona C būtu tiesīga īstenot partnerību. Cik noprotams, viņai ir dzīvesbiedre, Spriedumā nenosaukta sieviete, taču 11.punktā, ar ko sākas Sprieduma Secinājumu daļa, tikai viens fakts par abu personu partnerību ticis pārbaudīts un norādīts īstenības izteiksmē (ir kopīpašums), bet pārējie minēti atstāstījuma izteiksmē, kas neiederas spriedumu secinājumu daļās. Savukārt Konstatējošajā daļā vispār nav norāžu, ka būtu ticis noskaidrots C dzīvesbiedres, kura vienlaikus ir mājsaimniecībā dzīvojošo divu mazgadīgu bērnu likumiskā pārstāve, viedoklis.

Šo rindu autors jaunībā trīs termiņus pildīja bāriņtiesas locekļa pienākumus. Atminoties, kā attiecību problemātikas lietas tika risinātas iestādes līmenī, tiesas šāda taktika, pirmšķietami vērtējot, ir pretrunā ar vispārējiem tiesību principiem un pašas ST sludināto par cilvēka cieņu kā augstāko vērtību; proti, vai cieņa dzīvesbiedru pārī var piemist tikai vienam (-ai)?!

Ja pieņemam kā aksiomu, ka tiesa netiek ārēji ietekmēta, tad, visticamāk, tiesnešu vairākums par atbalstāmu un sabiedrībai turpmāk piemērotāko uzskatījis no pirmatnējās kopienas laikmeta aizgūtu patriarhālu kopdzīves modeli. Līdz ar to argumenti uzklausīti tikai no personas, kura īsteno, vēsturiski interpretējot, nosacīti vīrišķo ietekmi. Tas arī izskaidro, kāpēc ģimenes institūtā tiesai par katru cenu gribējies akcentēt tieši finansiālo aizsardzību, jo tāda ir patriarhāta būtība.

Savukārt likumdevēja līdzšinējā un sabiedrības kopumā akceptētā prakse bijusi traktēt “ģimeni” kā pamatā morālu un ētisku kategoriju, kas pati par sevi nav materiāls subjekts. Proti, tā nav privāto tiesību juridiska persona un var būt visai nenoformēts veidojums, bet tiesības uz iesaistīto personu ģimenes dzīvi nosaka Satversmes 96.panta normas.

Turklāt saskaņā ar Satversmes 99.pantā noteiktajām tiesībām uz domu brīvību katrai iesaistītajai personai var būt atšķirīgs viedoklis par ģimenes lielumu, dažādas pakāpes radinieku piederību tai u.tml. No minētajām pamattiesību aizsardzības normām tātad izriet aizliegums iestādēm, tiesām, arī konstitucionālajai tiesai ignorēt citu personu privātās dzīves neaizskaramību un iespaidot viņu domu brīvību vien tāpēc, ka vienam no mājsaimniecības radušās domstarpības ar valsts institūcijām.

Diemžēl šādā aspektā Spriedums nav ticis vērtēts, bet, iespējams, būtu pamats uzskatīt, ka tas nepamatoti ierobežo citu cilvēku pamattiesības. Ja arī konkrētās personas situāciju akceptē, tad svarīgi ielāgot, ka Satversmes tiesas spriedumi un to argumentācija ir vispārsaistoši. Proti, nākotnē Spriedumā paustās atziņas var nelabvēlīgi ietekmēt jebkuras ģimenes privāto dzīvi un atsevišķu ģimenes locekļu domu brīvību. Izskatot lietu, Satversmes tiesai, iespējams, būtu derējis pieaicināt kādu ekspertu, piemēram, sociālo zinību skolotāju.

Faktiski Spriedums akceptē personas C vēlmi uzspiest visai sabiedrībai savu patriarhālās mājsaimniecības modeli, kur visi ieņēmumi, arī sociālie pabalsti tiek likti “vienā katlā”. Taču līdz šim bija pieņemts, ka budžeta veidošana ir ģimenes privāta lieta, un arvien biežāk tiek piekopts demokrātiskā sabiedrībā atzīts modelis, kur katram ir ne vien savs konts bankā, bet arī tiesības daļu ienākumu no algas, pensijas, pabalsta, dividendēm u.tml. paturēt savām tīri personiskām vajadzībām.

Autors nav jurists, bet provinces ārsts, kurš vēlas vien racionāli saprast, par ko gan īsti ir Spriedums, kā vērtēt tajā ietvertās atziņas? Kāpēc mākslīgi radīta faktiska tiesību normu kolīzija, ja pārskata līdzšinējo Satversmes tiesas praksi, ka sociālo pabalstu tiesiskuma problemātika tiek izvērtēta saistībā ar Satversmes 109.panta normām? Arī paternitātes pabalsts, šķiet, ir šai pantā minētais “cits gadījums”, kad pienākas sociālais nodrošinājums?

Turklāt pastāv ilga un konsekventa Satversmes tiesas pieeja, ka valsts lēmumiem par sociālo tiesību īstenošanu nozīmīga ir to politiskā dimensija, tāpēc lēmumi jomā tiek pieņemti, vadoties ne tik daudz no juridiskiem, bet vairāk no politiskiem apsvērumiem. Sociālo tiesību jomā robeža starp juridiskiem un politiskiem apsvērumiem ne vienmēr ir precīzi nosakāma, tāpēc ST jāatturas no politisku jautājumu izvērtēšanas jo tie primāri ietilpst demokrātiski leģitimētā likumdevēja kompetencē.

Pašlaik šķiet, ka Satversmes 109.pants kļuvis lieks, bet turpmāk atsevišķu personu pabalstu problemātiku, ja vien būs pazīmes, ka ir kopīga mājsaimniecība ar vēl kādu, iestādes un zemāka līmeņa tiesas skatīs, respektējot ST sniegtās atziņas, tātad caur 110.panta prizmu…

 Ar Spriedumu ieviesta arī Latvijai kā demokrātiskai valstij doktrināli jauna, tomēr iepriekš zināma, šķiet, feodālisma laikos piekopta prakse, ka partnerību valsts var atzīt vienam no pāra. Vienīgā atšķirība – lēņu laikos otra cilvēka pakļaušanos noteica tradīcijas vai materiāla un cita veida atkarība no partnera, bet tagad tas tiek darīts it kā sociāla progresa vārdā.

Pirms pildīt Spriedumu, Saeimas deputātiem, šķiet, lietderīgi apdomāt, vai partnera statusa noteikšana vienai personai ar domu, ka abpusēju partnerību pārim apstiprinās pirmās personas darba devējs, nebūtu vērtējama kā darbība, kas radusies, tiesnešiem neievērojot pareizas domāšanas, loģikas likumus? Varbūt prasās kādas korekcijas Satversmes tiesas likumā? Jo tiesas spriedēji, acīmredzot, vienubrīd zaudēja profesionalitāti, pārlieku aizraujoties, lai pozicionētu, ka LR Satversme esot progresīvāka un paredzot augstāku pamattiesību aizsardzības standartu nekā Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Likumsakarīgi, ka uz šī “grābekļa”, labticīgi akcentējot konstitucionālās tiesas nekļūdīgumu, gatavs kāpt arī AT Senāta Administratīvo lietu departaments. Taču Satversmes tiesai var gadīties neveiksmes, lemjot arī, piemēram, par valsts drošību tieši skarošiem problēmjautājumiem, tāpēc esošajā ģeopolitiskajā situācijā steidzami būtu apsverama pilnvaru piešķiršana Saeimai lemt par konstitucionālās tiesas spriedumu atsevišķu nolēmumu nepildīšanu (ja tie ir acīmredzami juridiski neadekvāti vai, kā šajā gadījumā, atsevišķos punktos līmenis pat neatbilst MK apstiprinātajam pamatizglītības standartam pilsonisko zinību jomā).

Vai būtu lietderīgi pieļaut, lai Spriedums ievieš doktrināli jaunas izmaiņas, ka tiesas, uzņemoties iestādes funkcijas, kādu interešu (arī politisku?!) vadītas, apejot Administratīvā procesa likuma normas (sk.1.panta trešās daļas pirmo teikumu), turpmāk noteiks individuālas personas tiesiskās attiecības ar valsti? Tā rīkojās Satversmes tiesa attiecībā uz personu C, un ir pietiekami skaidra AT Senāta Administratīvo lietu departamenta pozīcija, ka šāda prakse varētu tikt turpināta. Taču likumā nepārprotami noteikts, ka konstatējošais administratīvais akts par personas tiesiskā statusa noteikšanu ir valsts pārvaldes iestāžu kompetences jautājums. Lēmuma tiesiskuma izvērtēšana (nevis faktiski politiska lēmuma pieņemšana par personas statusu) gan vēlāk ir administratīvo tiesu kompetencē.

Viena lieta ir atzīt kādu par “partneri”, bet Satversmes tiesas judikatūra un atziņas ir saistošas visiem, arī zemāka līmeņa tiesām un iestādēm. Ja tiesnešu vairākumam politiski pareizi šķitis par katru cenu atbalstīt viendzimuma pārus, tad nākamajā etapā nevaram izslēgt, tiesas pievēršanos, piemēram, valsts aizsardzībai, lai, izskatot konstitucionālo sūdzību, ar spriedumu, kas faktiski būtu vērtējams kā politisks lēmums, atzītu individuālu personu par zemessargu, sakarnieku vai noteiktu kādu citu tiesisku statusu. Tā varētu tikt radīts kaitējums valsts drošībai.

Kā redzams no analizētā Sprieduma, konstitucionālā tiesa ne vienmēr kritiski izvērtē pašas izdarīto secinājumu loģiku. Situācijā, kad tuvajās kaimiņvalstīs notiek reāls karš, autors vēlreiz aicina Saeimu un valsts drošības iestādes ielāgot rakstā jau minēto prof. I.Ziemeles pausto atziņu; proti, arī konstitucionālā tiesa ir pakļauta tautas kontrolei un tai caur saviem nolēmumiem jāuztur uzticamība tautas acīs.

Šķiet, tieši likumdevējam strikti jānorāda Satversmes tiesai un, iespējams, zemāka līmeņa tiesām, ka “demokrātijas atrakciju” laiks Latvijā kopš 24.februāra ir beidzies. Proti, tiesu aktīvisms un degsme risināt tiesībpolitiskus jautājumus, apejot pārējos valsts varas atzarus, ir pilnīgi nevietā. Diemžēl to īsti nesadzirdēju Saeimas Juridiskās komisijas 1. un 8. marta sēžu ierakstos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...