„Attīstībai/Par!” kārtējā apmaksātajā publikācijā „Delfos” smīdina lasītājus ar stāstu par to, cik nopietni iestājoties par azartspēļu ierobežojumiem
PIETIEK02.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Attīstībai/Par!” nu jau kārtējā apmaksātajā publikācijā interneta vietnē „Delfi” ir cēlusi priekšā lasītājiem stāstu par to, cik nopietni iestājoties par azartspēļu ierobežojumiem. Publicējam šo rakstu pilnā apmērā.
Mēs – "Attīstībai/Par!" – secinājām, ka, lai gan ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", iesniegtie priekšlikumi nesatur būtiskus labojumus, kas pietiekami stingri, jūtami un atbildīgi ierobežotu azartspēles zāles valstī. Tāpēc "Attīstībai/Par!" frakcija rosina krietni plašāk, stingrāk, jūtamāk un redzamāk ierobežot azartspēļu pieejamību valstī.
Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins: "21. gadsimtā nav iespējams pilnībā izskaust ieradumus, kas rada atkarību. Īpaši jau ar vispārīgiem aizliegumiem nav iespējams problēmu atrisināt. Tāpēc būtiski ir stingri ierobežojumi, par kuriem retais grib runāt un strādāt, lai tos ieviestu, jo tas prasa lielu darbu un piepūli. Mēs nebaidāmies no sarežģītiem jautājumiem. Azartspēļu ierobežošanas kontekstā jau ieviests Pašatteikušos personu reģistrs, interneta lapu bloķēšana un citas lietas. Bet ierobežojumi jāturpina ar vecuma cenza palielināšanu, ar spēļu automātu skaita izmaiņām, samazinot zāļu skaitu un jāturpina stiprināt atbalsta pasākumu pieejamību no atkarības cietušajiem."
Kādēļ alternatīvs likums ir vajadzīgs?
Azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25–34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55–64 gadu vecuma grupā tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45–54 gadu vecuma grupā – 10%, 35–44 grupā – 12%, bet 25–34 gadu grupā – jau 18%. Mazāk spēlētāju ir jaunākajā – 15–24 gadus veco respondentu grupā – 12%. Tomēr vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā. Tā liecina Veselības ministrijas 2019. gadā publicētais "Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem."
Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda: "Azartspēles ir jāierobežo, palielinot vecuma slieksni un samazinot fizisko izvietojumu, kur tās var organizēt. Turklāt ir jānodrošina noteikts spēļu automātu skaits zālēs, lai novērstu maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā. Azartspēles aizliedzot pilnībā, cilvēki meklēs alternatīvas – tas bija novērojams Covid-19 pandēmijas lielāko viļņu laikā, kad cilvēki pārgāja uz to spēlēšanu internetā."
Ko likumprojekta grozījumi paredz?
1. Noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma.
Esošais regulējums paredz aizliegumu piedalīties azartspēlēs personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Likumprojekts paredz noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. Šāds ierobežojums preventīvi pasargās 52 912 Latvijas jauniešu.
2. Paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no 20 uz 40 vienībām.
Viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai starptautiskajā pieredzē ir azartspēļu pieejamības mazināšana, piemēram, Lietuvā ir jābūt ne mazāk kā 20 spēļu automātiem azartspēļu zālē, Igaunijā ir jābūt ne mazāk kā 40 spēļu automātiem azartspēļu zālē.
Pastiprinot prasību noteikt lielāku automātu skaitu azartspēļu zālēs, tas veicinās mazo un bieži sastopamo azartspēļu zāļu slēgšanu valstī. Jo īpaši Rīgas apkaimēs, tālāk no centra, kur cita pēc citas ir redzamas mazas spēļu zāles. Šim slieksnim ir jābūt dubultotam uz vismaz 40 automātiem, tāpat kā Igaunijā un arī augstā nodokļa dēļ (5110 eiro par vienu automātu) daudzas mazās zāles būs spiestas pārtraukt darbību.
Frakcija "Konservatīvie" piedāvā noteikt 30 automātu slieksni, bet, mūsuprāt, ja vēlamies redzami, jūtami un stingri ierobežot azartspēļu pieejamību, slieksnis nevar būt mazāks par vismaz 40 automātiem vienā zālē, līdzīgi kā Igaunijā. Pašreiz Saeimā gan nav atbalsta noteikt automātu skaitu minimuma uz 40 automātiem, kas būtiski samazinātu spēļu zāļu skaitu valstī.
3. Paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles.
Paplašinās to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles – azartspēles aizliegts organizēt ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes, kā arī 250 metru attālumā no to ieejas. Aizliegts azartspēļu zāles atvērt arī publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā no to ieejas. Bieži novērojams, ka Rīgas apkaimēs un citviet Latvijā azartspēļu zāles ir daudzdzīvokļu mājās, šie grozījumi paredz arī aizliegt azartspēļu darbību dzīvojamās ēkās.
Mēs uzskatām, ka, nosakot vecuma ierobežojumus, dubultojot atļauto spēļu automātu skaitu vienā zālē, kā arī paplašinot vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, ir iespējams uzreiz un būtiski ierobežot azartspēļu izplatību Latvijā, un ilgtermiņā mazināt no azartspēlēm atkarīgo cilvēku skaitu, preventīvi arī pasargājot jauniešus.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
