Iesaki rakstu: 
Šobrīd, kad skaisti solījumi no pretendentiem uz varu Rīgā birst kā no pārpilnības raga, izvēles kritērijam, par kuru no solītājiem balsot, kam ticēt, būtu jābūt viņu reālajiem darbiem. Virsrakstā liktā tautas paruna raksturo partiju, kas labi un ticami sola, bet ar solītā izpildi līdz šim nav steigusies.
Paskatīsimies, kā ir veicies ar Rīgas mērogiem neliela projekta “Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšana” realizāciju!
Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās tika aizsākts vērienīgs Rīgas ostas attīstības projekts – konteineru termināļa izbūve Kundziņsalā. Daļa no esošās dzīvojamās apbūves tika nojaukta, un tāds liktenis tika paredzēts arī pārējai dzīvojamās apbūves daļai. Taču grandiozos plānus izjauca gan lielvalsts ekonomikas problēmas, gan vēlākie politiskie pagriezieni un Latvijas valstiskuma atjaunošana.
Ostas attīstības plāni kļuva piezemētāki, atjaunojot privātīpašuma tiesības, būtiski citādākas kļuva arī pārvaldes institūciju un privātpersonu juridiskās attiecības. Jau toreiz, vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito (!) gadu sākumā, Rīgas pašvaldības deputāti lēma par nepieciešamību izbūvēt sūkņu staciju Kundziņsalas dzīvojamā rajona gruntsūdeņu līmeņa regulēšanai.
Internetā atrodamā informācija rāda, ka projekta realizācija no jauna aktualizēta 2016. gadā. Tam nepieciešamo finansējumu (82 tūkstoši eiro bez PVN), iekļaujot Rīgas brīvostas attīstības rīcības plānā (1). 2017. gada aprīlī LETA preses relīzē teikts: ”Projektu plānots realizēt līdz šī gada beigām.” (2), taču Kundziņsalā nekādas aktivitātes projekta realizācijā nav tikušas novērotas.
2019. gada pavasarī beidzot sākās rosība un iedzīvotājiem parādījās cerība, ka “gadsimtu” projekts beidzot tiks īstenots. Arī amatpersonas steidza ziņot par to, kā viss attīstīsies, būs gan meliorācija, gan jauns tilts, gan labiekārtotas atpūtas vietas un, galvenais, citēju: “Projekta izstrādes un realizācijas gaitā lielu atbalstu sniedz iedzīvotāju biedrība "Kundziņsala". Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekts ir kārtējais labas sadarbības piemērs starp Rīgas brīvostas pārvaldi un ostas apkaimes iedzīvotāju biedrībām. Stāsta biedrības "Kundziņsala" valdes loceklis Māris Jansons: "Tiklīdz uzlabojās komunikācija, parādījās arī konkrēta sadarbība. Izskatās, ka nosusināšanas projektu Rīgas brīvostas pārvalde veic ar pilnu atbildību un rezultāts būs labs. Nekas neliecina par to, ka darbi tiktu darīti tikai ķeksīša pēc." (3)
Neskatoties uz optimisma pilnajām runām un solījumiem, piepildījās teiciens: “Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.” 2019. gada nogalē stāvoklis kļuva pat kritisks. Lieta tāda, ka, izbūvējot sūkņu staciju un jaunos cauruļvadus, tika aizbērta vienīgā vecā dabiskās noteces caurteka un ūdens novadīšana tika pārtraukta vispār! Iedzīvotāji cēla trauksmi, un acīmredzot arī amatpersonas apzinājās iespējamās katastrofas draudus un steidzīgi atjaunoja ūdens novadīšanu pa veco caurteku.
Kopš šīs bīstamās situācijas jau būs pagājis gandrīz gads, atkal saņemti amatpersonu kārtējie solījumi, bet projekta praktiskā realizācija nav izkustējusies ne par mata tiesu, par ko zīmīgi liecina nezālēs ieaugusī objekta būvtāfele (pielikumā foto)!
Kāda ir šī stāsta saistība ar Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanām un tās “reitingu līderiem”?
Vistiešākā.
Kuras partijas vadītā ministrija realizē pārraudzību pār pašvaldību darbu? Tā ir - Attīstībai/Par!
Kuras partijas pārstāvji ir Rīgas pagaidu administrācijā un izpilddirektora amatā? - Attīstībai/Par!
Kuras partijas pārstāvis un deputātu kandidāts ir Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps? - Attīstībai/Par!
Lūk, šīs partijas priekšvēlēšanu solījumi par restartu, nesaimnieciskuma izbeigšanu, iedzīvotāju interešu prioritāti, ekonomikas sildīšanu u.t.t. u.t.j.p. un reālie darbi viena neliela projekta praktiskās realizācijas piemērā!
Manuprāt, šis neīstenoto solījumu stāsts ir arī brīdinājums tiem Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem, kas nolēmuši kandidēt Rīgas ārkārtas vēlēšanās. Neļaujiet savus vārdus un darbus izmantot partiju tukšsolīšanas ārprātā!
Avoti:
http://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/rigasbrivostasricibasplans20162018.pdf
http://www.infotop.lv/article/lv/rigas-brivosta-lidz-si-gada-beigam-plano-nosusinat-kundzinsalu
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
