Atvainojiet, bet Egilam tiešām ļoti gribas palikt tajā amatā, un Sarmīte izdomāja, ka šis raksts palīdzēs
Andra Levite, Egila Levita sieva06.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz visas Eiropas valstis piedzīvo sabiedrības novecošanos un ar to saistīto profesionālā darba stāža pagarināšanu. Paaudze pēc manis ir uzaugusi ar digitālajiem rīkiem un prasmēm. Man šīs zināšanas bija jāapgūst un laiku pa laikam jāatsvaidzina. Mūžizglītība nedrīkst būt tikai nākotnes projekts, tai ir jābūt šodienas realitātei. Neapšaubāmi − mūsdienās mūžizglītība iekļauj digitālās prasmes visās dzīves jomās, arī veselības nozarē.
Digitālās prasmes ir noderīgas:
lai izvairītos no nevajadzīgi atkārtotām, pacientam dārgām un psiholoģiski nomācošām izmeklēšanām;
lai saudzīgi apietos ar pacienta sensitīvajiem datiem;
lai vairāk un efektīvāk laiku varētu veltīt pacientam un mazāk − darbam ar dokumentiem.
Jau šobrīd ārstniecības iestādes Latvijā izmēģina dažādus mākslīgā intelekta risinājumus, lai uzlabotu gan pacientu datu drošību, gan precīzāk noteiktu diagnozi. Mums ir, kur augt. Potenciāls ir liels.
Jāpiebilst, ka dažkārt risinājumiem nav jābūt sarežģītiem. Vēlos pieminēt attālinātās medicīnas jeb telemedicīnas pakalpojumu, kas varētu būt pamats ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Taču arī telemedicīnai nepieciešamas digitālās prasmes abās ekrāna pusēs − gan veselības jomas darbinieka, gan pacienta.
Ārstniecības pakalpojumu pieejamība jau ilgstoši ir Latvijas veselības nozares izaicinājums, ko ietekmē sabiedrības novecošanās un medicīniskā personāla trūkums.
Starptautiska zināšanu un inovāciju pārnese
Mūsdienās dalīšanās ar informāciju un pieredzi starp veselības nozarē strādājošajiem ir ierasts zināšanu pārneses formāts, kur digitālās prasmes ir jo īpaši svarīgas.
Latvijai veselības nozarē patlaban ir vairāki starptautiskās sadarbības projekti ar Šveici, Skandināvijas valstīm, Izraēlu u.c. Šī sadarbība ne vien veicina Latvijas veselības nozares konkurētspēju Baltijas valstu mērogā, bet arī sniedz lielu atbalstu iedzīvotājiem.
Īpaši vēlos pieminēt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Veselības aprūpes attīstības centra projektu. Tā laikā plānots attīstīt jaunus aprūpes pakalpojumus, īstenot medicīniskos pētījumus un turpināt paplašināt sadarbību ar dažādiem zinātnes un inovācijas centriem, uzlabojot pacientu izredzes izveseļoties un liekot uzsvaru uz personalizētu un precīzijas medicīnu.
Tuvākajā laikā arī gaidāms izmēģinājumprojekts grūtnieču attālinātai monitorēšanai sadarbībā ar Izraēlas ārstniecības iestādēm.
Digitālo prasmju apguve – paaudžu vai nostājas jautājums?
Digitālo prasmju apgūšana nav tikai paaudžu izaicinājums, bet arī atvērtās nostājas jautājums. Ir ērti piekopt profesionālo konservatīvismu, jo jaunu tehnoloģiju apgūšana prasa piepūli.
Piemēram, Kembridžas Universitātes slimnīcā personāls piedzīvoja divus grūtus digitālās transformācijas gadus, bet pēc datu plūsmas sistēmas ieviešanas neviens ne par kādu cenu nevēlas vairs atgriezties pie agrākās kārtības. Jaunā datu sistēma ieviesa skaidrību un atviegloja ikdienas darbu, piemēram, lai sekotu pacientu izmeklējumiem.
Apbrīnojami dinamiskā un nenogurstošā Riga TechGirls komanda ir izstrādājusi un no šī gada marta piedāvā jaunu IT mācību programmu – šoreiz veselības jomā strādājošiem kolēģiem – Cilvēcīgi par tehnoloģijām.
Pareizi saprotot darba dzīves prasības, Riga TechGirls komanda jaunajā programmā piedāvā četrus dažādus moduļus: pacienta pieredzes dizains, datu apstrāde veselības aprūpē, digitālie rīki veselības aprūpē un mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.
Visi moduļi ir noderīgi mūsu ikdienā pacientu veselības aprūpei. Es arī pieteicos šai programmai. Priecāšos mācīties kopā ar jums.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
