Auditori par Meroni kontrolēto „Kālija parku”: pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par spēju turpināt darbību nākotnē
PIETIEK03.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par AS Kālija parks spēju turpināt darbību nākotnē, - šādu secinājumu auditorkompānija Grant Thornton Baltic Audit izteikusi par bijušā Šveices advokāta, „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā tranzītuzņēmuma stāvokli.
„Pārskata gadā Sabiedrība turpināja savu saimniecisko darbību sarežģītos apstākļos. Lai gan Sabiedrības vadībai bija izdevies piesaistīt vairākus klientus, tomēr piegādāto kravu apjomi bija salīdzinoši nelieli un neregulāri. Kā viens no galvenajiem kravas apjomu ietekmējošajiem faktoriem ir Krievijas kravu plūsmas politika. Krievija ir ļoti būtiski samazinājusi kravas apjoma plūsmu caur Latvijas ostām, kas ir būtiski ietekmējis arī Sabiedrību,” gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, skaidro Kālija parka vadība.
Taču vainojama ir ne tikai Krievijas politika, bet arī bijušā Šveices advokāta un viņa kompanjonu nespējība biznesa jomā: ne vien pērn, bet visus pēdējos piecus gadus Kālija parks pa pusgadu pārkrauj apmēram tik daudz, cik tam patiesībā vajadzētu pārkraut katru nedēļu - ap 100 tūkstošiem tonnu.
To, ka uzņēmuma pārkrauto kravu apjoms finanšu izteiksmē joprojām ir mazāks par 3 miljoniem eiro gadā, Kālija parka vadība uzskata par gandrīz vai normālu situāciju, kas neietekmējot uzņēmuma stabilitāti: „Sabiedrības vadība turpinās darbu pie jaunu kravu piesaistīšanas. Sabiedrības vadība turpinās veikt nepieciešamos pasākumus optimāla pašizmaksas līmeņa uzturēšanai. Sabiedrības vadība uzskata, ka Sabiedrība būs spējīga turpināt savu darbību arī nākotnē.”
Tomēr pavisam citās domās, norādot uz iespaidīgajiem R. Meroni kontrolētā uzņēmuma zaudējumiem, ir Kālija parka auditori - auditorkompānija Grant Thornton Baltic Audit.
„Mēs vēršam uzmanību uz finanšu pārskata pielikuma 22.piczīmi, kurā minēts, ka 2019. gadu Sabiedrība ir noslēgusi ar zaudējumiem 1 637 457 eiro. Sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz Sabiedrības īstermiņa aktīvus par 198 854 eiro. Sabiedrības pašu kapitāls uz 31.12.2019 ir pozitīvs 299 855 eiro,” norāda auditori.
Kālija parka vadība gan uzskatot, ka esošā situācija ir pārejoša, un veicot pasākumus, lai uzlabotu ieņēmumu apjomus. Taču auditoru ieskatā ar to var nebūt pietiekami: „Ja esošā situācija kļūs ilglaicīga un netiks novērsta, Sabiedrībai varētu būt nepieciešams finansiāls atbalsts.”
„Šie notikumi liecina, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par Sabiedrības spēju turpināt darbību nākotnē,” – šādu uzņēmumam neiepriecinošu vērtējumu izsaka auditori.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
