Augstākās tiesas priekšsēdētājs Strupišs: ģenerālprokurora Stukāna izdarības tādi nieki vien ir

Iesniegums Aigaram Strupišam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Prokuratūras likuma 41.1 pants „Ģenerālprokurora atlaišanas pamati” nosaka:

Ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš (..):

5) pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Prokuratūras likuma 41.3 pants „Ģenerālprokurora atlaišanas kārtība” nosaka:

(1) Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no šā likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

(2) Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.

(3) Ierosinājumā ir jānorāda:

1) konkrēts šā likuma 41.1 pantā noteiktais pārkāpuma fakts;

2) ja pārbaude ierosināta pēc Saeimas deputātu pieprasījuma, — ierosinājumu iesniegušo deputātu vārds, uzvārds un ierosinājuma parakstīšanas datums.”

Ar šo vēršu Jūsu kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja uzmanību uz šādiem faktiem, kas, manuprāt, liecina par to, ka pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns vairākkārt ir pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

1.

J. Stukāns ir demonstrējis nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, kā arī veicis apzinātas darbības, lai, izmantojot savu dienesta stāvokli un amata sniegtās iespējas, apkaunojoši nepieļautu to, ka šo viņa rīcību, paužot nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, tiesiskumu un cilvēktiesībām, izvērtētu Prokuroru atestācijas komisija.

Šā gada 9. martā vērsos LR Prokuratūrā ar šādu iesniegumu:

„2019. gada 20.septembrī Tieslietu ministrijsa sadarbībā ar ASV vēstniecību rīkoja ekspertu paneļdiskusiju “Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā”, kurā tagadējais Jūsu iestādes darbinieks Juris Stukāns nihilistiski un necienīgi izteicās par tiesiskuma principu ievērošanu.

Šis ir precīzs J. Stukāna teiktā atšifrējums:

„J. Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri un gaiši pateica, kādā veidā šie [operatīvo darbību] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms. Līdz ar to, daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras aspekta.

Par to pašu aizstāvi – mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet, manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, – tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir.

Un tas atkal, likums atļauj, to var darīt, bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājamies, tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena – nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam, tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu.

Vēlreiz – piecas dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies.”

Paneļdiskusijas moderatore: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet varbūt uzreiz tāds jautājums – ja tas ir tas bubulis, kas draud? Respektīvi, kas notiks? Būs rokudzelži? Būs cietums?”

J. Stukāns: “Nē, nē, nē, rokudzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti, kā saka, labi, bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.

Bet vienalga, tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma, un tad cilvēks nosēdēja septiņus gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu, tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau septiņus gadus nosēdēja.””

Man nav ziņu, ka J. Stukāns pēc šo izteikumu publiskošanas būtu jebkādā veidā atzinis šo nihilistisko, necienīgo, prettiesisku rīcību atbalstošo izteikumu nepareizību, mēģinājis tos labot, atzinis savu kļūdu.

Tas, ka Jūsu iestādi vada persona, kura ir demonstrējusi nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, nodara milzīgu kaitējumu tiesiskumam Latvijā un Jūsu iestādes prestižam. Papildus tam šajos izteikumos skaidri saskatāms Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa pārkāpums.

Ar šo aicinu Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju lemt par šo izteikumu un attiecīgās personas rīcības izvērtēšanu un informēt mani par katru no šai sakarā pieņemtajiem lēmumiem.”

Kā izrādās, šis iesniegums netika nodots Prokuroru atestācijas komisijai. Tā vietā šo iesniegumu sev pieprasīja ģenerālprokurors J. Stukāns, kura necienīgo, nihilistisko rīcību aprakstīja šis iesniegums, un pats personiski uz to atbildēja, tā apkaunojoši mēģinot izvairīties no atbildības par saviem publiskajiem izteikumiem:

„Rīgā

06.04.2023.

Nr. N-101-2023-00223

Uz 09. 03. 2023. iesniegumu           Lato Lapsai

[email protected]

Par izteikumiem diskusijā

Ģenerālprokuratūrā saņemts Jūsu iesniegums, kurā norādāt uz maniem izteikumiem 2019. gada 20. septembra ekspertu paneļdiskusijā un aicināt Prokuroru atestācijas komisiju izvērtēt šos izteikumus, norādot, ka ar tiem ir radīts milzīgs kaitējums tiesiskuma principam Latvijā.

Atbildot uz Jūsu norādīto un citētajiem maniem izteikumiem, paskaidroju, ka Jūs ārpus konteksta atsaucaties uz maniem izteikumiem un nepareizi secināt, ka demonstrēju necienīgu attieksmi pret likumu ievērošanu. No Jūsu citētājiem maniem izteikumiem acīmredzami un konkrēti izriet, ka būtiski ir ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai netiktu pieļauti nekādi tiesību pārkāpumi un nebūtu pamata izmaksāt kompensācijas. Diskusijas temats un tajā paustais ir par tiesiskuma ievērošanu, nevis par necienīgu attieksmi pret tā ievērošanu.

Ģenerālprokurors

J.Stukāns.”

Pēc šī J. Stukāna ģenerālprokurora amatu apkaunojošu rīcību demonstrējošā un apliecinošā dokumenta saņemšanas atkārtoti vērsos viņa vadītajā LR Prokuratūrā ar līdzīga satura iesniegumu, skaidri norādot:

„Ar šo aicinu Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju lemt par šo izteikumu un attiecīgās personas rīcības izvērtēšanu un informēt mani par katru no šai sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

Aicinu Jūsu iestādi manu atkārtoto iesniegumu nodot nevis personai, uz kuru attiecas tajā minētie fakti, bet gan Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir manis minēto jautājumu izvērtēšana.

Ja Jūsu iestādē tiks pieņemts administratīvs lēmums atteikties nodot šo manu iesniegumu izskatīšanai Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir manis minēto jautājumu izvērtēšana, sniedziet man likumā paredzēto informāciju par tā pārsūdzēšanas kārtību.”

Uz šo iesniegumu atbildi no J. Stukāna vadītās iestādes saņēmis neesmu.

2.

Šā gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto” un tā atstāstā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv minēts:

„Pēc slepkavības Jēkabpils apkaimē, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajāto bijušo dzīvesbiedri, jau otro nedēļu nerimst gan iestāžu taisnošanās, gan politiķu komentāri un ieceres par likumu grozīšanu. Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" klāstīja, ka notikušajā pie vainas esot sabiedrības tolerance pret vardarbību un sieviešu preventīvas aizstāvības sistēmas trūkums. Viņš arī pieļauj, ka tieši pēc īslaicīgās pabūšanas cietumā Rusiņš kļuvis vēl vardarbīgāks.”

1) Esmu konstatējis, ka šā gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto” un tā atstāstā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv minēts, ka J. Stukāns publiski izsakās šādi:

„Šajā gadījumā, kāpēc tas tā noticis, es varētu izvirzīt vēl vienu tēzi. Tāpēc, ka viņš [Rusiņš] pasēdēja divdesmit cik tur dienas un cilvēkam pilnīgi mainījās attieksme pret visu pasauli.”

Izplatot šādu publisku viedokli, J. Stukāns, kas pašlaik ieņem ģenerālprokurora amatu, tīši un apzināti, bez konkrētiem pierādījumiem un ekspertīzes aprunāja un nomelnoja Latvijas Republikas administratīvo iekārtu, kuras pārstāvis viņš ir, tās penitenciāro sistēmu un tās funkcionēšanas vispārpieņemtos mērķus, tādējādi veicot apkaunojošu darbību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu.

2) Esmu konstatējis, ka šā gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto” un tā atstāstā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv minēts, ka J. Stukāns publiski izsakās šādi:

„Viņš kļuva vēl vardarbīgāks jau ar darbībām, jo līdz cietumam viņš tomēr visu laiku, kā es sapratu, šo sievieti tiranizēja attālināti.”

Šādā veidā J. Stukāns sabiedriskajā medijā izplatīja nepatiesas, melīgas ziņas, tādējādi veicot apkaunojošu darbību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu..

Sabiedriskais medijs uz šo ziņu melīgumu norāda šādi:

„„Vardarbīgus Rusiņa uzbrukumus nogalinātā sieviete bija pieredzējusi gan kopdzīves laikā, gan pēc tam – vairāk nekā gadu pirms slepkavības.

"De facto" vēstīja, ka nazi pret savu dzīvesbiedri Rusiņš bija pacēlis vismaz vienu reizi iepriekš. Tirdzniecības centra "Sēlija" stāvlaukumā pagājušā gada februārī viņš sievietei pieri saskrāpēja ar nazi, un policija to kvalificēja kā maznozīmīgus miesas bojājumus. Par to Rusiņš tika sodīts ar 500 eiro naudassodu.

Pati vajātā sieviete šo notikumu bija aprakstījusi gan pērn septembrī rakstītajā iesniegumā Stukānam, gan šī gada sākumā tiesībsargam sūtītajā vēstulē. Rusiņš stāvlaukumā pienācis pie automašīnas, atvēris durvis un, piedraudot ar nazi, tīši vairākkārt piespiedis to viņai pie pieres un rokas. Pēc tās reizes sievietei no Rusiņa bijušas paniskas bailes, jo viņas ieskatā tikai tas, ka tuvumā gadījās citi cilvēki, arī viņas radiniece, atturējis Rusiņu no lielākas un bīstamākas vardarbības izpausmes.”

3) Esmu konstatējis, ka šā gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto” un tā atstāstā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv minēts, ka J. Stukāns publiski izsakās šādi:

„Ar policiju sievietes pasargāt nevar. Tad jau ir par vēlu. Kad iesaistās policija, tas nozīmē –  jau pāridarījums ir nodarīts."

Izplatot šādus publiskus izteikumus, J. Stukāns, kas pašlaik ieņem ģenerālprokurora amatu, tīši un apzināti nodeva sabiedrībai vēstījumu, ka nav ņemams vērā likuma „Par policiju” 3. pants, kurā minēts, ka policijas uzdevumi ir GARANTĒT personu un sabiedrības DROŠĪBU, kā arī NOVĒRST noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Tādējādi J. Stukāns veica apkaunojošu darbību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu.

3.

Esmu konstatējis, ka Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte sociālajā tīklā YouTube savā profilā ir izvietojusi ierakstu ar nosaukumu „Krimināltiesību doktrīna un tās nozīme krimināltiesisko normu izstrādē un piemērošanā” (https://www.youtube.com/watch?v=oZzAj2DJV0E).

Šajā ierakstā J. Stukāns publiski izsakās šādi: „Es padomāju, vai nebūtu pamata arī lemt jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu par masu medijos sacelto šo goda un cieņas aizskaršanu.”

Ir vispārzināms – tai skaitā arī LR Prokuratūras darbiniekiem –, ka 2009. gadā likumdevējs – Saeima pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, izslēdzot no Krimināllikuma 156. pantu „Goda aizskaršana” un 158. pantu „Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī”.

Tas nozīmē, ka ģenerālprokurors J. Stukāns ir publiski tīši un apzināti ir aicinājis vajāt personu vai personas par to izteiktu viedokli vai paustām ziņām pēc neesoša Krimināllikuma panta. Tādējādi J. Stukāns veica apkaunojošu darbību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu.

Uzskatu, ka, veicot manis aprakstītās darbības, ģenerālprokurors J. Stukāns pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Ar šo aicinu Jūs uz manis uzskaitīto faktu pamata, kas nepārprotami liecina par J. Stukāna veiktām apkaunojošām darbībām un apkaunojošu rīcību, ierosināt Prokuratūras likuma 41. pantā minēto pārbaudi, lai īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis izvērtētu, vai šajos faktos nav konstatējams kāds no Prokuratūras likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša atbilde

Augstākajā tiesā 2023. gada 2. maijā saņemts Jūsu iesniegums par ģenerālprokurora rīcības pārbaudi.

Iesniegumā lūgts pārbaudīt tajā norādītos faktus, kas, Jūsuprāt, liecina par ģenerālprokurora Jura Stukāna veiktām apkaunojošām darbībām un apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu, un ierosināt Prokuratūras likuma 41. pantā minēto pārbaudi, lai īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis izvērtētu, vai iesniegumā norādītajos faktos nav konstatējams kāds no Prokuratūras likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem.

Pirmkārt, Jūs norādāt, ka ģenerālprokurors esot demonstrējis nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, kā arī veicis apzinātas darbības, lai, izmantojot savu dienesta stāvokli un amata sniegtās iespējas, apkaunojoši nepieļautu to, ka šo viņa rīcību, izvērtētu Prokuroru atestācijas komisija.

Minētais pamatots ar apstākli, ka Jūs esot vērsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, kurā norādīts uz Jura Stukāna izteikumiem 2019. gada 20. septembrī Tieslietu ministrijas un ASV vēstniecības rīkotajā ekspertu paneļdiskusijā „Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā” un lūdzis Prokuroru atestācijas komisijai izvērtēt viņa rīcību.

Iesniegums neesot nodots Prokuroru atestācijas komisijai, un ģenerālprokurors pats esot atbildējis uz šo iesniegumu, izvairoties no atbildības par saviem publiskajiem izteikumiem. Pēc atbildes saņemšanas Jūs atkārtoti esot vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot iesniegumu nodot Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir iesniegumā norādīto jautājumu izlemšana, nevis personai, uz kuru attiecas tajā minētie fakti. Atbildi uz šo iesniegumu Jūs neesot saņēmis.

Otrkārt, ģenerālprokurors esot veicis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu, paužot viedokli šī gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto”, ir tīši un apzināti, bez konkrētiem pierādījumiem un ekspertīzes nomelnojot Latvijas Republikas administratīvo iekārtu, kuras pārstāvis viņš ir. Ģenerālprokurors tīši un apzināti esot nodevis sabiedrībai vēstījumu, ka nav ņemams vērā likuma „Par policiju” 3. pants, kurā minēts, ka policijas uzdevumi ir garantēt personu un sabiedrības drošību, kā arī novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Treškārt, ģenerālprokurors esot veicis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu, tīši un apzināti publiski aicinājis vajāt personas par to izteiktu viedokli vai paustām ziņām pēc neesošām Krimināllikuma normām.

Atbildot uz Jūsu iesniegumu, informēju, ka Jūsu iesniegumā norādītie apstākļi nav pamats, lai Augstākās tiesas priekšsēdētājs rīkotos atbilstoši Prokuratūras likuma 41.3 pantam.

Likumdevējs Prokuratūras likuma 41.1 pantā ir noteicis pamatus, kad ir iespējams rosināt ģenerālprokurora atlaišanu, kā arī Prokuratūras likuma 41.3 pantā paredzējis tam noteiktu procedūru.

Prokuratūras likuma 41.1 panta 5. punktā ir noteikts, ka ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Prokuratūras likuma 41.3 pantā paredzētas Augstākās tiesas priekšsēdētāja tiesības ierosināt pārbaudi, lai Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatētu ģenerālprokurora atlaišanas pamatu esību vai neesību.

Ņemot vērā ģenerālprokurora funkcijas, statusu un neatkarību, viņa atlaišana ir absolūts ārkārtas gadījums, un tai ir jābūt sevišķi nopietniem iemesliem. Nepamatotas pārbaudes iniciēšana var ietekmēt prokuratūras neatkarību savu funkciju izpildē. Līdz ar to ir izvērtējams, vai Jūsu iesniegumā norādītie apstākļi ir tādi, kas Augstākās tiesas priekšsēdētājam dod pamatu šādas pārbaudes iniciēšanai.

Iesniegumā norādītie ģenerālprokurora izteikumi Jūsu minētajās situācijās ir jāvērtē gan konkrētā viedokļa kontekstā, gan kontekstā ar ģenerālprokurora darbību kopumā.

Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā nostiprinātā vārda brīvība garantē ikvienam sabiedrības loceklim, tostarp ģenerālprokuroram, tiesības brīvi paust savus uzskatus par visdažādākajiem sabiedrības dzīves jautājumiem, pat ja tie atšķiras no sabiedrības vairākuma uzskatiem. Vienlaikus šāda viedokļa paušanai jābūt tādai, kas neierobežo citu sabiedrības locekļu tiesības, kā arī atbilst ētikas normām. Nav šaubu, ka ģenerālprokurora amats prasa ievērot visaugstākos standartus, un viņa rīcībai jābūt tādai, kas neizraisa šaubas par to.

Jūsu minētie ģenerālprokurora izteikumi par Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestajām kompensācijām arī ir jāaplūko šo izteikumu kontekstā. Raugoties kontekstā, ģenerālprokurors ar šiem izteikumiem neaicina uz nihilismu vai apzinātu pārkāpumu izdarīšanu attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu. Gluži otrādi viņš atzīst, ka pārkāpumi ir pārkāpumi, un par tiem ir jācieš sankcijas.

Jūsu minētais ģenerālprokurora izteikums par Leona Rusiņa izciestā soda ietekmi uz viņa turpmāko rīcību arī ir vērtējams kontekstā. Ģenerālprokurors šo frāzi apzīmē kā tēzi. Ar jēdzienu „tēze” parasti apzīmē apgalvojumu, kurš tiek izvirzīts diskusijai. Šāda tēze ir noteikti apsverama, apspriežot, piemēram, jautājumu par piespiedu līdzekļu ietekmi uz psihiski nelīdzsvarotiem cilvēkiem un kā šī ietekme būtu jāņem vērā, izvēloties šādiem cilvēkiem piemērotus piespiedu līdzekļus.

Jūsu minētais ģenerālprokurora izteikums par to, ka policija nevar pasargāt cilvēkus, arī ir atrauts no konteksta. Jūsu minētais vēstījums, ka nav ņemams vērā Policijas likuma 3.pants, ģenerālprokurora teiktajā nav saskatāms.

Tāpat atrauts no konteksta ir Jūsu saskatītais ģenerālprokurora aicinājums vajāt personas par to izteiktu viedokli pēc neesoša Krimināllikuma panta. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes konferencē „Krimināltiesību doktrīna un tās nozīme krimināltiesisko normu izstrādē un piemērošanā” ģenerālprokurors uzrunā ir komentējis profesora Ulda Krastiņa iespējamu rīcību savu tiesību aizstāvībai gadījumā, ja viņš publiskajā telpā izskanējušo kritiku par viņa iepriekšējo profesionālo darbību uzskata par nepamatotu. Ģenerālprokurora teiktajā nav dzirdams, ka viņš kā amatpersona gatavotos piemērot neeksistējošas tiesību normas.

Ņemot vērā ģenerālprokurora statusu un neatkarības garantijas, atsevišķi teikumi vai izteiksmes veids vien, atrauti no satura, nav pamats ģenerālprokurora atcelšanas procedūras uzsākšanai.

Attiecībā uz Jūsu iesnieguma nenodošanu Prokuroru atestācijas komisijai man ir nepieciešama papildu informācija no ģenerālprokurora, kuru pieprasīšu un izvērtēšu pēc tās saņemšanas.

Novērtē šo rakstu: