Augstprātība un nolaidība valda "Jaunās vienotības" pārstāves Ingas Bērziņas vadītajā Saeimas komisijā
Pietiek lasītājs12.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Beidzoties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēm, kurās skatīja grozījumus Tabakas aprites likumā, atklājās komisijas vadītājas Ingas Bērziņas (Jaunā vienotība) neiecietība pret dažādiem viedokļiem un nolaidība komisijas darba organizēšanā.
Tagad arī sabiedriskās organizācijas “OPEN Radošais centrs” vadītājs un krīzes situācijās nonākušo jauniešu un nepilngadīgo aizstāvis Edijs Klaišis ir izbaudījis I. Bērziņas vadītās komisijas sēžu norises specifiku.
“Ja kādam ir vēlme redzēt augstprātības un pārākuma demonstrēšanas paraugstundu, tad iesaku aiziet. Tu stāvi un runā, un tur ir tādi, kuri uz tevi skatās smīkņā un pārtrauc. Skumji un nožēlojami, lai neteiktu vairāk,” tā, daloties iespaidos par I. Bērziņas vadītās komisijas sēdes apmeklējumu, savā Twitter kontā ierakstīja E. Klaišis.
Viņš 24. maija Saeimas komisijas sēdi nosauca par ”augstprātības un pārākuma demonstrēšanas paraugstundu”. Šī esot viņa “pirmā un pēdējā” atrašanās reize šajā komisijā.
E. Klaišis sēdē piedalījās, lai savas pārstāvētās organizācijas vārdā paustu viedokli par grozījumiem “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”.
Lai arī E. Klaišis Twitter kontā nenorādīja, ar kuriem no komisijas locekļiem saistāmi viņa novērojumi, sociālos tīklos raisījās pamatīga diskusiju vētra. Tai pieslēdzās arī I. Bērziņa, augstprātīgi norādot: “ Atvainojos, ja radies šāds priekšstats par komisiju. Esam atvērti ikvienam un ikviena viedoklis ir svarīgs. Gaidīsim komisijā! Ceru, ka nākamā pieredze būs labāka. Un paldies par darbu ar jauniešiem, par ko esmu saņēmusi ļoti labas atsauksmes”.
Tik tālu jau viss būtu jauki un pieklājīgi. No viņas teiktā izriet – komisija uzklausījusi un respektējusi visu viedokļus, tikai E.Klaišis kaut kā ne tā visu sapratis. Sanāk – I. Bērziņas vadītajā komisijā viss norit pareizi, vienīgi daži tur klātesošie viedokļus paust gribošie kaut ko ne tā saprot.
Varētu jau tā palikt, taču komisijas vadītājs līdzšinējā rīcība liecina, ka augstprātīgā attieksme pret viedokļu paudējiem nav nekas jauns. Ja I. Bērziņa tagad cenšas norādīt, ka viņas vadītajā komisijā ikviens viedoklis ir svarīgs, tad varam droši teikt, ka viņa melo.
Atminēsimies I. Bērziņas vadītās komisijas sēdi šā gada janvārī, kad viņa skaidri un gaiši pauda savu attieksmi pret viedokļu paudējiem: “Mums ir arī šodien pieteikušies dažādu organizāciju pārstāvji, kas pārstāv pretēju viedokli ārstu viedoklim. Es, godīgi, labprāt nedotu jums vārdu, jo es visnotaļ piekrītu Ārstu biedrības teiktajam. Bet, tā kā jūs esat ieradušies, mēs jūs uzklausīsim.”
Augstprātība būtu vēl puse bēdas. Daudz ļaunāk, ja tiek pieļautas rupjas paviršības balsu skaitīšanā komisijas sēdēs. Maigākais, ko par šādiem faktiem var teikt, – tā ir nolaidība. Cits jautājums - apzināta vai neapzināta?
Tā, piemēram, 24. maija komisijas sēdē notika balsojums par deputāta Armanda Krauzes priekšlikumu likuma grozījumiem, kas paredzētu ieviest tā saucamo “Jaunzēlandes modeli”, ar kuru tiktu aizliegts pēc 2007.gada dzimušajiem iegādāties smēķēšanas produktus (gan klasiskās cigaretes, gan jaunos aizstājējproduktus).
Pret šo priekšlikumu krasi iebilduši tabakas industrijas lobiji, kuri aizstāv tabakas cigarešu ražotāju intereses. Ejot viņu pavadā, komisijas vadītāja Inga Bērziņa jau reiz līdzīgu priekšlikumu likuma 2. lasījumā “noraka”, nosūtot dziļākai izpētei uz komisijas apakškomisiju, kur šis jautājums pagaidām ir veiksmīgi nobremzēts.
Tad, lūk, Saeimas sēdes audioierakstā skaidri dzirdams, ka deputāts no Apvienotā saraksta Lauris Lizbovskis sēdei ir pieslēdzies attālināti un nobalso “par” A. Krauzes priekšlikumu, taču viņa “par” balss netiek ieskaitīta kā “par” balss. Par to ikviens var pārliecināties pats, noklausoties Saeimas sēdes ierakstu (uzliekot ierakstā 1:26:15 un noklausoties 1 minūti ieraksta ).
Ir skaidri dzirdams kā pati komisijas vadītāja I.Bērziņa pasaka “Paldies!” Laurim Lizbovskim par balsojumu, ar ko acīmredzami ir piefiksējusi viņa balsojumu “par”, bet – nekā! Balsu skaitīšanā tas neparādās, jo tiek fiksēts, ka ir balsots “pret” un ir deputāti, kas atturas balsojumā, bet, ka kāds šo priekšlikumu ar savu balsojumu ir atbalstījis, tiek ignorēts.
Ja tā nav nolaidība, tad ko gan tas varētu nozīmēt? Vai to, ka L. Lizbovska balss tiktu ieskaitīta, ja vien viņš būtu balsojis “pret”?
Rodas jautājums, kā I. Bērziņas vadītajā komisijā tiek organizēta balsu skaitīšana un kuros jautājumos deputātu balsis tiek saskaitītas nepareizi? Ja pat balsojumos deputātu balsis tiek saskaitītas nepareizi, tas jau liek apšaubīt kopējo kvalitāti likumdevēja darbam komisijā, un jāuzdod jautājums, vai deputāte spēj kvalitatīvi vadīt komisijas darbu.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
