Iesaki rakstu: 
Nepārskatāmajā jaunajā Ministru kabineta tiesību portālā ievietoti divi dokumenti, kuri iezīmē augstskolu reformas sekas: “Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība” un rīkojums "Par valsts augstskolu tipiem".
Par padomju locekļu atlases kārtību šoreiz nerunāsim. Ministrijas ierēdņu sagatavotajā dokumentā desmit reizes lietots vārdu salikums "ja nepieciešams". Kurš pateiks, vai ir nepieciešams vai pieciešams? Patvaļīgai interpretācijai visi ceļi vaļā.
Vēl kāds nesens notikums: Latvijā augstskolu padomju slavināšanai bieži tika pieminēta Igaunijas prezidente K. Kaljulaida. Pirms tam bija Tartu Universitātes padomes priekšsēdētāja.
Igaunijas prezidenta vēlēšanas parādīja, ka šī madāma nebūt nav populāra Igaunijā, un viņa netika pārvēlēta prezidentes amatā. Amatu dabūja tipisks A. Rītela tipa cilvēks, kas stāv ar kājām uz zemes, nevis lidinās pa gaisu.
Trakas lietas atklājas, iepazīstoties ar rīkojumu "Par valsts augstskolu tipiem". Lai gan Augstskolu likuma mudžināšana Saeimā kļuvusi par hrestomātisku procesu, lielākā daļa būtisko izmaiņu palikusi tautai nepamanīta.
Cerējums par augstskolu tipiem seko primitīvā kapitālisma sacīkstes modelim. Augstākā klase ir zinātnes universitātes. Pasaulē gan par zinātnes universitātēm uzskata tādas, kurām ir spoži zinātnes sasniegumi, nevis administratīvi birokrātiski nosakot atbilstošo statusu.
Nākamā šķira jau ir daudz bēdīgāka - lietišķo zinātņu universitātes. Teksta autoriem nav ne mazākās sajēgas par darbaļaužu universitāšu (vocational university) izcelsmi, misiju un vīziju.
Labāk pazīstamās ir Nīderlandes Hogeschool, Vācijas un Austrijas Fachhochschule. Tāda sistēma radusies, jo šajās valstīs netiek praktizēta citviet labi zināmā koledžu sistēma. Koledžas, kas Latvijā vairs netiek ieskaitītas augstskolās, var būt izcilas. University College London un College de France ir izcilākas par vairumu augstskolu.
Vācijas Fachhochschule tika izveidota 20.gs. 60. gados, sociāldemokrātu valdībām mēģinot vājināt ultralabējo korporāciju dominētās klasiskās universitātes. Klasiskās universitātes bija noziegušās, atbalstot starpkaru revanšismu. Lai gan Fachhochschule nekad nepacēlās klasisko universitāšu līmenī, tā nosūca finansējumu un radīja federālo zemju valdībām paklausīgas kadru kalves. Austrijā Fachhochschule tiek ieviesta tikai 90.jos gados, jo nav lietderīgi tērēt universitāšu resursus vienkāršas augstākās izglītības došanai. Boloņas process ir devalvāciju veicinošs.
Interesanti paskatīties, ko var apgūt University of applied sciences – Hogeschool vai Fachhocschule. Meitenes apgūst lietvedību. Zēni apgūst moderno betona maisītāju.
Ministru kabineta rīkojumā lasām – Latvijā būs divas University of applied sciences: Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte.
Kuriozi. Daugavpils Universitātē ir spēcīga bioloģija, pēta kukaiņus, ir milzīgas kukaiņu kolekcijas. Tas nav University of applied sciences darbības lauks! Ar kukaiņu kolekcijām lepojas Hārvarda universitātes salīdzinošās zooloģijas muzejs, Oksfordas Universitātes Dabas vēstures muzejs, Kembridžas Universitātes Zooloģijas muzejs.
Bet University of applied sciences meitenes apgūst moderno bonerēšanu, zēni – magnētisko palaidēju. University of applied sciences nemēdz apgūt sistemātisko vai salīdzinošo bioloģiju. COVID ērā neviens nevar teikt, ka bioloģija Latvijai nav vajadzīga.
Liepājas Universitātē stipras ir izglītības zinātnes, sagatavo logopēdus. Un atkal tās ir zinātnes, kas nav radniecīgas University of applied sciences. Jo University of applied sciences var apgūt ainavu instalēšanu un mašīnbroderēšanu.
Latvijas Republikas vēsturē jau ir pieredze ar Vocational university. Tā ir 1923. gadā dibinātā Kaucmindes mājturības skola. 1938. gadā tika pārveidota par Mājturības institūtu un pacelta augstākās izglītības kārtā. Vai šodien Latvijai vajadzīgas desmit Kaucmindes?
Trešā, viszemākā gradācija ir lietišķo zinātņu augstskolas. Vai ministre – angļu valodas eksperte varētu iztulkot angliski? Highschool of applied sciences? Ikviens native speaker ar to sapratīs pavāju vidusskolu.
Augstskolu devalvēšana atstās iespaidu ne tikai uz pašreizējiem un nākamiem studentiem. Arī šo denominēto augstskolu diplomu turētājiem jāsaprot: ārzemju darba devējs, Google izlasot, ka pretendents beidzis University of applied sciences, uzreiz noteiks griestus. Griesti būs kopētāja apkalpošana un tulpju stādāmās mašīnas darbināšana.
Vai ministre saprot, ka reģionālo augstskolu vājināšana nestiprinās viņas pašas un viņas pārstāvētas partijas izredzes nākamajās vēlēšanās?
Cietušajām augstskolām vajadzētu vērsties pēc padoma pie Latvijas Universitātes rektora, kā Ministru kabineta rīkojumus apstrīdēt tiesā. Privātās augstskolas ir ieguvējas – augstskolas tipu nosaka dibinātājs. Var noteikt zinātnes universitāti vai jebko citu.
Rīkojuma pielikumos biedēts ar atbilstības pārbaudi 2024. gadā. Bailēm nav pamata, Latvijā neviena reforma nedzīvo ilgāk kā Eiropas piešķirtā nauda.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
