Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ar esošo kapacitāti pat teorētiski nav iespējams veikt fitosanitārās pārbaudes sertifikāta saņemšanai apaļkokam (zāģbaļķiem) pēc Ministru kabineta noteikumu anotācijā norādītā apraksta un cenu aprēķina. VAAD gan negrasās palielināt inspektoru skaitu, bet norāda, ka aprēķinos norādīts "vidējais laika patēriņš". Savukārt pakalpojuma izmantotāji apgalvo, ka līdz šim vispār nekāda pārbaude nav veikta un inspektori tikai formāli uzmetuši aci no mašīnas eksportam paredzētajai kravai.

Pietiek jau ziņoja, ka ar Ministru kabineta noteikumiem fitosanitārās pārbaudes apaļkokam cena palielināta 20 reizes. Pakalpojuma cenas ievērojamo pieaugumu VAAD skaidro ar to, ka kopš 2000.gada nav mainīti izcenojumi fitosanitārajām pārbaudēm dažādiem koksnes materiāliem. Visas izmaksas, kas ietvertas fitosanitāro pārbaužu izcenojumos, tai skaitā atlīdzībai, par degvielu, informāciju tehnoloģijām, inspektoru aprīkojumu, ir vairākkārt kāpušās, kā arī palielinājušies fitosanitārie apdraudējumi, teikts anotācijā.

Anotācijā arī detalizēti aprakstīts, kā veidojas pakalpojuma izcenojums: „Pārbaudē kokmateriāls ir jāatsedz no mizas. Pārbaudāmo vietu skaits kaitīgo organismu noteikšanai ir atkarīgs no kokmateriāla veida (skujkoki, lapu koki) un tā daudzuma. Viena pārbaude 20 m3 neapstrādātas koksnes (ar mizas klātbūtni) (cenrāža 12.1.6.2. apakšpunkts), noņemot mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādītajam daudzumam un vietām, izanalizējot koksnes stāvokli zem mizas (ir vai nav kaitēkļu bojājumi, ejas, grauzumi u.c.), nosakot kaitīgo organismu klātbūtni un to konstatācijas gadījumā nosakot arī kaitīgā organismu sugu, un noņemot un noformējot paraugus konkrētā kaitīgā organisma laboratoriskam apstiprinājumam, vidēji prasa 8 stundas. Saskaitot visas izmaksas – darba algu, darba devēja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturēšanu, inspektora aprīkojumu, inspektoru apmācība – vidēji vajadzīgi 56,60 euro (inspektora darba samaksa, degviela, informācijas sistēmas uzturēšana, inspektora aprīkojums).”

Šajā pašā anotācijā norādīts, ka 2014.gada astoņos mēnešos dienests ir veicis fitosanitārās pārbaudes un izsniedzis fitosanitāro sertifikātu 228 747 kubikmetru nemizotu zāģbaļķu kravām, kas nozīmē, ka šī darba paveikšanai dienestam bija nepieciešamas 91 498 darba stundas jeb 11 437 darba dienas. Kā noskaidroja Pieiek, VAAD strādā 43 inspektori, līdz ar to vienam inspektoram, lai sniegtu tikai anotācijā aprakstīto pakalpojumu, pagājušā gada astoņos mēnešos bija jānostrādā 262 darba dienas, lai gan astoņu mēnešu (no janvāra līdz augusta beigām) kopējais dienu skaits ir 243, bet darba dienu skaits – 176, pieņemot, ka mēnesī ir vidēji 22 darba dienas.

VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre uz jautājumu, vai šīs pārbaudes ir vienīgais dienesta inspektoru darbs, atbildēja noliedzoši. „Protams, nē, viņi taču ir inspektori!” pauda VAAD pārstāve. Dienesta mājas lapā norādīti 111 dažādi maksas pakalpojumi, kā arī 36 darbības, par kurām jāmaksā valsts nodeva.

Ūdre apliecina, ka papildu darbiniekus un inspektorus piesaistīt VAAD neplāno, un uz jautājumu, kā dienests plāno veikt anotācijā aprakstītās pārbaudes, atbild: „Aprēķiniem tika izmantots vidējais pārbaudē apskatāmais apaļkoku daudzums (20m3), bet tas nebūt nenozīmē, ka visās pārbaudēs apskata vienādu apaļkoksnes daudzumu konkrētā laika vienībā. Tas nozīmē, ka vienā pārbaudē apskatāmais daudzums varētu būt lielāks, taču svarīgi ir ievērot pārbaužu veikšanas metodiku. Šajā laikā ietilpst arī kaitīgo organismu konstatācijas gadījumos konkrētas organisma sugas noteikšana uz vietas, pēc tam parauga noformēšana, nosūtīšana laboratorijai atklāta kaitīgā organisma apstiprināšanai.”

Savukārt apaļkoku eksportētāji apgalvo, ka līdz šim un arī pēc jaunā cenrāža stāšanās spēkā pārbaudes tiek veiktas vairāk nekā formāli un nekad neviens inspektors neesot pat mēģinājis atsegt koka mizu un ielūkoties, vai tur nemitinās kaitēkļi. „Atbrauc labi, ja uz katru otro kravu. Atbrauc inspektore, pat neizkāpj no mašīnas, paskatās uz kravu, pajautā, cik daudz, pasaka – samaksā rēķinu un vari braukt, tā arī ir visa pārbaude,” stāsta koksnes eksportētājfirmas IBIZA valdes priekšsēdētājs Mareks Maļinovskis.

Pēc uzņēmēja teiktā, inspektore pāris minūtes uzmet aci 10 000 kubikmetru koksnes, un līdz šim par to izrakstījusi rēķinu 1400 eiro apmērā, bet tagad - 28 500 eiro.

Viņš izrēķinājis, ka pat tad, ja viena darba diena VAAD inspektoram izmaksā 56,60 eiro, eksportētāji arī iepriekš, maksājot 14 centus par kubikmetru, ir krietni pārmaksājuši par pakalpojumu, jo pat ar visu ceļā līdz ostai pavadīto laiku vienai kravai inspektors nav veltījis vairāk kā divas stundas.

Zemkopības ministrija (ZM), lai pamatotu pārbaužu cenas palielinājumu, norāda uz tās starptautisko nozīmīgumu. „Fitosanitārais sertifikāts nav “birokrātisks” dokuments, kas “formāli” jāiegūst eksportētājam vedot preci uz konkrētajām valstīm, bet gan Latvijas Republikas oficiāls apliecinājums, ka konkrētajā kravā neatrodas importētājvalsts definētie kaitīgie organismi, kurus aizliegts ievest šajā valstī. Ja importētājvalstij izdodas pierādīt, ka Valsts augu aizsardzības dienests nav izkontrolējis un ļāvis uz importētājvalsti aizvest kaitīgos organismus, tad tai ir tiesības aizliegt koksnes produktu eksportu uz šo valsti,” pamato ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.

Pietiek jau ziņoja, ka dramatiski sadārdzinātā fitosertifikāta dēļ ir apdraudēts zāģbaļķu eksports uz Ķīnu, kā arī koksnes tranzīts caur Latviju. Tiek izteiktas aizdomas, ka VAAD pakalpojuma maksa palielināta Latvijas finiera (LF) interesēs, jo uz Ķīnu eksportē lielākoties to pašu sortimentu, ko iepērk LF, bet eksportētāji spēj piedāvāt par 20-40% augstāku apaļkoku iepirkuma cenu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...