Augu aizsardzības dienests sola dārgās pārbaudes veikt pārkraušanas laikā, bet par "matemātiku" klusē
PIETIEK23.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sola, ka dārgās fitosanitārās pārbaudes apaļkokiem veikšot jau kravu pārkraušanas laikā, lai varētu apskatīt arī kravu iekšpusē esošos kokmateriālus un to iespējamos bojājumus un kaitēkļu klātbūtni. Tomēr eksportētāji arī par to ir skeptiski un norāda, ka arī pēc jaunā cenrāža apstiprināšanas pārbaudes bijušas tikpat formālas kā iepriekš.
Pietiek jau ziņoja, ka ar Ministru kabineta noteikumiem fitosanitārās pārbaudes apaļkokam cena palielināta 20 reizes - iespējams, uzņēmuma Latvijas finieris interesēs. Tomēr ir apšaubāms, ka VAAD pietiek resursu pārbaužu veikšanai tā, kā norādīts anotācijā.
2014.gada astoņos mēnešos dienests ir veicis fitosanitārās pārbaudes un izsniedzis fitosanitāro sertifikātu 228 747 kubikmetru nemizotu zāģbaļķu kravām, kas nozīmē, ka šī darba paveikšanai dienestam bija nepieciešamas 91 498 darba stundas jeb 11 437 darba dienas.
Kā noskaidroja Pieiek, VAAD strādā 43 inspektori, līdz ar to vienam inspektoram, lai sniegtu tikai anotācijā aprakstīto pakalpojumu, pagājušā gada astoņos mēnešos bija jānostrādā 262 darba dienas, lai gan astoņu mēnešu (no janvāra līdz augusta beigām) kopējais dienu skaits ir 243, bet darba dienu skaits – 176, pieņemot, ka mēnesī ir vidēji 22 darba dienas.
Dienests papildu darbiniekus pieņemt neplāno, tomēr sakās esam apņēmības pilns šo pienākumu veikt - lai gan matemātiski nespēj paskaidrot, kā tieši.
„Dienestā, ņemot vērā augstos fitosanitāros riskus un, to ka kaitīgiem organismiem labvēlīgākā vieta attīstībai ir tieši zem mizas, ir pastiprinājis kontroles neapstrādātiem apaļkokiem. Atšķirībā no iepriekš noteiktā inspektoram ir pienākums pārbaudīt katru eksporta kravu, kurai nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, taču izņēmuma gadījumā neizslēdzot iespējamību pārbaudīt arī lielāku apaļkoku daudzumu, kurš tiks eksportēts ilgākā laika periodā,” Pietiek skaidro VAAD pārstāve Gunita Šķupele.
VAAD ir skaidrojums arī lielajam laika patēriņam pārbaudei. „Inspektori pirms došanās pārbaudēs izvērtē kaitīgo organismu sarakstus, kurus apstiprinājusi ievedējvalsts. Tādējādi fitosanitārā riska novērtēšana notiek vēl pirms pārbaudes. Pārbaudē apskata apaļkokus, meklējot kaitīgo organismu pazīmes: kaitēkļu ejas, kaitēkļus dažādās attīstības stadijās (olas, kāpurs, kūniņa, imago) un sēņu bojājumu pazīmes – zilējumus un brūnējumus, vēža bojājumus vai pūtītes uz kokmateriālu mizas, melni zaļus plankumus, bāli brūnu saplaisājušu mizu u.c. pazīmes. Atkarībā no pārbaudāmā apaļkoku daudzuma, bet ne mazāk kā 10 vietās, apaļkokiem, meklējot kaitīgo organismu pazīmes koka mizā un zem tās – noņemot mizas sloksnes ar nazi, cirvi vai citu instrumentu,” inspektoru rūpīgo darbu apraksta VAAD pārstāve.
Pēc VAAD skaidrojuma, ja konstatētas ievedējvalsts karantīnas organismu sarakstā esošo kaitīgo organismu pazīmes, veic paraugu noņemšanu un nosūtīšanu testēšanai uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju. Šajā gadījumā paraugs, ko nosūta uz laboratoriju var būt ar koksnes urbi no bojājuma vietas noņemtas skaidas, izcirstas bojājumu vietas, izzāģētas bojājuma vietas ar vai bez mizas u.c.
Tomēr eksportētāji apšauba šādu pārbaužu iespējamību, jo aplūkot iespējams tikai kravu ārējos kokmateriālus, kamēr to vidu bez speciālas pārkraušanas apskatīt nav iespējams.
VAAD šīs bažas noraida - tiesa, jau atkal nesniedzot precīzu skaidrojumu: „Mums ir noteiktas prasības, kā veikt pārbaudes, katrā konkrētā gadījumā inspektors izvērtē, kā visērtāk tikt klāt pārbaudāmiem kokiem krāvumā, piem., tas var būt krautnes veidošanas laikā, pārkraujot krautni, formējot kokmateriālus kravās izvešanai, konkrēti par kurām tiks izsniegts fitosanitārais sertifikāts.”
Lai gan jaunais cenrādis, kas paredz pastiprinātās pārbaudes, ir spēkā jau no februāra, eksportētāji apgalvo, ka pārbaudes ir tikpat formālas kā iepriekš – inspektore, pat neizkāpjot no mašīnas, uzmet aci kravai, un tas arī viss.
Pietiek jau ziņoja, ka dramatiski sadārdzinātā fitosertifikāta dēļ ir apdraudēts zāģbaļķu eksports uz Ķīnu, kā arī koksnes tranzīts caur Latviju. Tiek izteiktas aizdomas, ka VAAD pakalpojuma maksa palielināta Latvijas finiera (LF) interesēs, jo uz Ķīnu eksportē lielākoties to pašu sortimentu, ko iepērk LF, bet eksportētāji spēj piedāvāt par 20-40% augstāku apaļkoku iepirkuma cenu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
