Auto iegāžas 2,5 metrus dziļā ceļa remonta bedrē, kriminālprocess pret ceļu būvnieku netiek ierosināts
PIETIEK06.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija un prokuratūra atteikusies ierosināt kriminālprocesu pret ceļu būvnieku, kas uz ceļa Rīga-Liepāja bija atstājis nenorobežotu un ar pienācīgām ceļa zīmēm neaprīkotu 2,5 metrus dziļu bedri, kuru diennakts tumšajā laikā nebija iespējams laikus pamanīt, tādēļ tajā ietriecās automašīna. Lai gan negadījuma vietas apskates protokols skaidri parāda, ka ceļa zīmes nebija novietotas tā, kā norādīts Latvijas Valsts ceļu saskaņotajā satiksmes organizācijas shēmā, tomēr gan Valsts policija, gan prokuratūra uzskatījušas, ka nav iemesla rosināt kriminālprocesu, jo ceļa remontētāja būvuzraugs esot apliecinājis, ka ceļa zīmes bijušas novietotas pareizi.
Cietušā autovadītāja Edmunda Krastiņa advokāti Alfrēds Voroņko un Kalvis Vanags apņēmušies panākt kriminālprocesa ierosināšanu galvenokārt tādēļ, lai atturētu citus ceļu būvniekus no tik paviršas izturēšanās pret ceļa zīmju uzstādīšanu remonta vietās. Par laimi, mašīnai iekrītot bedrē, neviens negāja bojā un pasažieri tikai guva dažādas traumas, tomēr sekas lidojumam 2,5 metru dziļā bedrē varēja būt arī letālas.
Krastiņš kopā ar sievu, dēlu un brāli pērn 23.jūlijā pa Liepājas šoseju devās uz Rīgu. Pamanot ceļa remonta darbus, viņš samazināja ātrumu atbilstoši ceļa zīmēs norādītajam un saskaņā ar ceļa zīmēm mēģināja apbraukt remonta vietu, līdz pēkšņi priekšā parādījās dziļa un liela bedre. Pat bremzēšana nepasargāja no auto iegāšanās ceļa bedrē. No trieciena traumas guva gan autovadītāja dzīvesbiedre, gan dēls.
Notikuma vietā ieradusies ceļu policija sastādīja notikuma vietas apskates protokolu, kurā fiksēts, kā un kur bija izvietotas ceļa zīmes. Vēlāk Latvijas Valsts ceļu sniegtais skaidrojums par saskaņoto ceļa zīmju izvietošanas shēmu skaidri liecināja, ka ceļa zīmes nebija izvietotas tā, kā norādīts shēmā.
Tieši nepareizais ceļa zīmju izvietojums, pēc autovadītāja domām, bija avārijas iemesls, tādēļ viņš vērsās pie ceļa remontētāja - uzņēmuma Saldus ceļinieks ar prasību atlīdzināt negadījumā gūtos zaudējumus. Taču Saldus ceļinieks atbildēja, ka ne pirms, ne pēc satiksmes negadījuma būvuzraugs neesot konstatējis, ka ceļa zīmes novietotas neatbilstoši, tādēļ savu vainu noliedz un atlīdzināt zaudējumus negrasās.
Tad autovadītājs vērsās policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu pret atbildīgajiem Saldus ceļinieka darbiniekiem, kuri pieļāvuši, ka būvbedre nebija pienācīgi norobežota un nebija parūpējušies par ceļa zīmju uzstādīšanu atbilstoši tam, kā norādīts Latvijas Valsts ceļu saskaņotajā shēmā.
Tāpat autovadītājs norāda, ka netika uzstādītas nekāds brīdinājuma ierīces satiksmes drošības paaugstināšanai, netika uzstādītas nepārtraukti degošas signālugunis, būvbedre netika norobežota ar vadstatņiem, kā arī vadstatņu izvietojums neatbilda noteikumu prasībām, tādējādi tie neveidoja ne darba vietas garennorobežojumu, ne šķērsnorobežojumu, turklāt to skaits bija nepietiekams.
Viņš uzskata, ka pārkāpumiem ceļu remontdarbu veikšanā ārpus apdzīvotām vietām jāpievērš īpaša uzmanība, jo tie var radīt būtiskus kaitējumus sabiedrības locekļu tiesībām uz dzīvību un veselību, kā arī mantiskajām interesēm.
Tomēr policija atteikusies ierosināt kriminālprocesu, atsaucoties uz Saldus ceļinieka skaidrojumu, ka ne pirms, ne pēc satiksmes negadījuma būvuzraugs nekādus pārkāpumus ceļa zīmju uzstādīšanā neesot konstatējis. Policija pat nav ņēmusi vērā, ka ceļu policijas sastādītajā notikumu vietas apskates protokolā skaidri un gaiši redzams, ka ceļa zīmes nebija izvietotas atbilstoši. Arī prokuratūra atzinusi, ka atteikums ierosināt kriminālprocesu ir pamatots.
Tomēr autovadītājs uzskata, ka šādus gadījumus nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tie var novest pie daudz lielākas nelaimes, tādēļ prokuratūras atteikumu ierosināt kriminālprocesu gatavojas pārsūdzēt Ģenerālprokuratūrā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
