Automehāniķim Paeglītim nākas pamest Austrumu slimnīcas vadītāja posteni un 102 000 eiro gada algu
PIETIEK11.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šaubīgos apstākļos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimīcas valdes priekšsēdētāja amatā pirms pieciem gadiem ieceltais automehāniķis Imants Paeglītis nu pamet šo posteni un 102 000 eiro lielo gada atalgojumu. Pietiek šodien publicē I. Paeglīša atvadu vēstuli, kurā, protams, nav minēti īstie iemesli, kuru dēļ tiek atstāts šis amats (tekstā saglabāta oriģinālrakstība).
Cienījamie kolēģi!
Laiks “skrien” diemžēl ļoti ātri (sevišķi pēdējie 2 gadi). Pēc 5 mēnešiem apritēs 5 gadi kopš sāku pildīt lielākās Latvijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu. Tas bija līdz šim lielākais manas profesionālās karjeras izaicinājums. Tagad to saucu par “mūsu slimnīcu”.
Tāpēc vasaras sākumā mūsu slimnīcas padome mani lūdza savlaicīgi informēt par to, vai es plānoju pretendēt uz līguma termiņa pagarinājumu nākamajiem pieciem gadiem.
Pārdomām, padarītā izvērtējumam un lēmuma pieņemšanai bija aptuveni mēnesis laika.
Šie 4,5 gadi mūsu slimnīcai ir bijuši ļoti dinamiski, izaicinājumiem un arī pārmaiņām bagāti. Ja šo aizvadīto posmu tēlaini aprakstītu sporta terminoloģijā, tad man nāk prātā liellaivu sacensības (laikam tādas disciplīnas šobrīd nav), kas norisinās veselības aprūpes okeānā, kur Austrumu slimnīcas komandu pārstāv 5 dažāda izmēra liellvaivas. Kad nonācu šīs komandas vadībā laivas bija ar aplauztiem airiem un dažāda lieluma sūcēm korpusos. Komanda zināja, ka ir jāairē uz priekšu, taču nezināja tā īsti, kurā virzienā, jo pārējās komandas jau bija nozudušas aiz horizonta.
Šo gadu laikā, šķiet, ir izdevies ne tikai nomainīt salūzušos airus un salāpīt sūces, bet arī ļoti straujā gaitā iet uz priekšu. Arī mūsu komandas atsevišķās liellaivas ir izdevies sasaistīt kopā ar drošām un ciešām tauvām. Tāpēc tagad jau jebkurš airu vēziens kādā no laivām veicina kustību uz priekšu visai komandai. Pateicoties komandas kopējam darbam un straujai gaitai, esam ne tikai panākuši pārējos, bet pat dažus apsteiguši.
Tomēr komandas īpašnieki (kas ir visa sabiedrība) vēlas, lai mēs ne tikai stabilā ātrumā ietu uz priekšu, bet arī pietuvotos līderiem, kas kuģo ar citu valstu karogiem. Tāpēc, analizējot mūsu spējas sasniegt šo mērķi, es apzinos, ka mūsu komandas vadībā esmu ieguldījis visas savas prasmes un zināšanas, bet, lai palielinātu mūsu liellaivu ātrumu, ir nepieciešamas tādas prasmes, resursi un spējas, kas man šobrīd nepiemīt. Protams, es varētu mēģināt tās apgūt, taču tam būs nepieciešams pārāk liels laiks, ko mēs šobrīd nevaram atļauties.
Tāpēc, lai arī tas nebija viegli, jo šajā saspringtajā 4,5 gadu posmā jūs visi esat kļuvuši man cilvēcīgi ļoti tuvi - gluži kā ģimene, kurai esmu cieši pieķēries un nesavtīgi veltījis lielāko aizvadītā laika daļu, atņemot to pats savai ģimenei, esmu pieņēmis lēmumu, ka ir nepieciešama komandas vadītāja maiņa.
Ir tāds teiciens: ”Nebaidieties kaut ko mainīt savā dzīvē, ja sirds un dvēsele to vēlas. Citādi būs jādzīvo, mainot gan dvēseli, gan sirdi... “ To noteikti es negribētu piedzīvot un nez vai no jums kāds man to novēlētu!
Līdz ar to es nepretendēšu uz līguma termiņa pagarināšanu uz nākošajiem 5 gadiem. Mans darba līgums beigsies 2023.gada 7.janvārī.
Par šo lēmumu esmu informējis gan slimnīcas padomi, gan arī Veselības ministrijas vadību, tāpēc jau visdrīzākajā laikā padome uzsāks pretendentu atlases procedūru. Esmu pārliecināts, ka pašreizējā padome konkursa kārtībā izvēlēsies kompetentāko un piemērotāko no visiem kandidātiem slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatam. No savas puses esmu gatavs aktīvi piedalīties šajā procesā, ja man tiks dota šāda iespēja.Lai vai kā, līdz nākošā gada janvārim ir vēl atlikuši 5 mēneši, kas diemžēl nesolās būt viegli, ņemot vērā visu apkārt notiekošo. Bet, zinot mūsu komandas spējas, mēs vēl veiksim būtiskus izrāvienus veselības aprūpes okeānā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
