Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20

Projekta oficiālajos mērķos teikts:

„4. Veikt sabiedriskās domas noskaidrošanu saistībā ar lielo plēsēju populācijas stāvokli un interešu konfliktiem salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda pētījumu. Anketēšana plānota gan elektroniska, gan arī tiešā veidā, izplatot anketas reģionālajos medību kolektīvos.”

Savukārt projekta oficiālajos sasniedzamajos rezultātos teikts:

„4. Ar anketēšanas palīdzību noskaidrotas sabiedriskās domas tendences lielo plēsēju populācijas saglabāšanas un apsaimniekošanas jautājumos Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.”

Šī ir tā būtiskā neskaidrība un samulsums! Kā var būt tā, ka sabiedrības locekļiem, kuriem šis jautājums interesē un problēma rūp, vispār netiek dota iespēja paust savu viedokli, kaut projekta mērķī tas paredzēts, - tā vietā tiek domāts tikai par mednieku viedokļa noskaidrošanu.

Vēl jo vairāk – tas notiek pēc visa tā, kas mums visiem bijis jāpieredz publiskajā telpā no šīs vienas sugu apsaimniekošanā iesaistītās interešu grupas – medniekiem - saistībā ar Valsts meža dienesta darbinieces veikto lūša mātes nošaušanas gadījumu Alūksnes pusē! 

Informācijā par projektu no Mežzinātnes institūta "Silava" mājas lapas ir norāde uz dokumentu „Sugas aizsardzības plānu atjaunošana vilkam, lūsim un brūnajam lācim Latvijā”. Informācija par plānotajām 3 apspriedēm. Pirmā apspriede notika 17.janvārī, otrā plānota 22.februārī ar ārvalstu ekspertu piedalīšanos.
http://www.silava.lv/73/section.aspx/627

VARAM valsts sekretārs uzrunāts un jautāts, kāpēc nav nodrošināta iespēja viņa nozares pārraudzītajā projektā sabiedrībai paust savu viedokli, kā paredzēts projekta mērķos, atbild - ja mērķis nebūs  nodrošināts, mēs viņiem par to nesamaksāsim…

Uz jautājumu - kas izstrādāja iepirkumu, kas it kā ietver publicitātes pasākumus un sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, atbilde ir - LVAF. Taču sabiedrības pārstāvjiem, kas vēlas paust savu viedokli šobrīd, kad projekts noris, no tā vieglāk nepaliek.

Pietiek izlasīt pētījuma veicēja, zinātnieka Jāņa Ozoliņa interviju žurnāla MMD janvāra numurā (skat. institūta "Silava" mājas lapā norāde uz saiti "MMD" - "Kā dzīvo mūsu lūši un vilki?"
http://www.silava.lv/userfiles/file/Aktualitates/2017_01_MMD_Ozolins.pdf).

Šajā materiālā ir daži pārsteidzoši izteikumi: "... tā kā nomedīšanas limiti tikuši paaugstināti, plēsēju skaits pēc katras medību sezonas faktiski bijis daudz mazāks (līdz pat divām reizēm) nekā attēlos redzamie pētnieku aprēķinātie lielumi." Jautājums - uz kāda pamata limiti tikuši paaugstināti?

Tad vēl: "… Tādēļ, lai varētu notikt,  piemēram, lūšu medības, obligāti veicams monitorings, medībām veicams ikgadējs monitorings, medībām nepieciešamas ikgadējas atrunas, kas pamatotas ar pētījumiem."

Un vēl: "Ja arī šosezon limits nebūs izpildīts, nāksies to samazināt. Zināms, ka dzīvnieku pietiek, bet… lūšu gadījumā jādomā arī par Latvijas “seju” starptautiskajā aspektā – lai neteiktu, ka mēs esam briesmoņi, kas atļauj medīt pārlieku daudz (ja jau reiz iepriekšējos gados nav bijis iespējams nomedīt atļauto skaitu).”

Izrādās, ka ne tikai dabas aizsardzībā iesaistītā sabiedrības daļa neko nezina par šādu projektu, bet pat atsevišķi medību kolektīvi par to neko nezinot jau 15 gadus, neskatoties pat uz īpaši mednieku auditorijai paredzēto īpašo anketēšanu

".. Ir dažas lietas, kas rada izbrīnu. Piemēram, pētījumi notiek jau vairāk nekā 15 gadus, bet joprojām ir daži kolektīvi, kas (izliekas?) neko par to nezinot." (Arī šis ir citāts no intervijas ar Jāni Ozoliņu.)

Un vēl viena nianse - lasu medību žurnāla "Medības" galvenās redaktores Lindas Dombrovskas teikto rakstā "Legālas medības aizsargā dzīvniekus" (Latvijas Avīze, 22.01.2017 - http://www.la.lv/legalas-medibas-aizsarga-meza-dzivniekus/):

"Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” 17. janvārī notika seminārs, kura laikā apsprieda trīs Latvijas lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus, kā arī Dr. biol. Jānis Ozoliņš prezentēja lielo plēsēju monitoringa rezultātus.

“Silavas” vadošais pētnieks Jurģis Jansons uzsvēra, ka dažādos interneta portālos izskanējušās diskusijas par lūšiem nav institūta cienīgas un tiks pārtrauktas, ja sāksies semināra laikā. Interesanta bija arī viņa replika par to, kādēļ tik liels satraukums ir par lūšu mazuļiem, bet neviens neuztraucas par mežacūku sivēniem..." Kā labi zināms, Jurģis Jansons ir arī AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs!

Lūk, kāda ir oficiālā LVAF sniegtā informācija:

„LVAF projektiem (konkursam iesniedzamie dokumenti) atsevišķi veidots komunikācijas plāns netiek pieprasīts. Līdz ar to komunikācijas plānu kā dokumentu nosūtīt nav iespējams. Plānotie publicitātes pasākumi ir minēti projekta iesniegumā un ir paredzēti uz visu projekta norises laiku. Galvenokārt iesaistīti ar nozari (vai ar tēmu) saistīti mediji.

Uz pirmo sugas aizsardzības plāna (SAP) atjaunošanas apspriedi tika sūtīti e-pasti ieinteresētajām grupām - kopumā izsūtītas 35 e-pastu grupas (gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas; informācija tika izsūtīta mēnesi pirms sapulces norises). Tāda pieeja izvēlēta, jo SAP apspriedē ir svarīgs SAP atjaunošanā iesaistīto grupu viedoklis. Lielākā daļa organizāciju uz sapulci deleģēja vienu, dažas - divus un vairāk pārstāvjus. Uz pirmo apspriedi tika uzaicināts arī lielo plēsēju medību ierobežojumu aktīvists Mareks Viļķins.

Īsi pirms sapulces norises tika izsūtīta preses relīze. Mūsu, institūta pieeja ir informāciju sūtīt ziņu aģentūrai - no tās profesionāļi, nozares speciālisti paņem sev interesējošās ziņas. Informāciju žurnālisti ir lasījuši, jo relīzes izsūtīšanas dienā ar Jāni Ozoliņu sazinājās žurnālisti un norunāja intervijas. Darba procesā mums ir izveidojies savs kontakts ar mediju pārstāvjiem, tad tas arī tika izmantots - caur personīgiem

Sabiedriskās domas noskaidrošana nenotiks tikai vienā mērķa grupā. Informācija par iepriekšējā perioda pētījumiem ir lasāma 2008. gada Vilku aizsardzības plāna 31. lappusē. Galveno respondentu kodolu veido t.s. ģimeņu aptauja, kas notiek caur skolām. Mēs izvēlamies šo pieeju, jo tādā veidā aptaujas ir rīkotas arī citās valstīs, tā ir zinātniskajā literatūrā publicēta metodika un vajadzības gadījumā ļauj salīdzināt
valstis savstarpēji, kas ir ļoti būtiski, jo vilku populācijas sniedzas pāri valstu robežām.

Mednieki mums ir specifiska mērķa grupa, un tos mēs papildus aptaujājam ar organizāciju vadītāju un žurnāla MMD starpniecību, kuru lasa arī ne tikai mednieku auditorija. Mums ir visprecīzāk jāzina mednieku viedoklis, jo viņu ietekme uz lielajiem plēsējiem ir vislielākā. Mēs nedrīkstam arī jaukt attieksmi pret plēsējiem un to medībām ar attieksmi pret medībām kā tādām.

Protams, ir tikai normāli, ka sabiedrībā ir nošķirti dzīvnieku tiesību aizstāvju viedokļi, kuri parasti ir pret medībām, un mednieku viedokļi, kuri savukārt ir par savas nodarbes saglabāšanu. Taču tas ir daudz plašāks "cīņas lauks". Arī šajā laukā nebūtu vienkārši iesaistīt pārējo sabiedrību. Mums tas nav jādara. Mūsu uzdevums ir nodrošināt sugas aizsardzību, proti, veidot stratēģiju aizsardzības pasākumiem "šeit un tagad", un tas nozīmē - vidē, kurā pastāv medības un tās ir legalizētas.

Kamēr medības sugu neapdraud un nepasliktina populācijas stāvokli, mums nav iemesla tās noraidīt, neiedziļinoties medību procesā, apjomā un mednieku viedoklī par sugu aizsardzību un skaita regulēšanu. Mēs rēķināmies ar medībām kā ar vienu no iespējām sadzīvot ar plēsējiem.

Un visbeidzot. Mēs šeit institūtā esam biologi, un jā - visdrīzāk kādreiz pieļaujam kļūdas komunikācijas jomā. Taču kas tad ir galvenais sugu aizsardzībā? Kāpēc LVAF konkursam par SAP atjaunošanu un izstrādi nepiesakās un tiesības veikt projektus neiegūst komunikāciju un sociālo zinātņu eksperti? Kādreiz varbūt pienāks reize, kad arī šīs nozares būs izšķirošās, taču pagaidām varat iepazīties kaut vai ar organizācijām, kas apspriedušas un parakstījušās t.s. Lielo plēsēju un cilvēku līdzāspastāvēšanas platformā Eiropas Komisijā Briselē. Vai nav tā, ka lielākā daļa tajā arī pārstāvēta ar medniekiem un vislielākajiem plēsēju pretiniekiem - lauksaimniekiem? Savukārt „Greenpeace” pārstāvi tur nemana. Protams, var jau arī EK pārmest komunikācijas neprasmi. Tomēr šķiet, ka konstruktīvi risinājumi un kompromisi visur tiek vērtēti augstāk par vienkāršu neatzīšanu vai norobežošanos.

Cik objektīvs šāds pētījums vispār var būt? Ja par monitoringu, pētījuma rezultātiem un iegūtajiem datiem mums - sabiedrībai tiks darīts zināms pēc projekta, un, kā paredzams, mednieku viedoklis tiks postulēts kā sabiedrības viedoklis, tad tas nav nekas cits kā vistīrākā krāpšana! Un par mūsu - apkrāpto naudu. Kā jau rakstīts iepriekš, pie mums lūšus un vilkus kapās, kamēr Brisele neiejauksies. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...