Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušās Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis ir sarūgtināts, ka valsts pārvaldes iekārta neparedz nekādu kontroli par parlamentāro izmeklēšanas komisiju sniegto priekšlikumu tālāku virzību, līdz ar to vairums institūciju tos vispār ignorē vai izskata formāli. Līdz ar to pašlaik neviens nevar pateikt, vai un kad komisijas izteiktie priekšlikumi uzlabojumiem normatīvajos aktos tiks ieviesti.

Sarunā ar Pietiek Balodis atklāj, ka vispaviršāk pret Zolitūdes traģēdijas komisijas priekšlikumiem izturējušās Saeimas komisijas. Vien atsevišķas komisijas tos izskatījušas savās sēdēs, bet citas aprobežojušās ar materiālu izdalīšanu komisijas deputātiem vai priekšlikumu pārsūtīšanu kādai ministrijai.

Pēc Baloža stāstītā, piemēram, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija priekšlikumus gan izskatījusi, bet nav tos ņēmusi vērā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savās sēdēs komisijas priekšlikumus pat nav skatījusi, materiālus vien izdalījusi komisijas locekļiem, savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savās sēdēs priekšlikumus ne reizi nav skatījusi. “It kā esot nolīgts konsultants, kas vērtēs priekšlikumus, pagaidām gan nekas nav dzirdēts,” Tautsaimniecības komisijas attieksmi pret priekšlikumiem raksturo Balodis.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas ziņojumu pārsūtījusi Labklājības ministrijai, kura sniegusi atbildi, ka „kaut ko darīs”, norāda komisijas priekšsēdētājs. Savukārt Valsts kanceleja uzdevusi sešām ministrijām izvērtēt priekšlikumus, kas to arī izdarījušas un devušas uzdevumus, bet… to izpildes termiņi sniedzoties pat 2018.gadā.

Pēc Baloža domām, visbēdīgāk ir ar priekšlikumiem būvniecības jomā, kur vispār nekas īpaši neesot darīts. “Runājot ar nozari, atklājas, ka viņi ir ļoti pesimistiski. Komisijas darbības laikā viņiem bija gandarījums, ka beidzot sāk ar nozari runāt. Toreiz Ekonomikas ministrijas lielais panākums bija cilvēkresurss Ilze Oša, kas vadīja būvniecības departamentu. Tad viņa aizgāja, un joprojām nav sameklēts cilvēks vietā,” situāciju ar normatīvo aktu uzlabošanu būvniecības nozarē atklāj bijušais komisijas vadītājs.

Balodis nav arī īsti apmierināts ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kurš tika izveidots savulaik likvidēto būvinspekciju vietā pēc Zolitūdes traģēdijas. “Gala ziņojumā mēs neko nevarējām pateikt, jo tas tikai sāka darboties. Bijām piesardzīgi nogaidoši. Mēs ziņojumā ierakstījām, ka būtu nepieciešama strikta Ekonomikas ministrija uzraudzība pār procesiem jaunajā birojā, bet uzraudzība nenotiek,” norāda Balodis, uzsverot, ka birojs izveidojies par birokrātiju pastiprinošu institūciju, no kuras pagaidām īsti jēgu neredz.

Viņš esot pārliecināts, ka vaina ir nevis konkrētos politiķos vai partijās, bet gan sistēmā kopumā. “Tā sistēma ir nemainīgi nesatricināma. Ministrija ir kā postaments, uz kura ir izvietotas visas institūcijas, un, ja kas notiek, ministrijai prasa atbildību. Bet ministrija nespēj atrast departamenta vadītāju, tādēļ nevar nodrošināt kontroli,” secina politiķis. Līdz ar to iniciatīvu likumu izveidē pārņemot lobisti.

“Būvniecības nozarē ir spēcīgs lobistu darbs, kas to likumu izveidoja tādu, kādu viņi grib. Tāds Zolitūdes komisijas gala ziņojums ir netipisks sistēmai. Tā sakrita, ka bija šī traģēdija un visi bija ieinteresēti sēsties pie galda – gan nozarei, gan ministrijai nebija citas izejas kā sēsties pie viena galda. Bet tad tā uzmanība atslāba. Birokratizēt to nozari arī nav nekādas loģikas, bet tajā pašā laikā pateikt, ka viss ir labi, arī nevar, jo notika traģēdija. Tā ir Tautsaimniecības komisijas atbildība,” uzskata Balodis.

Pēc deputāta ieskatiem, nav pareizi, ka parlamentārā komisija beidz pastāvēt līdz ar gala ziņojumu. Viņš mēģinot sekot līdzi, kas notiek ar komisijas priekšlikumiem, lai arī tas nav viņa pienākums. Tādēļ politiķis uzskata, ka būtu jābūt kādam atbildīgajam, kurš kontrolētu, kas ar priekšlikumiem notiek tālāk.

Tāpat viņš uzskata, ka Saeimā būtu jāveido analītiskais dienests, kurš veiktu padziļinātu izpēti un analīzi sarežģītu un neviennozīmīgu likumprojektu gadījumos. Pēc Baloža domām, tai nevajadzētu būt vēl papildu juristu armijai parlamentā, bet gan ekspertiem, kurus piesaistītu katram konkrētam gadījumam. Pēc viņa ieskatiem, nav normāli, ka Saeimas deputāti balso par valdībā pieņemtu likumu, pat neiedziļinoties.

Balodis atgādina, ka pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis toreiz vēl vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā asi iebildis pret būvinspekciju likvidāciju un brīdinājis, ka tam ar būt traģiskas sekas, bet par to neviens īpaši nav aizdomājies.

Pēc deputāta domām, būvniecības likums atgādina sastrutojušu brūci, turklāt būvnieki paliek nepiekāpīgi savās prasībās. It kā Zolitūdes komisija ir nospraudusi galvenos virzienus, bet neviens tos īpaši galvā neņem, norāda Balodis. “Tas izskatās pēc tā, ka kuģis peld pa straumi, kamēr pienāk Zolitūde. Tad visi saprot, ka kaut kas ir jādara,” secina komisijas priekšsēdētājs, piebilstot, ka kopumā skats ir pesimistisks. Pēc viņa domām, ir divas institūcijas, kuras ir atbildīgas par to, ka nekas nevirzās uz priekšu. Viena no tām ir Ekonomikas ministrija, bet otra - Tautsaimniecības komisija.

“Manuprāt, vēl viena liela problēma ir lobistu reģistra trūkums. Mēs joprojām nespējam lobistus identificēt. Būvnieki lobē būvniekus, Komercbanku asociācija lobē bankas, bet nenāk lobēt zemkopību. Kamēr ir tikai jākonsultējas ar nevalstiskām organizācijām, kas pārstāv nozari, tikmēr stāsts ir greizs un nepareizs. Pat anotācijas tiek norādīts, ar ko konsultējas, bet, ja tu lobē bankas, tad tavs viedoklis ir jāuztver ar zināmu skepsi. Ir jāpajautā vēl kādam, bet pie mums tas nenotiek,” ačgārnības likumu izstrādes procesā identificē Balodis.

Tāpat sakarā ar likumu lēno virzību vai neskatīšanu vispār esot jāvaino Saeimas kopējais kūtrums. “To pašu Astoņkāji neviens Saeimā negrib izskatīt, bet, manuprāt, būtu jāizvērtē un jānoskaidro, kas no tā ir patiesība, un tad jārīkojas, bet nekas nenotiek. Neviena komisija to negrib skatīt un neskatīs. Labāk izliksies, ka tāda nemaz nav,” secina deputāts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...