Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr valdībā joprojām dažādos veidos tiek mēģināts „izstumt” noteikumus, kas dotu būtisku finansiālo labumu Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa (abi Saeimas kancelejas foto) vadītajai Latvijas autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto, savā privātbiznesā, netiekot pie valsts finansēm, Āboltiņš kā uzņēmējs nav bijis veiksmīgs, - kā rāda Lursoft datu bāze, viņa autofirmai Kame turpinās bankrota procedūra.

Pietiek jau vairākkārt aprakstījis, kā dažādos veidos caur valdību ticis mēģināt „izbīdīt” noteikumus, kas paredz bez konkursa rīkošanas uz pieciem gadiem slēgt deleģēšanas līgumu par autopārvadātāju rindu administrēšanu uz sauszemes robežas. Likumdošanas "sakārtošana", radot tiesisko pamatu rindu administrēšanas biznesam, notiek jau kopš pērnā gada nogales un saistīta ar Āboltiņas vīra vadītā Latvijas auto interesēm.

Ideja par auto rindu administrēšanas komercializēšanu pierobežā par publisku kļuva pērnā gada pašās beigās, un pašā pēdējā brīdī likumā tika ielobētas norādes uz Latvijas Auto kā šī pakalpojuma sniedzēju. 2011. gada 8. decembrī Saeimā tika iebalsots priekšlikums, ka robežas šķērsošanai autopārvadātāji savlaicīgi var reģistrēties elektroniski, ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija, bet "šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai", neminot konkrētu personu vai kritērijus, pēc kuriem to varētu izraudzīties.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins no Saeimas tribīnes jau atklāti norādīja uz Āboltiņas vīra pārstāvēto Latvijas Auto kā šīs jaunās sistēmas ieviesēju. Interesanti, ka jau pēc dažām nedēļām Olšteina dzīvesbiedre Laura Ošleja tika pieņemta darbā Āboltiņas birojā par Saeimas priekšsēdētājas juridiski politisko padomnieci ar mēnešalgu 1347 lati pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt uz likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā tajā bija ielobēta jauna redakcija, kas skaidri noteica, ka "ārējās sauszemes robežas rindas administrē autopārvadātāju profesionālā organizācija, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU". Šādam kritērijam atbilst tikai Āboltiņa vadītā Latvijas Auto, jo IRU no katras valsts var tikt pārstāvēta tikai viena organizācija.

Pēc tam, kad Valsts prezidents šos likuma grozījumus "atmeta" otrreizējai caurlūkošanai, Saeima 2012. gada 16. februārī pieņēma tos nedaudz mīkstākā variantā, izsvītrojot Latvijas Auto lobējošo normu un paturot formulējumu, ka "ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai". Jau tobrīd Saeimas kuluāros bija dzirdams, ka jautājuma "sakārtošana" tiks pārnesta no Saeimas uz valdību un pakalpojums tik un tā nonāks Latvijas Auto pārziņā.

Tā arī notika: jau septembra sākumā notika neveiksmīgs mēģinājums šos noteikumus "izdzīt" caur valdību, bet to nobremzēja iebildes no Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas. Pauze tika skaidrota arī ar vēlmi nogaidīt, lai atkārtota publiska kritika neizskanētu pirms Vienotības kongresa 1. decembrī, kad Āboltiņa tika pārvēlēta partijas priekšsēdētājas amatā.

Saskaņā ar noteikumu projekta anotāciju no autopārvadātāja plānots par elektronisko reģistrēšanos robežšķērsošanai iekasēt līdz 15 eiro (10,55 latiem). Tomēr noteikumi neparedz nekādus finanšu ieņēmumus valsts budžetā, bet tikai privātpersonām. Tiesa, iepriekš Iekšlietu ministrija bija aplēsusi, ka gada ieņēmumi tikai vienā robežšķērsošanas vietā varētu būt aptuveni 1,7 miljoni eiro (ieņēmumu prognoze jāreizina vismaz ar divi, jo sākotnēji pakalpojumu plānots ieviest Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas punktos).

Nu kļuvis skaidrs viens no iemesliem, kuru dēļ Vienotības pārstāvji un to sabiedrotie šo normu virzījuši ar īpašu dedzību, - šo notikumu ēnā norisinājies Āboltiņas vīra personiskā autobiznesa krahs. Kā rāda Lursoft datu bāze, tieši 2011. gada vidū Āboltiņa un viņa divu kompanjonu – Normunda Viļņa un Daira Zolmaņa – uzņēmuma Kame kreditori nolēmuši sākt kompānijas bankrota procedūru.

Āboltiņas vīra uzņēmums, kā rāda Lursoft dati, darbojies tieši auto jomā – transporta aģentūru, kravu autotransporta un saistītajās sfērās. Līdz ar tā bankrotu Āboltiņa privātbizness faktiski beidzies – kopā ar kompanjoniem viņš gan tā paša 2011. gada maijā nodibinājis jaunu SIA Amarkon, kura kā pamatnodarbi tāpat uzrādījusi „kravu pārvadājumus pa autoceļiem”, taču visā atlikušajā 2011. gada daļā uzņēmuma ar trīs latu pamatkapitālu apgrozījums bijuši ne pārāk iespaidīgie 653 lati.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...