Barčas kundze, jūsu izklaides Saeimā es gan nevaru atļauties
Oskars Polmanis12.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas, sasodīts, ir Aija Barča? Ak, deputāte! Sen? Jā. diezgan sen. Ko viņa jauku ir sadarījusi? Hm, nav ne mazākas nojausmas. Jā, tieši tādas pārdomas man radās pēc deputātes Aijas Barčas paziņojumiem par nekam nederīgajiem uzņēmējiem, kas nespēj nomaksāt visus Barčas nolemtos nodokļus.
Jā, mani tas aizvainoja, jo balsi kārtējo reizi ir pacēlusi persona, kas daudzus gadus ir barojusies no valsts budžeta naudas. Jā, tieši tāpat kā lielākā daļa ierēdniecības dažādās dienestos un institūcijās arī Barča ir spogulis neizpratnei, no kurienes viņas kontā rodas nauda. Nē, nē, ne no Valsts kases, bet gan visiem tiem cilvēkiem, kas strādā privātajā sektorā. Jā, tieši uzņēmēji un viņu kolēģi (privātā sektora darba ņēmēji) ir tie, kas šai Aijai Barčai 2015.gadā sameta 46 007 EUR: alga Saeimā - EUR 3 261 EUR mēnesī, pensija - 572 EUR mēnesī (tagad padomājam, cik saņem lielākā daļa mūsu vecāku).
Aija Barča ir bijusī latviešu valodas skolotāja, kas politiskai karjerai pievērsusies jau 1993.gadā. Tātad politikā jau ir 23 gadus, kas varētu liecināt, ka ir kaut ko vērtīgu paveikusi valsts labā. Pirmo reizi Saeimā tika 1997.gadā no LSDSP saraksta, pēc tam 8.Seimas vēlēšanas netika ievēlēta un bija jānīkst bada maizē, Liepājas sociālajā dienestā un administrācijā gadā nopelnot aptuveni 20 000 LVL (~ 28 500 EUR jeb 2 375 mēnesī). Bet tad 2006.gadā politikas fortūna pavērsās par labu Barčas kundzei, un no Tautas partijas viņa atkal iekļuva Jēkaba ielas kabinetos. Kopš tā laika viņa šo namu nav pametusi, jo vēlētāji viņu dāsni ir atstājuši pūlēties savā vārdā. Tagad viņa pārstāv ZZS.
Pēc publiski pieejamās informācijas deputāte Barča 13 gados, ko ir pavadījusi Saeimas kabinetos un zālēs, ir nopelnījusi algā 326 160 EUR. Savukārt par sirdsdēstiem, ko viņa ir izcietusi, pametot dzimto Liepāju, kompensācijā par dzīvokļa nomu ir saņēmusi 72 500 EUR. Par šo summu viņa visus gadus, kopš ar liegiem solīšiem ir berzējusi Jēkaba ielas telpu grīdas, ir nomājusi dzīvokli no Teiksmas Kļementjevas, kas, starp citu, ir "Saskaņas" deputāta Andreja Kļementjeva māte. Mēs taču visi zinām, cik maksā dzīvoklis Rīgā. Un kādu tieši dzīvokli ir iespējams iegādāties par 72 500 EUR?
Un tas nebūt nav viss. Tā kā Barčas kundze vairs nav nekāda jaunā lēdija un viņa ir dikti pūlējusies valsts labā. viņai jau pienākas arī pensija. Un tā arī nav nekāda pieticīgā. Kopš 2006.gada. kad nopelniem bagātajai deputātei tika piešķirts pensionāres statuss, viņai no VSAA budžeta izmaksāti nieka 54 109 EUR. Interesanti, ka desmit gados, kopš Barčas kundze saņem pensiju, viņas pensijas apjoms gadā ir pieaudzis par aptuveni 70%. Vai zināt, kādu pensionāru, kuram tik raženi ir kāpusi pensija?
Kas no šī visa ir secināms? Tātad, kopš ir pieejamas amatpersonas deklarācijas (tas ir 2000.gads), par darbu Saeimā Barčas kundze no valsts ir saņēmusi gandrīz 400 000 EUR. Šis skaitlis liek uzdot tādu vienkāršu jautājumu: Barčas kundze, ko Jūs esat labu paveikusi Latvijas labā par 400 000 EUR. ja neskaita uzņēmēju kaunināšanu šajā nedēļā?
Un, lai tā bilde paliktu pavisam šķība un nepatīkama, paņemsim vidējo statistisko algu. kas pēc CSP datiem Latvijā ir 818 EUR (bruto), kas nozīmē, ka par šo algu valsts budžetā mēnesī būtu jānonāk 430,36 EUR. Attiecīgi sanāk, ka, lai viens cilvēks varētu nomaksāt Barčas kundzes politisko darbošanos, viņam būtu jāstrādā 929 mēneši jeb 77 gadi. Bet, ja saņemat noteikto minimālo algu 370 EUR, tad būtu jāstrādā 2162 mēneši jeb 180 gadu.
Un tagad es teikšu tā – ziniet, Barčas kundze, par saviem darbiniekiem es mēģināšu visu nomaksāt, bet Jūsu izklaides Saeimā es gan nevaru atļauties, tādēļ esiet tik laipna un nolieciet mandātu. Es nevēlos Jūs vairs redzēt!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
