Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par spīti Satversmes tiesas (ST) aizvien pieaugošajai noslodzei, kas rada objektīvu jautājumu, vai nevajadzētu palielināt ST tiesnešu skaitu, šī ideja nobremzēta jau pirmsākumos. Pirms aptuveni diviem mēnešiem tā apspriesta šaurā tiesnešu, juristu un Saeimas amatpersonu lokā, Pietiek apstiprināja divi savstarpēji nesaistīti avoti, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā. Neoficiāli sarkanās gaismas ieslēgšanai abi avoti min vienu un to pašu iemeslu – bažas, ka starp Saeimas frakcijām izvērtīsies konkurence par iespēju ST ievēlēt „savu” cilvēku, un neviena no pusēm nevarētu būt pārliecināta par sev vēlamu iznākumu.

Tagad, kad ST faktiski jau trešo gadu darbojas nepilnā sastāvā, jo septītais ST tiesnesis Uldis Ķinis iesaistīts ilgstošā starptautiskā prāvā, Konstitucionālās tiesas tiesnešu balsis dalās uz pusēm, un liela ietekme ir trim pēdējos gados ievēlētiem tiesnešiem, uz kuriem ir norādes par politisku aizmuguri. Runa ir par 2007. gadā Aigara Kalvīša (TP) valdības izvirzītajiem un 9. Saeimas ievēlētajiem Viktoru Skudru un Kasparu Balodi, kā arī 2010. gadā TP izvirzīto un Saeimas ievēlēto ekspolitiķi Vinetu Muižnieci. Skudra iepriekš bijis Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts, bet par Balodi izskanējusi informācija, ka viņam ir korporatīvas saites ar advokāta Andra Grūtupa biroju, kas apkalpojis gan Lembergu, gan Andri Šķēli. Gan par Skudru, gan Balodi un Muižnieci ir pārliecība, ka viņi aizklātajā balsojumā ievēlēti ar TP un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm.

Neoficiāli tiek pieļauts, ka ZZS faktiskajam līderim Lembergam, ņemot vērā pašreizējo ST sastāvu, savas ietekmes nostiprināšana Konstitucionālajā tiesā, cenšoties, ka tajā ievēl lojālus juristus, pagaidām nav aktuāla. Savukārt Vienotība, kura, iespējams, vēlētos ST sastāvu atšķaidīt ar svaigām asinīm no profesionāļu vides ar neapšaubītu reputāciju, apzinās – ejot uz balsojumu Saeimā, tā nespētu vienoties par šādiem kritērijiem atbilstošiem kandidātiem ar koalīcijas partneri ZZS. Savukārt zaļajiem zemniekiem ir reālākas iespējas vienoties par atbalstu sev tīkamiem ST tiesnešu kandidātiem ar opozīcijas spēkiem Saskaņas centru un Par labu Latviju.

„Redzot, kas notiek ar Tiesībsargu, tagad nevar riskēt,” Pietiek neoficiāli atzina ar Vienotību saistīta Saeimas amatpersona. „Ne viena, ne otra puse negribēja koalīcijā atvērt jaunu fronti, turklāt abas puses nebija drošas par to, kurai izdosies panākt savu kandidātu,” Pietiek par kuluāru konsultācijās izskanējušajiem iemesliem, kādēļ jautājums par ST tiesnešu skaita palielināšanu netiek virzīts, izteicās kāds procesā iesaistīts jurists.

Tiek arī atgādināts: kopš 2008. gada spēkā stājušies grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas noteic ierobežojumu, ka par ST tiesnesi var kļūt jurists, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Avoti juristu aprindās norāda – šī norma likumā, iespējams, iestrādāta neapdomīgi, jo kandidāti, kas kvalificētos ST tiesneša amatam no šīs juristu paaudzes, visticamāk, korporatīvām saitēm ir saistīti ar ietekmīgiem advokātu birojiem, kas apkalpo politiski un ekonomiski ietekmīgus ļaudis. Līdz ar to, pat neņemot vērā politiskā tirgus iespējamību, neitrālu un ar nevainojamu reputāciju apveltītu ST tiesnešu kandidātu meklēšana būtu apgrūtināta arī ierobežotā personu loka dēļ, kas šādiem kritērijiem kvalificētos.

Saskaņā ar ST sniegto informāciju 2010. gadā tā saņēmusi 567 iesniegumus, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels iesniegumu skaits tika saņemts 2009. gadā - ap 4000. Pieaugot konstitucionālo sūdzību skaitam, ST vienlaikus nākas strādāt pie četriem pieciem nolēmumiem. ST saskaņā ar likumu darbojas septiņi uz 10 gadu termiņu ievēlēti tiesneši.

Ja Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, bažījoties par savstarpēji pretrunīgajām interesēm ST tiesnešu vēlēšanās, oficiāli neatgriezīsies pie jautājuma par ST tiesnešu skaita palielināšanas, kā arī, ja prokuratūra nesaskatīs noziedzīga nodarījuma pazīmes ST tiesneses Muižnieces „viltotā protokola” lietā, kas viņai varētu maksāt amatu, tuvākā iespēja ST iepludināt jaunas asinis būs 2013. gada vasarā. Tad 70 gadu vecumu sasniegs Skudra. Tas ir likumā noteiktais slieksnis, kad tiesnesim jāpamet amats, un 10. Saeimai būs iespēja ievēlēt jaunu ST tiesnesi, kuru būs jāvirza valdībai. Nākamajiem 2014. gadā termiņš beigsies AT savulaik izvirzītajai ST tiesnesei Aijai Brantai, kuru Saeima amatā apstiprināja 2004. gadā, un ST priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, kuru tajā pašā gadā nominēja Saeimas deputāti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...