Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Pietiek daudzkārt aprakstīto tehniskās sāls iepirkumu, kurā uzvarējis acīmredzami iepriekš sarunāts pircējs, jāpiemin – tas nav vienīgais "īpatnējais" iepirkums VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tagadējās valdes laikā.

Esošā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valde trīs cilvēku sastāvā darbu uzsāka no 24.11.2017. pēc pašreizējā valdes priekšsēdētāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (viena no atbildības sfērām - iepirkumi) apstiprināšanas amatos.

LAU iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs pirms tam “personīgu iemeslu dēļ” atkāpās no amata, bet valdes locekle (vienlaikus arī LAU Publisko iepirkumu departamenta direktore) Anastasija Udalova iesniedza atlūgumu, kas tika apstiprināts LAU padomē 2018. gada aprīlī.

Iespējams, tas notika saistībā ar ''savdabīgo" šķembu iepirkumu "Frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījumu piegāde" (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2016/19_AK), kura rezultātā tika noslēgts līgums Nr.3.1.-A.19/2016-90 ar vēlētāju balsu pirkšanas par labu Vienotībai krimināllietā figurējušo SIA Vlakon par 9 miljonu EUR lielu līguma summu.

Par šo iepirkumu un līguma izpildi ir ierosināta krimināllieta un publiski ir daudz informācijas, piemēram - https://www.tvnet.lv/6476508/knab-par-bezdarbibu-ierosina-apsudzet-bijuso-lau-valdes-priekssedetaju-kononovu. Šī iepirkuma sakarā tiek pieminēta arī LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītāja Evija Rikveile, kura kādu laiku (par to vēlāk) darbojās nolikumu un līgumu izstrādē arī jaunā LAU valdes priekšsēdētāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (iepirkumu kurators no valdes puses) vadībā un virzībā.

Materiālu un ceļu būvmateriālu iepirkumi (tai skaitā dažādu šķembu iepirkumi) varētu būt "īpaši interesanti" arī tagadējai valdei, jo valsts uzņēmumam ar pāri 70 miljonu EUR gada apgrozījumu liela daļa no visiem iepirkumiem ir vairākus miljonus vērti un, kā jau valsts uzņēmumiem pierasts, LAU ir drošs un stabils maksātājs uzņēmējiem līgumu izpildes laikā un salīdzinoši kūtrs uz līgumsankciju piemērošanu, ja privātie komersanti kavē piegādes vai ir piegādājuši līguma nosacījumiem neatbilstošus materiālus.

Daži iepirkumu piemēri neliecina par esošo LAU valdi kā atbildīgu un rūpīgu saimnieku, tāpēc var izteikt aizdomas, ka "savdabīgie" iepirkumi, iespējams, rada zaudējumus nodokļu maksātājiem un apdraud valsts uzņēmuma reputāciju (tai skaitā uzņēmēju vidū). Piemēram, 2018. gada 12. aprīlī tika izsludināts LAU valdē saskaņotais un apstiprinātais atklātais konkurss "Granīta šķembu iegāde", iepirkuma identifikācijas numurs VAS “LAU” 2018/30_AK (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576). Iepirkuma priekšmets - tikai trīs veida granīta šķembas (granīta škembu minerālmateriāls ar noteiktām tehniskām prasībām un raksturlielumiem, sk. iepirkuma nolikuma 2. pielikumu), kaut gan autoceļu segumu uzturēšanā, remontos un izbūvē LAU iepriekš iepirka, izmantoja un izmanto daudzus šķembu paveidus un frakcijas.

Iepirkuma laikā pretendenti uzdeva jautājumus par nolikumu, uz kuriem LAU deva atbildes 26.04.2018. (detalizēti sk. https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576 "Komisijas atbilde 26.04.2018. uz uzdotajiem jautājumiem"). Jautājuma būtība - vai LAU šī iepirkuma ietvaros LAU iepirks tikai šķembas no granīta? Pretendenti saņēma Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītājas sakompilētu atbildi, kuras būtība - LAU nemainīs iepirkuma priekšmeta tehniskās prasības, t.i. iepirks tikai trīs veidu šķembas ar noteiktām tehniskām prasībām un raksturlielumiem, un tikai šķembas no granīta.

Iepirkuma rezultātā noslēgtās Vispārīgās vienošanās par līgumsummu 1,5 milj. EUR ar izpildes termiņu līdz 31.12.2020. ietvaros "sekmīgi" lielos apjomos (vairāk 50% no kopējā apjoma, pie kam detalizēta informācija, līdzīgi kā publiski izskanējušajā ceļu kaisāmās sāls iepirkumā, tiek slēpta) tika iepirkti cita veida šķembu minerālmateriāli (no granodiorīta, gneisa, diabāza, kvarcdiorīta u.c., tai skaitā to kombinācijas ar granītu) un/vai šķembas ar citām tehniskām prasībām un raksturlielumiem, nekā bija paredzēts nolikuma 2. pielikumā - par to var pārliecināties, apskatot piegādātāju iesniegtās Ekspluatācijas īpašību deklarāciju kopijas (tās piegādātājiem jāiesniedz LAU darbu vadītājiem saskaņā ar vienošanos) par piegādātām šķembām.

Nolikuma vienošanās projektā un arī noslēgtajā vienošanās tekstā ir punkts 2.2.: "Līdzēji vienojas, ka Pircējs ir tiesīgs mainīt Preces specifikāciju (1. pielikums), piegādes nosacījumus un citas ar Vienošanās priekšmetu saistītās izmaiņas, kuru nepieciešamību Pircējs uz Līguma parakstīšanas brīdi nevar paredzēt.", un to LAU izmanto, iepērkot pavisam citus materiālus vai ar citām prasībām, [vispirms noslēdzot vienošanos par viena veida preces piegādi, bet tad pieprasot piegādāt pavisam citu], kas rada aizdomas par apzināta karteļa veidošanu ar LAU rokām un LAU līdzekļu izšķērdēšanu, jo tad vienošanās maksimālā vienības cena precei vairs nav spēkā. Vienošanās punkta 2.2. izmantošana ļauj piegādātājiem pašiem noteikt piegādātā materiāla cenu, jo iesniegtās maksimālās vienības cenas ir tikai konkursa nolikumā minētajiem trim šķembu veidiem. Vienošanās arī nenosaka ierobežojumus izmaiņu veikšanai, ko normālos apstākļos nosaka Publisko iepirkumu likuma 61. pants. Tādā veidā iepirkuma procesa sākuma posmā jau tiek "atslēgti" citi piegādātāji (ražotāji).

Līdz ar to valsts uzņēmums līdzīgu shēmu var piemērot arī citos līgumos vai vispārīgās vienošanās gadījumos, piemēram 24.05.2018. noslēgtā Vispārīgā vienošanās Nr. 3.1.-A.19/2018-72 (iepirkuma identifikācijas Nr. VAS"LAU"2017/34_AK "Frakcionētas šķembas un dolomīta šķembu maisījumu iegāde Ceļu rajonu vajadzībām"). Arī šīs vienošanās ietvaros iznākumā tika iepirktas tādas šķembas un šķembu maisījumi, kuri nebija nolikumā minēti un atkal par piegādātāju noteiktām (neierobežotām) vienības cenām, kas atkal rada pamatotas aizdomas par apzināta karteļa veidošanu ar LAU rokām un LAU līdzekļu izšķērdēšanu.

Šo un citu "naudīgo" materiālu iepirkumu nolikumu veidotāja (saskaņā ar LAU valdes rīkojumiem) bija LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītāja, kurai - iespējams, par pārāk lielas informācijas ieguvi un sapratni - LAU valdes priekšsēdētājs uzteica darbu 2018. gada beigās (pēc neoficiālas informācijas, kā iemeslu minot kādu senāku tehniskās sāls piegādes līgumu - ne to, par kuru šogad raksta Pietiek.com). Darījumi esot tikuši veikti LAU vārdā, izmantojot iepriekšminēto punktu 2.2., bet ne šogad minētās SIA LAT SALT TRADE vajadzībām. Pēc neoficiālās informācijas, atlaistā LAU darbiniece E. Rikveile iesniedza tiesā prasību, bet tiesvedības dokumenti, protams, atrodas LAU administrācijā un trešajām personām neesot pieejami. LAU tiesvedību esot zaudējusi, un LAU kopējās izmaksas šim "darījumam" var pārsniegt 100 tūkstošus eiro, kuras jāsedz nodokļu maksātājiem.

Lasot publiskā telpā pieejamo informāciju, redzams, ka tehniskās sāls iepirkumi arī iepriekš bijuši pilni ar aizdomīgiem elementiem. Gadu gaitā šis materiāls nav iepirkts autoceļu segumu kaisīšanai bez lielākiem vai mazākiem skandāliem. Piemēram, 2019. gada 7. janvārī tika noslēgta Vispārīgā vienošanās Nr. 3.1.-A.19/2019-2 (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2019/SP_1) ar SIA Nilex trading, SIA LAT SALT TRADE, SIA AKTIVATORS, SIA Ceļi un tilti, SIA Ražošanas Komercfirma "M2" (visi piegādā dažādas kvalitātes tehnisko sāli un/vai halītu no Baltkrievijas ražotāja VAS Belaruskalij, kurš paralēli kālija sāļiem eksportē arī parasto nātrija hlorīdu) un SIA VIATEK 1 (piegādā tehnisko sāli no Vācijas ražotāja ESCO) par tehniskās sāls piegādi bez līgumsummas. Iepirkuma pamatojumu un izraudzīto iepirkuma procedūru pārbaudīja IUB un pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (pieejami IUB dokumenti). Valdes locekļi, izmantojot pieejamos administratīvos resursus (par nodokļu maksātāju līdzekļiem), tai skaitā "sava" advokātu biroja ārpakalpojumus, to apstrīd. Cik šis "darījums" izmaksā LAU, t.i. nodokļu maksātājiem? Un kāda sakritība, ka arī šinī iepirkumā SIA LAT SALT TRADE darbojās ar visai "interesantiem" finanšu dokumentiem.

Nevar izslēgt, ka šai sabiedrībai "tehnisku palīdzību" sniedz LAU valdes priekšsēdētāja dzīvesbiedre - Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, daudzu esošo un jau neesošo uzņēmumu valdes locekle un/vai saistītā persona Ilze Neimane-Nešpora, par kuras uzņēmumu darbību nodokļu "optimizācijā" trešo valstu pilsoņu piederošiem uzņēmumiem publiskā telpā ir sens stāsts (http://www.db.lv/zinas/saistiba-ar-pagani-zonda-registraciju-aizdomas-par-apjomigu-bledibu-154202; https://www.la.lv/gadiem-ciesti-zaudejumi-bet-garaza-divi-superauto; https://www.delfi.lv/auto/zinas/vid-parbaudis-zaudejumus-nesoso-uznemumu-kas-iegadajas-1-8-miljonu-bugatti.d?id=48330871; u.c.). Cerams, ka sabiedrībai vajadzīgā darbošanās nodibinājumā Hospiss LV nav saistīta ar nodokļu "optimizāciju". Par LAU valdes priekšsēdētāja ģimenes iesaisti valsts līdzekļu "apgūšanā" liek domāt arī sievas iespējamā radinieka Mareka Neimaņa (iespējams, brālēns) kļūšana par jaunizveidota departamenta direktoru. Sākumā darbā pieņemšana, protams, notika ar nominācijas komisijas (valdei pakļautie LAU darbinieki) izvērtējumu saskaņā ar kandidāta atbilstības kritērijiem. Bet - kāda sakritība! - gala izvērtēšanas sapulcē pie komisijas esot "nejauši" iegājis arī valdes priekšsēdētājs.

Jautājums: "Vai VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valde darbojas valsts un tās nodokļu maksātāju interesēs?"

Iepriekš par LAU iepirkumiem

https://www.pietiek.com/raksti/jauni_dokumenti_liek_secinat_peksnais_23_tukstosu_tonnu_sals_iepirkums_par_valsts_naudu_bijis_ieprieks_sarunats_lidz_vissikakajam_detalam

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...