Bēdīgi slavenās „bēgļu kampaņas” īstenotāji un sociologi turpina izlocīties un noklusēt
PIETIEK28.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gan bēdīgi slavenās „bēgļu kampaņas” īstenotāji – reklāmas aģentūra DDB Latvija, gan sociologu firma Norstat, kuras it kā veikta reprezentatīva interneta aptauja esot kampaņas vēstījumu amatā, joprojām turpina savu izvairīšanās un noklusēšanās taktiku, faktiski apstiprinot aizdomas par notikušu datu manipulāciju kampaņas rīkotāju interesēs.
Pietiek aizvadītajā nedēļā jau aprakstīja, kā, apliecinot aizdomas par iespējamu socioloģiskās aptaujas datu manipulāciju, gan Andra Rubīna (attēlā) vadītā DDB Latvija, gan organizētāju pārstāvis, ar saviem "tēvzemes piedrāšanas" aicinājumiem pazīstamais Didzis Melbiksis mēģina slēpt aptaujas rezultātus, kuri it kā apliecinot kampaņas vēstījumus.
ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) kampaņas "Mēs darītu tāpat!" atklāšanas pasākumā tika paziņots, ka gandrīz puse jeb 45% Latvijas iedzīvotāju atbalstot bēgļu uzņemšanu, - tas esot noskaidrots pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā, kas tapusi sadarbībā ar UNHCR. Tāpat kampaņas organizētāji un īstenotāji ir minējuši virkni citu „faktu”, ko it kā rādot aptaujas rezultāti.
Taču pat pēc ilgākas iztaujāšanas un „atļaujas saņemšanas” no DDB Latvija, kuras īpašums skaitās aptaujas dati, mazpazīstamā sociologu firma Norstat nevēlas sniegt nekādus konkrētus datus par it kā veikto aptauju.
Vispirms DDB Latvija pārstāve Eva Mežīte uz jautājumiem par aptauju varēja paskaidrot tikai to, ka „tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, kuri nacionāli reprezentatīvās telefona aptaujās ir piekrituši piedalīties intervijās interneta vidē” un ka „pēc augstākajiem tirgus pētījumu standartiem” esot „savākts vajadzīgais respondentu skaits katrā vecuma, dzimuma, tautības un reģiona grupā pēc nacionāli reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju sadalījuma”.
Taču uz jautājumu, kā tieši konkrētajā gadījumā notikusi aptauja „interneta vidē” un kas tieši tiek saprasts ar „interneta lietotāju videi reprezentatīviem respondentiem”, DDB Latvija pārstāve atbildēt nevarēja, savukārt aģentūras vadītājs Rubīns no atbildēšanas vienkārši izvairījās. Tāpat aģentūra neko nespēja pateikt par to, kādi bijuši kritēriji, kas šo reprezentativitāti noteikuši.
Savukārt pēc tam izrādījās, ka tikpat nerunīgi ir arī sociologi no Norstat, - šī kompānija pat atteicās nosaukt kādu konkrētu sociologu, kurš varētu ar Pietiek sazināties, - tika paskaidrots vienīgi, ka nezināmo sociologu pārstāvētais Norstat ir „ESOMAR (European Society for Opinion and Market Research) korporatīvais biedrs un veic tirgus pētījumus atbilstoši starptautiski pieņemtām ESOMAR tirgus pētījumu prakses vadlīnijām”.
Taču nekas par to, kā šīs vadlīnijas izmantotas konkrētajā gadījumā, tā arī netika atklāts, nekas vairāk netika arī paskaidrots par „interneta vidi” un „interneta lietotāju videi reprezentatīvajiem respondentiem”.
Tā vietā anonīmie Norstat pārstāvji pavēstīja, ka esot „veidota stratificēta nejaušā izlase” un pēc tās savākts „vajadzīgais interviju skaits katrā vecuma, dzimuma, reģiona un tautības demogrāfiskajā grupā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā pieejamai informācijai par iedzīvotāju sastāvu pēc vecuma, dzimuma, reģiona un tautības”. Nekādu plašāku skaidrojumu par it kā notikušo aptauju anonīmie Norstat pārstāvji sniegt nevēlējās.
Tikpat neveikli kampaņas īstenotāji mēģināja izvairīties arī no skaidrām atbildēm par pašu aptaujas saturu. Uz lūgumu iepazīstināt ar visu aptauju, DDB Latvija pārstāve vispirms nosūtīja atbildes uz diviem aptaujas jautājumiem: kā izrādījās, precīzie uzdotie jautājumi bijuši "Cik ļoti Jūs piekrītat apgalvojumam: "Latvijai būtu jāuzņem bēgļi"?" un "Cik ļoti Jūs piekrītat apgalvojumam: "Mana dzīves kvalitāte ciestu, ja bēgļu ģimene apmestos uz dzīvi man kaimiņos?".
Taču, kā zināms, bēdīgi slavenais Melbiksis, kas sevi uzdod par UNCHR pārstāvi, iepriekš Pietiek saistībā ar aptaujas datiem nejauši atzina, ka „mēs paši, tas jums zināšanai, mēs kopā ar DDB Latvija izlēmām, ko publiskot, ko ne”.
Uz precizējošo jautājumu, vai DDB Latvija apliecina, ka šajā aptaujā tiešām uzdoti tikai divi jautājumi, aģentūra skaidri neatbildēja, vien pavēstīja, ka „aptaujā papildus socio-demogrāfiskiem jautājumiem (dzimums, vecums, tautība, dzīvesvietas reģions, izglītības līmenis, ienākumu līmenis) tika uzdoti divi jautājumi par Latvijas interneta lietotāju attieksmi bēgļu jautājumos”.
Savukārt uz aicinājumu minēt pilnīgi visus jautājumus, kas uzdoti aģentūras pasūtītajā aptaujā, ne DDB pārstāve Mežīte, ne aģentūras vadība atbildēt vairs nevēlējās, tā faktiski apstiprinot aizdomas par notikušu datu manipulāciju.
Foto no 1080.plus
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
