Beidzot atlaistā Koļegova tikusi nevis pie „zelta izpletņa”, bet tikai maza izpletnīša
PIETIEK04.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īsi pēc jaunās valdības apstiprināšanas savu amatu beidzot zaudējusī Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova tomēr tikusi nevis pie „zelta izpletņa”, bet tikai neliela „izpletnīša” nepilnu mēnešalgu lielas kompensācijas izskatā.
Kā apliecina VVD, vienošanās par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar Koļegovu finansiālais nosacījums ir atlaišanas pabalsta izmaksāšana 70 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta četrpadsmito daļu no Valsts vides dienesta atlīdzības līdzekļiem.
Papildus tam Koļegovai, pārtraucot darba attiecības, likumā noteiktajā kārtībā, protams, tiek izmaksāta arī darba alga par nostrādāto periodu un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, taču nekāds „zelta izpletnis”, kas izpaustos kā papildu kompensācija vairāku mēnešu algas apmērā, nu jau bijušajai VVD ģenerāldirektorei netiks izmaksāts.
Kā jau informēts, Koļegovas lieta tiesā pērn nonāca pēc tam, kad finanšu ministres, ZZS pārstāves Danas Reiznieces-Ozolas, Ministru prezidenta, tāpat ZZS pārstāvja Māra Kučinska un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (tagad zemkopības ministra), Nacionālās apvienības pārstāvja Kaspara Gerharda aizstāvība nepalīdzēja un Koļegovai prokuratūra uzrādīja apsūdzību par melošanu amatpersonas deklarācijās, tostarp par vairāk nekā 300 000 eiro vērtu noslēgtu darījumu neuzrādīšanu. Pašlaik šī lieta tiek izskatīta tiesā.
Skandāls 2016. gadā sākās, kad atklājās, ka Koļegova savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi patiesībai neatbilstošu informāciju, turklāt jau desmit gadus bijusi tikai formāla līdzīpašniece SIA Pallogs ar miljonu dividendēm, kura īstais noteicējs un arī labuma guvējs ir viņas brālis.
Tas izrietēja no pašas Koļegovas sniegtajām atbildēm par neskaidrībām un „brīnumiem” viņas pēdējo desmit gadu amatpersonas deklarācijās.
„Piekrītu, ka atsevišķos deklarācijas publicējamas daļas punktos esmu pieļāvusī neprecizitātes, kuras novērsīšu, konsultējoties ar VID. Paldies, ka uz tām norādījāt!” Pietiek atzina pati Koļegova.
Taču īstenībā runa bija nevis par „neprecizitātēm”, bet par to, ka iespējamā VID vadītāja, kuru par labāko kandidāti bija atzinusi finanšu ministre Reizniece-Ozola, bija savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi nepatiesas un maldinošas ziņas.
„Diemžēl daļa no informācijas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā tobrīd bija jāievada manuāli, līdz ar to ir iespējamas šādas pārrakstīšanās kļūdas,” – šādi Koļegova skaidroja gan to, kāpēc 164 470 latu dividendes minētas kā 164 470 litu dividendes, gan to, kādēļ deklarācijā uzrādīts neeksistējoša uzņēmuma nosaukums, gan to, kādu iemeslu dēļ minētas viņai nemaz nepiederoša uzņēmuma it kā maksātas dividendes.
Arī deklarācijās regulāri minētais apgalvojums par dividendēs saņemtās naudas izlietojumu esot „kļūdaini saglabājies, ielasot informāciju no iepriekšējā gada deklarācijas”.
Visas „kļūdas” toreizējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes deklarācijās ar pārrakstīšanos vien gan nebija iespējams izskaidrot, - piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Koļegova vienkārši nebija publiski uzrādījusi, kāda darījuma rezultātā „izgaisušas” viņas saņemtās 240 000 latu dividendes no SIA Pallogs.
Tikai, sākoties skandālam, Koļegova atklāja, ka arī šo summu – tāpat kā gandrīz visas citos gados saņemtās iespaidīgās dividendes – viņa pēc nodokļu nomaksas vienkārši atdāvinājusi brālim, no kura 2005. gadā pārņēma līdz tam viņam piederējušo pusi Palloga kapitāldaļu.
Taču VID ģenerāldirektora amata kandidātes atbildes līdz ar to vēl vairāk lika domāt par viņu kā tikai formālu uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, kura tās pārņēmusi nezināmu apsvērumu dēļ, jo viņas brālis Māris Zudāns ne tikai turpināja būt SIA Pallogs valdes priekšsēdētājs, bet arī bija viennozīmīgs labuma guvējs no šī uzņēmuma: faktiski visu naudu, ko Koļegova oficiāli saņēmusi no SIA Pallogs, viņa atdāvinājusi brālim un viņa ģimenei vai aizdevusi brāļa uzņēmējdarbībai.
Visiem šiem faktiem nākot dienas gaismā, Koļegova kapitāldaļas tiešām nodeva atpakaļ brālim, taču amatu viņai, pateicoties politiskajai protekcijai, izdevās saglabāt – tiesa, pat Reizniece-Ozola saprata, ka turpināt virzīt Koļegovu VID ģenerāldirektora postenim būs neiespējami.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.