Iesaki rakstu: 
Ikreiz, kad medijos parādās norūpējies mūsu veselības ministra vaigs, sažņaudzas sirds. Jo pieredze klusi čukst - tūlīt būs kāds kārtējais „risinājums”! Un ir! Arī šoreiz. Latvijas Televīzijas programmā „Rīta Panorāma” Belēviča kungs pavēstīja, ka, cītīgi strādājot pie „rindu samazināšanas uz izmeklējumiem” jautājuma, secināts, ka onkoloģiskie pacienti visbiežāk uz izmeklējumiem dodas, izprasot nepamatotus nosūtījumus no saviem ģimenes ārstiem un onkologiem.
Tāpēc ir rindas, un tāpēc, loģiski, šī pašdarbība jāpārtrauc, un turpmāk „būs nepieciešams elektronisks un pamatots ģimenes ārsta nosūtījums!”.
Ņemot vērā, ka esmu tai listē, ko sauc par „onkoloģisko pacientu”, un vēstījums vistiešākajā veidā skar arī mani personiski, vēlētos precizējumu no ministra puses. Vispirms jau - uz kuriem „onkoloģiskajiem pacientiem” tas attieksies – jau uzskaitē esošajiem (tiem atkarībā no iepriekš uzstādītās diagnozes regulāri izmeklējumi nepieciešami kā minimums reizi gadā, lai kontrolētu, vai slimība nav atgriezusies) vai uz tiem, kuru „statuss” ir neskaidrs, jo pēc izmeklējuma var atklāties, ka cilvēku onkoloģiskā slimība nav skārusi, vai arī tiem, kas šobrīd atrodas ārstēšanās procesā?
Bet visdīvainākais vēstījums, manuprāt, ir šis - „gadījumā, ja nosūtījumā izmeklējumu nepieciešamība nebūs pietiekami pamatota, speciālists, piemēram, radiologs, varēs to noraidīt”. Tātad nevis ģimenes ārsts, ne onkologs, bet radiologs būs tas, kurš brīdī, kad pacients ieradīsies uz pārbaudi, pateiks – “nē, mīlulīt, man tu šķieti pārāk veselīgs, un valsts apmaksāts izmeklējums tev nepienākas”.
Jautājums - kādi vārdi ir jāieraksta nosūtījumā, lai izmeklējumu veicošais speciālists neizmestu pacientu pa durvīm vai nepieprasītu pilnu samaksu? Laikā, kad saslimstība ar vēzi katru gadu pieaug, kad arvien biežāk ir pacienti ar ielaistām onkoloģiskām saslimšanām, ministrs iecerējis „uzlabot izmeklēšanas procesu”, sējot šaubas, vai tiešām esmu gana slims, lai pienāktos valsts apmaksāts izmeklējums.
Starp citu, visiem zināms, ka rindas uz izmeklējumiem nav tikai tur, kur kāds iecerējis tikt „par velti”. Ne mazāk ilgi jāgaida arī tad, ja sasirgušais gatavs maksāt pats. Vai arī uz tiem gala verdiktu par izmeklējuma nepieciešamību noteiks „radiologs”?
Šobrīd ir sajūta, ka ministrs atrodas pilnīgā izolācijā no pasaules un nozarē strādājošiem, ka pacientu organizācijas viņu ignorē. Neviens nesarunājas, padomus nedod, neiesaka, kā tikt laukā no purva, kurā stingst gan mediķi, gan pacienti. Un, lai atgādinātu par sevi, viņš publiski padalās ar kārtējo domu lidojumu, kuru, visticamākais, pēc kāda laika atkal atsauks ar piezīmi, ka ir pārprasts.
Bet, ja jau gribas paveikt ko patiešām labu, ieteiktu ministram pievērst uzmanību lielo slimnīcu informāciju centriem un uzlikt par pienākumu slimnīcām uzlabot komunikāciju ar pacientiem. Sazvanīt vai sagaidīt vēsti no slimnīcām, lai tiktu pie speciālistiem, ir viens no dramatiskākajiem posmiem šai baisajā gaidīšanas ceļā.
Piemēram, atbildi e-pastā no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Stradiņa slimnīcas par iespēju tikt uz izmeklējumiem gaidu jau no 29.marta un 1.aprīļa. Naivi, iespējams, bet ticu, ka kaut kad solījumu ar mani sazināties izpildīs.
Pārpublicēts no lsm.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
