Belte: paziņojums par masīvo spiedienu uz LTV nebija nekāda nopietna, dokumentēta informācija

Kā zināms, janvāra beigās Belte savā un Latvijas Televīzijas vārdā publiski paziņoja, ka LTV "arvien intensīvāk jūt nepatiesas un apmelojošas informācijas apzinātu izplatīšanu Latvijas informatīvajā telpā". Paziņojumā tika minēta virkne mediju un žurnālistu, kas "masīvi spiežot" LTV, un Pietiek uzmanību piesaistīja šāds Beltes paziņojuma fragments:

"Laika posmā pēc Zolitūdes traģēdijas publicists Lato Lapsa sāka pastiprināti pievērst uzmanību Latvijas Televīzijai, tās ziņu dienestam un uzņēmuma vadībai. Metodoloģija - publicistam Lato Lapsam raksturīgā. Vadošs LTV darbinieks ārpus darba laika saņēma no Lato Lapsas telefona numura sūtītas īsziņas ar neētiskiem tekstiem, Latvijas Televīzija kā uzņēmums saņēma pieprasījumus pēc informācijas sniegšanas par LTV darba procesa iekšējiem jautājumiem ar piebildēm, ka "Atbildes nesaņemot šīs darba dienas laikā, uz to tiks norādīts publikācijā, kurā tiks arī atspoguļota neoficiālā informācija..."

Pēc šī paziņojuma izplatīšanas Beltem tika nosūtīts šāds informācijas pieprasījums: "Tā kā esmu pārliecināts, ka minētais Jūsu vadītās VSIA paziņojums attiecas uz mani, Lato Lapsu, vēlos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kas ir vadošais LTV darbinieks, kas saņēmis no mana telefona numura sūtītas īsziņas ar neētiskiem tekstiem?

2) kāds ir minētā LTV darbinieka darba līgumā noteiktais darba laiks? (Atbildei pievienojiet Jūsu sniegto informāciju apliecinošu dokumentācijas fragmentu.)

3) kā tieši Jūsu vadītajā VSIA tika noteikts, ka šīs īsziņas satur "neētiskus tekstus", pēc kādas metodikas, ar kādu speciālistu palīdzību?

4) kādu tieši informāciju "par LTV darba procesa iekšējiem jautājumiem" esmu pieprasījis Jūsu vadītajai VSIA? Kas tieši apliecina, ka pieprasītā informācija ir tieši par "LTV darba procesa iekšējiem jautājumiem"? (Atbildei pievienojiet normatīvos aktus, kas apliecina pieprasītās informācijas saistību ar LTV darba procesa iekšējiem jautājumiem.)

5) Kā tieši Jūsu vadītā VSIA pārliecinājās, ka tieši es, Lato Lapsa, esmu bijis tas, kas Jūsu vadītajai iestādei norādījis, ka "atbildes nesaņemot šīs darba dienas laikā, uz to tiks norādīts publikācijā, kurā tiks arī atspoguļota neoficiālā informācija"."

Attiecībā uz iepriekšējo LTV vadībai adresēto informācijas pieprasījumu Beltem bija nepieciešams mēnesis, lai atcerētos, ka tieši viņš parakstījis ielūgumu Aivaram Lembergam piedalīties LTV vecgada pasākumā.

Šoreiz jau divās nedēļās LTV valdes priekšsēdētājs noskaidroja, ka viņa parakstītais paziņojums esot nevis "dokumentēta informācija", bet tikai "mans, tas ir, LTV valdes priekšsēdētāja viedoklis". To, ka paziņojums bija izplatīts visas "LTV vadības" vārdā, Belte bija paspējis aizmirst vai nebija paspējis atcerēties.

Pamatojoties uz šo apsvērumu, LTV valdes priekšsēdētājs atteicās atbildēt uz viņam nosūtītajiem jautājumiem:

"Atbildot uz Jūsu 2014.gada 29.janvāra vēstuli, kura valsts SIA „Latvijas Televīzija", turpmāk tekstā - „LTV", tika saņemta 2014.gada 3.februārī, kurā Jūs pieprasāt sniegt informāciju, kas izriet no 2014.gada 28.janvārī masu informācijas līdzekļos publicētā raksta „Uz Latvijas Televīziju tiek izdarīts masīvs spiediens", vēlos paskaidrot, ka šis raksts, kā tas ir minēts arī raksta sākumā, ir mans, tas ir, LTV valdes priekšsēdētāja viedoklis, nevis ziņa vai informācija.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmo daļu likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1 .panta 1 .punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

Ņemot vērā, ka Jūsu informācijas pieprasījums attiecas uz manu rakstā „Uz Latvijas Televīziju tiek izdarīts masīvs spiediens" izteikto viedokli, nevis uz dokumentētu informāciju, kas atrodas LTV kā iestādes apritē (Informācijas likuma 2.panta otrā daļa), uzskatu, ka LTV nav pienākums atbildēt uz Jūsu vēstulē uzdotajiem jautājumiem."

Pietiek šodien atkārtoti publicē Beltes un LTV vadības vārdā janvāra beigās izplatīto paziņojumu par masīvo spiedienu, kas tiekot izdarīts uz Latvijas Televīziju:

"Esmu nolēmis ar savu un Latvijas Televīzijas vadības viedokli dalīties publiskajā telpā, apzinoties, ka tas var tikt interpretēts dažādi. Ņemot vērā, ka arvien intensīvāk jūtam nepatiesas un apmelojošas informācijas apzinātu izplatīšanu Latvijas informatīvajā telpā, nolēmu vērsties pie plašas sabiedrības ar savu un Latvijas Televīzijas viedokli.

Kopš 2013.gada rudens, kad pirmo reizi pēc 2008.gada ekonomiskās krīzes sākuma pie LTV1 un LTV7 sāka atgriezties skatītāji, tajā skaitā jaunieši un ekonomiski aktīvā paaudze, un LTV kļūst par mediju, par kuru arvien vairāk saka "daudz, ko redzēt", esam sākuši saņemt pārmetumus, aizrādījumus un "ieteikumus", kuri nu jau tiek balstīti ne tikai uz polemiku, bet arī uz sagrozītiem un melīgiem faktiem. Bet, ja nav pilnīgi nekā konstruktīva ko teikt, tad sociālajos tīklos parādās dižošanās ar savu epitetu krājumu, kā to pirms pāris dienām nodemonstrēja PBK žurnālists Andrejs Mamikins.

Šis ir laiks, kad diemžēl aktivizējušies vairāki viedokļu bloki, kuri ir gatavi ar visiem iespējamiem līdzekļiem apturēt Latvijas sabiedriskā medija izaugsmi un attīstību, vājināt to un degradēt tā pirmos veikumus spēcīgas komandas un augstas kvalitātes satura izveidē.

Iespējams, ka arī Latvijas Televīzijas spēcīgais, neietekmējamais Ziņu dienests ir "nokaitinājis" daudzus politiķus un politiskos grupējumus, kuru "zvani draugam" un citi ietekmes instrumenti vairs Zaķusalas mājā nedarbojas.

Zolitūdes traģēdijas laikā LTV Ziņu dienests strādāja 24/7 ar visaugstāko pašatdevi un profesionalitāti un pierādīja, ka ir viens no spēcīgākajiem, analītiskākajiem ziņu dienestiem valstī, kura viedoklī ieklausās arī vadošie politiķi. Sekojot tālākajiem notikumiem, neizslēdzu iespēju, ka šādā neatkarīgā un spēcīgā ziņu dienestā draudus sev saskatīja gan atsevišķi politiķi, gan arī atsevišķu ekonomisku un politisku grupējumu kontrolēti mediji.

Laika posmā pēc Zolitūdes traģēdijas publicists Lato Lapsa sāka pastiprināti pievērst uzmanību Latvijas Televīzijai, tās ziņu dienestam un uzņēmuma vadībai. Metodoloģija - publicistam Lato Lapsam raksturīgā. Vadošs LTV darbinieks ārpus darba laika saņēma no Lato Lapsas telefona numura sūtītas īsziņas ar neētiskiem tekstiem, Latvijas Televīzija kā uzņēmums saņēma pieprasījumus pēc informācijas sniegšanas par LTV darba procesa iekšējiem jautājumiem ar piebildēm, ka "Atbildes nesaņemot šīs darba dienas laikā, uz to tiks norādīts publikācijā, kurā tiks arī atspoguļota neoficiālā informācija..."

It kā nesaistīti pēc neilga laika Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" Lapsas nospraustajai tematikai sekoja Gintas Mūrnieces un Ivo Leitāna gatavotais materiāls.

Laikraksts, kas apgalvo, ka ir vadošais dienas laikraksts - "Diena" un portāls diena.lv ar lielu interesi publicē producentes Žaklīnas Cinovskas apgalvojumu, ka Latvijas Televīzija un tās darbinieki ir nozaguši viņas idejas - izmantot galdus, kāpnes, lampas gadu mijas koncertam. Šis viedoklis tika publicēts četrus (!) mēnešus pēc tam, kad Ž. Cinovskas pieteikums konkursam tika noraidīts un teju divus mēnešus pēc koncerta filmēšanas!

Nepaejot ilgam laikam, vairākos medijos sadaļā "viedokļi" parādījās plaši Latvijas Televīzijas personālu un darbību "analizējoši" materiāli, kas vienkārši bija balstīti uz meliem un sagrozītiem faktiem visticamāk ar vienu mērķi - vājināt Latvijas Televīzijas komandas darba kvalitāti, neatkarību un likt sabiedrībai apšaubīt to, ka Latvijā iespējams izveidot tādu sabiedrisko mediju, kas nav ietekmējams un kontrolējams.

Viens pēc otra "viedokļu" sadaļās parādījās materiāli portālā Tvnet, NRA, sandraveinberga.lv, kas skaidri norādīja - Latvijas Televīzijas saturs nav uzlabojies, Latvijas Televīzijas vadība nepilda savus pienākumus atbilstošā kvalitātē.

Diemžēl lietā tiek likti instrumenti, kurus nevaram nosaukt par ētiskiem, un viens no tādiem ir baumu izplatīšana. Vairāku mēnešu garumā valdības un Saeimas kuluāros mediju vidē intensīvi tika izplatītas un uzturētas baumas par atsevišķu vadošu Latvijas Televīzijas darbinieku nomaiņu jau visdrīzākajā laikā. Tika minēts gan konkrēts cilvēks, kuru atlaidīs, gan konkrēts cilvēks, kurš būs vietā. Laiks pierādīja, ka šādām baumām nebija pamata, un to izplatītāji ir velti tērējuši savu laiku. Latvijas Televīzija pēdējo mēnešu laikā ir pierādījusi, ka darīs visu, lai nosargātu un saglabātu mūsu televīzijas redakcionālo neatkarību un pārliecību mūsu žurnālistos, ka viņi var brīvi, profesionāli darīt savu darbu, nebaidoties no tā, ka tiks "aizskartas kādas intereses".

Saliekot kopā visu šo it kā šķībo un greizo mozaīku, ir skaidrs, ka, augot Latvijas Televīzijas spēkam un neatkarībai, aug arī nelabvēļu skaits. Ir skaidrs, ka pret Latvijas Televīziju ir uzsākta apjomīga, intensīva "melnā PR" kampaņa, par ko liecina fakts, ka tiek apzināti un mērķtiecīgi sists pa LTV būtiskākajiem veikumiem - LTV mugurkaulu - Ziņu dienestu un citiem spēcīgajiem satura veidotājiem, kā arī pa televīzijas satura neatkarību.

2014.gads Latvijas Televīzijai būs gan smags, gan interesants gads. Tuvojoties vēlēšanām un augot LTV kā medija ietekmei un kvalitātei, arvien biežāk mēs tiksim sisti un dauzīti. Jaunums ir tas, ka mēs paudīsim arī savu viedokli, atbildēsim uz sitieniem profesionāli un tiesiski korekti. Laiks, kad Latvijas Televīziju varēja apmelot, nesaņemot pamatotu pretreakciju, ir pagājis. Vēlos uzsvērt, ka arvien esam ieinteresēti konstruktīvā kritikā un dialogā, kas vērsts uz pilnveidošanos, izaugsmi un sadarbību ar sabiedrību, bet, cienījamie "neatkarīgie žurnālisti", "eksperti" un "komentētāji" - ja apzināti tiks izplatīti meli un nepatiesa informācija, mēs reaģēsim.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Televīzija ir moderns medijs, kas atspoguļo sabiedrības intereses televīzijas kanālos LTV1 un LTV7 (internetā - www.ltv.lv un www.lsm.lv). VSIA LTV skatītājiem Latvijā un ārpus tās robežām piedāvā operatīvu, objektīvu informāciju par sabiedriskajiem procesiem Latvijā, Baltijā un pasaulē. Sabiedriskās raidorganizācijas darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Pašreiz uzņēmums nodrošina vairāk nekā 450 darbavietas.

Latvijas Televīzija ir pirmā televīzija Baltijā. LTV (tolaik - Rīgas televīzijas studijas) pirmā pārraide notika 1954. gada 6. novembrī." 

Novērtē šo rakstu: