Bemhena sievai ir bijuši pietiekami lieli ienākumi, lai vīru „izpirktu” pat vairākkārt
PIETIEK18.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan publiski ir izteiktas šaubas par to, no kādiem avotiem varētu būt nākuši 100 000 eiro, kas tika iemaksāti kā drošības nauda par pašvaldības SIA Rīgas satiksme kukuļu lietā apcietināto uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, publiski pieejama informācija rāda, ka viņa sievai ir bijuši pietiekami lieli ienākumi, lai ik gadu vīru „izpirktu” pat vairākkārt.
Saistībā ar Leonu Bemhenu parasti tiek piemirsts, ka viņa dzīvesbiedre ir Lolita Bemhena, kas bija dārzeņu un augļu pārstrādes uzņēmuma Spilva īpašniece un pēc uzņēmuma pārdošanas norvēģu Orkla grupai palika uzņēmuma valdes locekles postenī.
Kā rāda Lursoft datu bāzē pieejamie par Orkla Foods Latvija pārdēvētā uzņēmuma Spilva gada pārskati, 2017. gadā uzņēmuma valdei atalgojumā izmaksāti 452 976 eiro, bet 2016. gadā – 468 971 eiro.
Tā kā Bemhena ir uzņēmuma vienīgā valdes locekle, tas nozīmē, ka tieši viņa divu gadu laikā saņēmusi gandrīz 922 tūkstošus eiro. Pat tad, kad no šīs summas atskaita iedzīvotāju ienākuma nodokli, viņa savu vīru būtu varējusi „izpirkt” vairākkārt.
Interesanti, ka tik iespaidīgu atalgojumu Bemhena ir saņēmusi tikai pēdējos divos gados (2018. gada pārskats vēl nav iesniegts). Iepriekšējos divos gados publiski ir uzrādītas nevis valdes, bet „vadības” algas. Ja pieņem, ka arī šis ir bijis Bemhenas atalgojums, tas nozīmē, ka viņa divu gadu laikā saņēmusi vēl vairāk nekā 610 tūkstošus eiro.
Paša Bemhena oficiālais atalgojums – bez kukuļiem – ir bijis būtiski mazāks, kaut 2017. gadā viņš paklusām bija aizgājis pensijā un kopš tā laika vienlaikus saņēma gan iespaidīgo algu, gan arī pensiju.
Bemhena amatpersonas deklarācija par 2017. gadu rāda, ka reizē ar algu viņš saņēmis arī 5907 eiro lielu pensiju. Par cik mēnešiem pensija saņemta, nav zināms, taču, pēc visa spriežot, Bemhena ikmēneša pensija ir iespaidīga, - viņa oficiālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas 2017. gadā bija 65 972 eiro. Kopā ar pabalstu un pensiju Bemhens 2017. gadā oficiāli saņēma vidēji gandrīz 6200 eiro mēnesī.
Tiesa, 2016. gadā Bemhens atalgojumā bija saņēmis vēl vairāk – 71 725 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs, pildot pašvaldības SIA Rīgas satiksme dalībnieku sapulces funkcijas, 2016. gadā bija ne tikai ar apšaubāmu pamatojumu ievērojami palielinājis par nesaimnieciskumu bieži kritizētā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Bemhena algu, bet vēl arī piešķīris viņam 9180 eiro prēmiju par „darbības rezultātiem”.
„Prēmijas izmaksa apstiprināta 2016.gada 24.maija Rīgas satiksmes dalībnieku sapulcē par vidēja termiņa darbības stratēģijas izpildi un darbības rezultātiem. Bruto prēmijas apmērs 9 180 eiro,” apliecināja Rīgas satiksmes pārstāve Baiba Bartaševiča.
Ar „dalībnieku sapulci” šajā gadījumā ir jāsaprot Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs, kurš oficiāli ir uzņēmuma kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Tas nozīmē, ka faktiski Ušakovs šādus lēmumus pieņem vienpersoniski, pats sapulcējoties un apspriežoties pats ar sevi.
Kā Pietiek jau informējis, oficiāli Rīgas pašvaldība to, kas un ar kādiem tieši apsvērumiem Bemhena atalgojumu palielinājis tā, ka tas no 48 564 eiro 2015. gadā pieauga līdz 71 725 eiro 2016. gadā, pamato ar savulaik Laimdotas Straujumas vadītās valdības pieņemtiem noteikumiem:
„Saskaņā ar Ministru kabineta 22.12.2015. noteikumu Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” (turpmāk – Noteikumi) 13.2.apakšpunktu dalībnieku sapulce līdz 01.06.2016. nosaka (pārskata) mēneša atlīdzības apmēru tām amatpersonām, kuras ievēlētas amatā līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, nodrošinot, ka attiecīgajai amatpersonai mēneša atlīdzības apmēra palielinājums nepārsniedz 25% salīdzinājumā ar mēneša atlīdzības apmēru, kāds amatpersonai noteikts līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Ņemot vērā, ka RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs amatā bija ievēlēts līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, dalībnieku sapulcei bija pienākums pārskatīt mēneša atlīdzību atbilstoši Noteikumiem.
2015.gadā valdes priekšsēdētājam L. Bemhenam mēneša atlīdzība bija noteikta 4 590 euro apmērā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Noteikumiem mēneša atlīdzības palielinājums 2016. gadā nedrīkstēja pārsniegt 25%, kā arī izvērtējot Noteikumu 9. punktā noteiktos kritērijus, RP SIA Rīgas satiksme 24.05.2016. kārtējā dalībnieku sapulce nolēma noteikt RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājam L.Bemhenam mēneša atlīdzību 5 737 euro.
Neskatoties uz to, ka lielu daļu no RP SIA Rīgas satiksme ieņēmumiem veido publiskie finanšu resursi, jāņem vērā, ka visi RP SIA Rīgas satiksme darbības rādītāji (bilances kopsumma, neto apgrozījums un vidējais darbinieku skaits) vairākas reizes pārsniedz lielas kapitālsabiedrības kritēriju vērtības saskaņā ar Noteikumiem un RP SIA Rīgas satiksme atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem un RP SIA Rīgas satiksme stratēģijai ir uzsākusi un nākamajos gados turpinās Rīgas pilsētai stratēģiski svarīgu sabiedriskā transporta attīstības projektu īstenošanu.
Saskaņā ar 27.12.2016. RP SIA Rīgas satiksme ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs L.Bemhens no 01.01.2017. ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā uz jaunu pilnvaru termiņu, saglabājot viņam atlīdzību 2016.gadā noteiktajā apmērā.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
