Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdzšinējais valsts prezidents Andris Bērziņš šodien paziņoja, ka nemēģinās atkārtoti kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni. Bērziņu 2011. gada 2. jūnijā par Valsts prezidentu vēlēšanu otrajā kārtā Saeimas deputāti ievēlēja ar 53 balsīm, bet par tobrīdējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru bija nobalsojis 41 deputāts, un līdz ar to Zatlers Latvijas vēsturē iegāja ne tikai kā pirmais prezidents, kurš izmantoja Satversmē dotās tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, bet arī kā pirmais atjaunotās valsts prezidents, kuru nepārvēl uz otro termiņu. Nu viņam seko arī Bērziņš.

Valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pirms četriem gadiem neviens no kandidātiem vajadzīgo Saeimas deputātu balsu skaitu neieguva - par Bērziņu nobalsoja 50 deputātu no 99 (viens deputāts balsošanā nepiedalās), bet par esošo prezidentu Zatleru savas balsis atdeva 43 tautas kalpi. Pret abiem kandidātiem bija nobalsojuši 5 deputāti, bet 1 vēlēšanu zīme atzīta par nederīgu. Interesanti, ka pirms pirmās vēlēšanu kārtas rezultātu paziņošanas, kad Zatlers atgriezās plenārsēžu zālē, zaļo zemnieku frakcijas deputāti, viņam ienākot, nepiecēlās kājās, kas bija kas nepieredzēts Zatlera prezidentūras četros gados.

Jau pirms vēlēšanu pirmās kārtas politikas kuluāros prognozes liecināja, ka lielākas izredzes tikt ievēlētam ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidātam Bērziņam, - tika pieļauts, ka viņu varētu ievēlēt jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Tomēr ZZS Saeimas frakcijā valdīja nedrošība par balsojuma iznākumu, un tikpat liela nervozitāte valdīja Vienotībā, kur bija bažas, ka Aivars Lembergs panācis vienošanos ar Saskaņas centru (SC) par atbalstu Bērziņam.

Savukārt pašlaik visdažādāko avotu informācija liecināja, ka Bērziņam vienkārši neizdosies savākt nepieciešamo balsu skaitu, lai nodrošinātu pārvēlēšanu prezidenta amatā. Pēc ilgākas svārstīšanās un pārdomām beigās to aptvēra arī viņš pats. Publicējam pilnu Bērziņa šodienas paziņojuma tekstu:

"Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Mans četru gadu prezidentūras laiks tuvojas noslēgumam. Sabiedrība pamatoti gaida atbildi par lēmumu, kā rīkošos tālāk. Esmu solījis to darīt zināmu aprīlī, un tādēļ šodien uzrunāju jūs.

Stājoties amatā 2011.gada 8.jūlijā, Saeimas un visas tautas priekšā es solīju galvenās rūpes veltīt tam, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs ticētu savai valstij un sev pašam, lai pieņemtie lēmumi veicinātu valsts attīstību, samazinātu Latvijas reģionālās atšķirības, radītu vidi, kur cilvēkiem gribētos dzīvot, mācīties un strādāt. Sacīto esmu pildījis pēc sirdsapziņas un vislabākās izpratnes, cieši sadarbojoties ar parlamentu, valdību, pašvaldībām, uzņēmējiem un mūsu valsts iedzīvotājiem, kas ar mani dalījušies domās, atbalstījuši un kritizējuši, nav lieguši savu padomu un redzējumu par valstij būtiskiem jautājumiem.

Daudzās ārvalstu vizītes, kurās esmu devies kopā ar plaši pārstāvētām biznesa delegācijām, ir sniegušas pozitīvus rezultātus. Skaitļi apstiprina, ka Latvijas kopējā eksporta apjoms ir pieaudzis par 20% ar stabilu un noturīgu kāpumu, sasniedzot vairāk nekā 10 miljardus eiro 2014.gadā. Rezultāti liecina par daudzām pozitīvām tendencēm, taču tas ir tikai ceļa sākums, kas mērķtiecīgi jāturpina.

Kaut arī vērojama ekonomiska izaugsme, Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas joprojām ir negatīvas – cilvēki turpina aizbraukt, no pierobežas novadiem dodas uz lielajām pilsētām, atalgojums nav pietiekams, darba vietu skaits reģionos ir ierobežots, daudzām jaunajām ģimenēm ir nepieciešams atbalsts. Latvijas nākotne ir tieši atkarīga no mūsu iedzīvotāju izglītības līmeņa, konkurētspējas un tādas valsts virzītas reģionālās politikas, kas nodrošina cilvēkiem saistošu darba un dzīves vidi.

Turpmākajos desmit gados Latvijai ir jāsasniedz vismaz Eiropas Savienības vidējais iekšzemes kopprodukta līmenis uz vienu iedzīvotāju. Ekonomika un sociālā drošība nav dalāmi jēdzieni, tie ir cieši saistīti.

Diemžēl ģeopolitiskā situācija Eiropā ir mainījusies, izraisot pamatotu satraukumu par mieru un liekot ikvienai valstij rīkoties, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas un pastiprināti rūpētos par savu iedzīvotāju drošību. Tā ir jaunā realitāte, kurā dzīvojam un kura nākamo četru gadu laikā būs arī Valsts prezidenta darba kārtības viena no prioritātēm. Es ticu gudrai, nosvērtai un saprātīgai politikai, kas nepieļaus satricinājumus, agresiju un dziļus konfliktus Eiropā.

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Esmu nosaucis nozīmīgus iekšpolitiskos un ārpolitiskos uzdevumus, kam, manuprāt, vajadzētu būt nākamā Valsts prezidenta darba kārtībā, lai mūsu valsts simtgadē - 2018.gadā ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu ar pārliecību teikt: „Es ticu savai valstij un savai nākotnei šai zemē!” Lai mēs visi patiesi lepotos ar to, ka dzīvojam Latvijā!

Ar šādu novēlējumu es daru zināmu, ka nebūšu viens no kandidātiem nākamajam Valsts prezidenta termiņam. Pateicos visiem par sadarbību, atbalstu, konstruktīvu kritiku un godprātību it visā, ko esam šajos četros gados kopīgi paveikuši Latvijas labā!

Paldies."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...