Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!
Kultūras ministrija28.08.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvjiem. Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar sabiedrisko mediju apvienošanu un tās norisi.
“Kultūras ministrijai kā par mediju politiku atbildīgajai institūcijai ir svarīgi pārliecināties, ka sabiedrisko mediju apvienošana notiek saskaņā ar sākotnējo koncepciju, kam attiecīgi paredzēti arī konkrēti budžeta līdzekļi. Tieši tāpēc sarunas par apvienošanas procesu notiek regulāri,” pēc sarunas ar SEPLP norāda kultūras ministre Agnese Lāce (Progresīvie).
Runājot par apvienotā sabiedriskā medija valdes locekļu atalgojuma jautājumu, ministre uzsver, ka SEPLP ir neatkarīga institūcija un valdes locekļu skaits un atalgojums ir noteikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, iestādes budžetam, gaidāmajam pārmaiņu procesam un kapitālsabiedrības darbinieku skaitam. “Arī valdes locekļu skaits ir noteikts koncepcijā par sabiedrisko mediju apvienošanu, un koalīcijā šis jautājums tika skatīts jau pirms gada. “Kā apliecināja SEPLP, tad konkursā ir pieteikušies spēcīgi kandidāti, kuri pārstāv gan publisko, gan komercsektoru. Tas rada pārliecību, ka augs sabiedrisko mediju konkurētspēja apstākļos, kad Latvijas informatīvajā telpā pieaug globālo spēlētāju īpatsvars.”
Ministre sarunā apliecināja, ka līdz ar mediju apvienošanu sagaida, ka uzlabosies visa apvienotā sabiedriskā medija darbinieku labklājība un sociālā aizsardzība.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.