„Bezkompromisa tiesiskuma” pārstāvis Saeimā nav uzskatījis par vajadzīgu pildīt pretkorupcijas likuma prasības
PIETIEK12.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, tagadējais 13. Saeimas deputāts Uldis Budriķis, kurš Saeimā iekļuvis no Jaunās konservatīvās partijas, solot valstī ieviest „bezkompromisa tiesiskumu”, pats uz sevi nepieciešamību šo tiesiskumu neattiecina, - kā rāda Lursoft dati, Budriķis nav uzskatījis par nepieciešamību pildīt likumu un atteikties no pašam piederošas uzņēmējsabiedrības valdes priekšsēdētāja amata.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” nosaka, ka Saeimā ievēlētiem deputātiem triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas ir jāizbeidz saimnieciskā darbība un ka Saeimas deputāts var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī ar citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā vai amatu, kuru viņš ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.
Savukārt šī paša likuma 8. pants „Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošana ir aizliegta” nosaka:
„(1) Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:
1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;
2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.
(2) Ja persona, kura pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus veic saimniecisko darbību, pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu, kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, tā triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas izbeidz saimniecisko darbību, uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.
(3) Institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Lēmumu nosūta attiecīgajai valsts amatpersonai.
(4) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:
1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;
2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu;
3) paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.
(5) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija neizpilda šā panta trešās daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievērojusi šā likuma prasības.”
Taču, kā rāda gan Budriķa amatpersonas deklarācija, gan arī Lursoft dati, viņš gan savas 2018. gada amatpersonas deklarācijas iesniegšanas laikā šopavasar, gan vēl joprojām ieņem valdes priekšsēdētāja amatu SIA Hubbs, tādējādi pārkāpjot likuma normas.
Turklāt, kā izriet Lursoft datiem, Budriķis nevar likuma ignorēšanu attaisnot arī ar to, ka viņš būtu mēģinājis panākt savu atcelšanu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata, taču viņam tas nav izdevies.
Vienīgais cilvēks, no kā tas ir atkarīgs, ir… pats Budriķis, - kā rāda Lursoft dati, viņš ir vienīgais SIA Hubbs īpašnieks un tātad tikai pats arī var sevi atcelt no valdes no priekšsēdētāja amata, taču nav vēlējies to darīt.
Pašlaik šī informācija jau ir nosūtīta Budriķa iepriekšējai darbavietai – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
