„Bezkompromisa tiesiskuma” pārstāvis Saeimā nav uzskatījis par vajadzīgu pildīt pretkorupcijas likuma prasības
PIETIEK12.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, tagadējais 13. Saeimas deputāts Uldis Budriķis, kurš Saeimā iekļuvis no Jaunās konservatīvās partijas, solot valstī ieviest „bezkompromisa tiesiskumu”, pats uz sevi nepieciešamību šo tiesiskumu neattiecina, - kā rāda Lursoft dati, Budriķis nav uzskatījis par nepieciešamību pildīt likumu un atteikties no pašam piederošas uzņēmējsabiedrības valdes priekšsēdētāja amata.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” nosaka, ka Saeimā ievēlētiem deputātiem triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas ir jāizbeidz saimnieciskā darbība un ka Saeimas deputāts var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī ar citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā vai amatu, kuru viņš ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.
Savukārt šī paša likuma 8. pants „Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošana ir aizliegta” nosaka:
„(1) Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:
1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;
2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.
(2) Ja persona, kura pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus veic saimniecisko darbību, pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu, kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, tā triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas izbeidz saimniecisko darbību, uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.
(3) Institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Lēmumu nosūta attiecīgajai valsts amatpersonai.
(4) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:
1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;
2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu;
3) paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.
(5) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija neizpilda šā panta trešās daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievērojusi šā likuma prasības.”
Taču, kā rāda gan Budriķa amatpersonas deklarācija, gan arī Lursoft dati, viņš gan savas 2018. gada amatpersonas deklarācijas iesniegšanas laikā šopavasar, gan vēl joprojām ieņem valdes priekšsēdētāja amatu SIA Hubbs, tādējādi pārkāpjot likuma normas.
Turklāt, kā izriet Lursoft datiem, Budriķis nevar likuma ignorēšanu attaisnot arī ar to, ka viņš būtu mēģinājis panākt savu atcelšanu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata, taču viņam tas nav izdevies.
Vienīgais cilvēks, no kā tas ir atkarīgs, ir… pats Budriķis, - kā rāda Lursoft dati, viņš ir vienīgais SIA Hubbs īpašnieks un tātad tikai pats arī var sevi atcelt no valdes no priekšsēdētāja amata, taču nav vēlējies to darīt.
Pašlaik šī informācija jau ir nosūtīta Budriķa iepriekšējai darbavietai – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
