Bibliotēkas būvnieku „lūguma” cena Jaunzemei-Grendei – līdz 1,6 miljoniem latu
L. Lapsa04.01.2012.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Līdz pat 1,6 miljoniem latu – kā rāda Pietiek šodien publiskotie dokumenti, šāda ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieku kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei izteiktā un uzklausītā „lūguma” cena, būvniekiem uzstājot uz aprēķinu maiņu saistībā ar veiktajiem darbiem.
Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības darbu izmaksu aprēķināšanā tiek izmantoti dati par inflāciju valstī, un būvnieki – pilnsabiedrība Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) – apgalvo, ka statistikas dati, kuri tiek izmantoti līguma cenas samazinājumam deflācijas dēļ, neatainojot patieso situāciju būvniecības tirgū. Piemēram, faktiskais darbaspēka izmaksu samazinājums esot daudz mazāks, nekā to atspoguļo Centrālās statistikas pārvaldes apkopotais būvniecības izmaksu indekss.
„Vēlamies norādīt, ka statistikas datu neatbilstība ir sistēmiska kļūda, kurai līdz šim nav pievērsta pienācīga uzmanība, taču Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta ietvaros šī kļūda jau atstāj un turpmāk atstās negatīvu iespaidu uz projektu. Kļūdai ir jāatrod valstisks risinājums, un NBA aicina Kultūras ministriju kā pasūtītāju, kuru tā vistiešāk ietekmē, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Banku, Centrālo statistikas pārvaldi palīdzēt jautājuma virzībā,” vēstulē kultūras ministrei Jaunzemei-Grendei norādījuši būvnieki.
Savukārt Pietiek publiskotie bibliotēkas ēkas būvuzrauga Hill International Kultūras ministrijā iesniegtie aprēķini rāda, ka šā gada otrajā ceturksnī „Gaismas pils” būvdarbu izmaksu samazinājums bijis 836 tūkstoši latu, trešajā ceturksnī – nepilni 803 tūkstoši latu, tātad kopā – gandrīz 1,64 miljoni latu. Tieši šādu summu valstij tad arī atbilstoši statistikas datiem un uz tiem balstītajiem aprēķiniem būtu izdevība ietaupīt, bet pret to vēstulē Jaunzemei-Grendei iebilduši būvnieki.
Turklāt būvnieki ministri diezgan tieši brīdinājuši pat par iespējamu bibliotēkas būvniecības apturēšanu, ja netiks ņemtas vērā viņu prasības: „Ja situācija eskalēsies, kārtējie rēķini, piemēram, netiks apmaksāti, faktiskā situācija objektā un NBA saistības pret trešām personām spiedīs NBA izvērtēt iespēju pieņemt lēmumu, kas neatbilst ne NBA augstākajām interesēm, ne projekta augstākajām interesēm - Līguma 16.1.punktā noteiktajā kārtībā apturēt būvdarbu izpildi. NBA atkārtoti uzsver, ka vēlas radušos situāciju atrisināt ar Kultūras ministrijas līdzdalību un novēršot acīmredzamu nepatiesu statistikas datu izraisītu netaisnību.”
Kā savā iesniegumā premjeram Valdim Dombrovskim norādījusi Jaunzemes-Grendes no amata atstādinātā Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, „LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs I. Builis informēja mani par ministres mutisku norādījumu neinformēt LNB projekta uzraudzības padomi par to, ka indeksācija par 2011.g. 2. un 3. ceturksni nav veikta”. Savukārt ministrijas valsts sekretāra vietnieks Zvidriņas laikā Jaunzemes-Grendes uzdevumā būvniekiem esot nosūtījis vēstuli, „informējot, ka KM risinās indeksācijas jautājumu”.
Zvidriņa iesniegumā, kurā minētos faktus pašlaik pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, arī min, ka „pēc KM veiktajiem indeksācijas aprēķiniem NBA ir vairāk kā 1 miljonu latu parādā valstij. Ņemot vērā iespējamos zaudējumus valstij, nepiemērojot indeksāciju rēķinu apmaksu KM ar manu parakstu 2011.g. 2. decembrī nosūtīja vēstuli Nr. 2-17/3709 NBA. Līdz š.g 23. decembrim KM no NBA nav saņēmusi rēķinus ar indeksācijas korekciju”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
