Biedri Staķi, Ķirši, Krastiņi un citi PR aģenti LR Zemessardzē
Zemessargs ar gandrīz 20 gadiem dienestā22.10.2024.
Komentāri (0)
Augusta otrajā pusē LR Zemessardze svinēja zīmīgu jubileju – 33. pastāvēšanas gadadienu. Šajā laikā tajā ir kalpojuši (jā, tieši tā es nebaidos saukt dienestu Zemessardzē) neskaitāmi daudzi pašaizliedzīgi cilvēki, kuri ir gatavi atdot savu dzīvību par mūsu Latviju un ziedot sevi un savu laiku valsts drošībai un tās cilvēkiem. Diemžēl netrūkst arī tādu, kuri to uzskata par labu veidu, kā reklamēt sevi, veidot savu politisko kapitālu, shēmot un piesegt pakaļu, kad ūdens smeļas mutē.
Zināmākie Latvijas PR politiskie zemessargi noteikti ir Mārtiņš Staķis, Vilnis Ķirsis un nu jau arī Jānis Dombrava, kurš ar selfijbildēm piedalās vētras seku sakopšanā. Taču viņiem aktīvi pievienojas arī citi slavas izslāpuši personāži, kuri dienestu Zemessardzē izmanto gan sava tēla uzspodrināšanai, gan arī savu shēmu piesegšanai un attaisnošanai.
“Iznireļos” jau skaisti parādīti un izcelti divi PR zemessargi – progresīvais Staķis un viens blēdīgs biznesmenis vārdā Māris Simanovičs, bet vēl vismaz viens personāžs jeb Kārlis Krastiņš šīs un arī citu grāmatu lappusēs ir nepelnīti piemirsts, lai gan tieši viņš gadiem barojies un parazitējis uz valsts rēķina, piesedzoties ar zemessarga formu un it kā organizēto atbalstu “Azov” vienībai.
Zemessargu rindās nu sācis zīmēties arī žurnālists Aivis Ceriņš, kurš vēl nesen šķīra savu mediju lappusēs uzturēto perfekto laulību, vienlaikus atzīstot, ka ir alkohola atkarībā. Kaut kas ar dienestu zemessardzē un ar to, ar kādu motivāciju tajā tiek uzņemti un turēti cilvēki, ir aizgājis galīgā grīstē.
Man kā zemessargam ar 20 gadu stāžu ir svarīgi, lai mūsu zemessargu “Gods kalpot Latvijai!” izpaužas ne tikai aiz bataljona vārtiem, stāvot ierindā, bet arī ikdienas darbos. Man riebjas, ka zemessarga forma tiek izmantota, lai savās interesēs “pazīmētos” žurnālos, feisbukos un televīzijā. Bet jāatzīst, ka pie pazīmēšanās sabiedriskajos medijos un sargs.lv arī tā nemaz visi gribētāji netiek, jo zemessargam formā jāsaņem īpaša atļauja katrai publiskajai kustībai un iznācienam.
Protams, ka populāras sejas palīdz reklamēt dienestu, taču seju izvēle dienesta popularizēšanai mēdz būs apbrīnojama. Der gan politiķi, gan sievu krāpšanā vainoti šķirteņi, gan kriminālprocesos ierauti darboņi. Nu, piemēram, tas pats Krastiņš. Viņa vārds figurēja jau “Parex” krahā, tad “airBaltic” Flika sāgā, tad „Liepājas Metalurga” maksātnespējā un tagad arī kriminālprocesā par miljonu izkrāpšanu grupā. Ierindas zemessargs jau sen būtu atskaitīts, bet te izskatās, ka kungs ir īpašāks par citiem. Turklāt viņu pat uzaicina uz sabiedrisko televīziju 1.5h raidījumā pie Dombura papļurkstēt par Latvijā ielidojušo “draudzīgo” dronu! Apbrīnojami! Bezkaunīgi, ka raidījumā viņš sēž Zelenska tipa krekliņā, nevis savā nopucētajā tūkstošus vērtajā uzvalkā, ar kuru staigā pa valdības gaiteņiem, sniedzot konsultācijas valsts naudas izzagšanā. Labi vismaz, ka zemessargu formu bija atstājis mājās.
Principā par jebkuru sodu vai jebkādu citu starpgadījumu ar likumu zemessargam ir jāziņo savam komandierim uzreiz, taču Krastiņš ar “krimināllietu” kabatā mierīgi turpina dienestu, kas, skaidrs, palīdz spodrināt spalvas un saņemt sabiedrības indulgences dāvanas, jo nevar tak apšaubīt cilvēka godaprātu, ja viņš ir zemessargs.
Krastiņš ir bijis iesaistīts virknē darījumu, kurus var nosaukt tikai un vienīgi par shēmām ar visādiem dīvainiem personāžiem, kam atbalsts un sakari meklējami arī Krievijā. No Krastiņa pārstāvētās Prudentijas “labajiem” ieteikumiem pārdot “Parex” par sviestmaizi līdz mistiskajai “airBaltic” investoru meklēšanai par vienu miljonu, tad krievu lidmašīnu „Sukhoi” lobēšanai “airBaltic” flotei (par to, visticamākais, bija sarunāts pamatīgs otkats) un, protams, līdz bankrotam novestajam “Liepājas metalurgam”.
Pēdējā Krastiņš ar maksātnespējas administratora palīdzību izpildījās visskaistāk. Viņš kopā ar savu advokātu Haraldu Velmeru ne tikai brangi “iekampa” valsts naudu konsultācijās un mantas izpārdošanā, bet arī atstāja uzņēmumu bez jebkādām reālām cerībām kādreiz darbu atjaunot. Nedz toreizējās valdības vadītāji, nedz tiesībsargājošās iestādes neuzskatīja par vajadzību pārbaudīt šo shēmu, kurā pie apvāršņa siroja arī krievu investori. Tas man liek uzdot jautājumus, vai šajā valstī ir vispār kāds, kurš izvērtē, kādi cilvēki veic dienestu Zemessardzē un ar kādu mērķi tur darbojas, un ar kādām legālām un pusnelegālām nodarbēm nodarbojas? Uz tiesu, cerams, Krastiņa kungs zemessarga formā neies.
Lai gan dalība Zemessardzē ir brīvprātīga, nav tā, ka tur laipni gaidīti ir visi. Šā gada aprīlī vienu tādu no organizācijas izslēdza par naidīgu komentāru izteikšanu pret ukraiņiem! Arī manā bataljonā kāds pārītis jau ticis atskaitīts par lielākiem vai mazākiem grēkiem. Bet ne tikai par Krastiņu, bet par vēl virkni personāžu un to atrašanos Zemessardzē man tomēr ir jautājumi. “Gods kalpot Latvijai!” attiecas ne tikai uz spēju noturēt ieroci un 20 dienas gadā ierasties uz mācībām, lai pēc tam gozētos soctīklos un valsts medijos, bet arī uz godprātīgu attieksmi pret savu valsti, ģimeni un tās iedzīvotājiem ikdienā un darbos.
Jāsaprot, ka cilvēku, kam uzrādītas apsūdzības, atrašanās Zemessardzes rindās rada ļoti sliktu iespaidu par mūsu organizāciju. Staķi un Ķirši tur nāk reklamēties, kas noteikti ievilks Zemessardzē pirms pašvaldību vēlešanām arī kādus progesīvos, kuri piedalās mītiņos par atbalstu palstīniešiem un sīriešiem. Tikmēr apsūdzētie Krastiņi atbaida no Zemessardzes krietnus cilvēkus, kuri tādu kā viņš dēļ nevēlas kalpot Zemessardzē, jo ir risks, ka Kārļi Krastiņi par naudu pārdos mūsu pozīciju izvietojumu, taktiskos aizsardzības plānus Krievijas vēstniecībā rezidējošiem specdienestu darbiniekiem. Nav nekāds brīnums, ka arī obligātajā dienestā brīvprātīgi vairs nepiesakās pat pietiekams jauniešu skaits un tos ar varu nepieciešams tur ievilkt. Viss ir reputācijā, kuru ir viegli sabojāt ar apsūdzētu Krastiņu un politisku klaunu ietērpšanu zemessardzes formā, bet to ir ļoti grūti atjaunot.