Iesaki rakstu: 
Bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča izvēlējusies reizē ar nedaudz paplikām fotogrāfijām žurnālā Klubs publicēt arī dažas interesantas atmiņas par netīriem procesiem Latvijas politikā, - pārpublicējam saistošāko fragmentu to tām.
Kuras partijas visvairāk izceļas ar netīru politiku?
Principā tas attiecas uz visām. Par opozīcijas partijām cits stāsts, tās neko nevar ietekmēt. Bet koalīcijas partijām ministru pārpirkšana, kā notika ar ekonomikas ministru... Tās sarunas, kas Siguldas dārzā notika! Ko brīnīties par kaut kādām Taureņu pirts, Rīdzenes sarunām? Viss turpinās.
Kas notika Siguldas dārzā?
Sarunas, kā Vitenbergs no mūsu partijas aizies pie Nacionālās apvienības.
Jūs nemaz viņu nesaprotat?
Neviens nav pielaulāts uz mūžu - katrs var izstāties no partijas. Tomēr aiziet pie cita, nozogot ministra portfeli, ir necieņa pret kolēģiem. Nebijis gadījums politiskajā vēsturē! Nevaru iedomāties, ka Vienotības ministrs varētu paņemt portfelīti un aiziet, piemēram, uz Saskaņu - labdien, es tagad būšu jūsu premjers vai finanšu ministrs.
Kas piedalījās Siguldas sarunās?
Nacionālā apvienība, Atis Zakatistovs un no mūsu frakcijas Māris Možvillo, kas tajā laikā bija frakcijas vadītājs. Sanāca deal. Mēs un JKP bijām divas jaunas partijas ar lielu deputātu mandātu skaitu. Skaidrs, ka vecās partijas izmantoja visus līdzekļus, lai apspēlētu jaunos.
Es biju tā, kas Vitenbergu virzīja ministra amatam. Kad Ralfam Nemiro noņēma pielaidi, teicu, ka ministrs varētu būt Vitenbergs, kurš tobrīd vadīja Tautsaimniecības komisiju. Minūtes piecas, pirms to paziņot publiski, viņš man atsūtīja īsziņu - paldies, aizeju pie nacionāļiem. Iepriekš neko nezināju.
Mūsu frakciju sašķēla deputāts, kurš Saeimā nāca manā vietā. Viņš nobalsoja par to, ka viss kārtībā - mēs Vitenbergu neatsaucam, samierināmies. Šis deputāts tagad ir Nacionālās apvienības pārziņā esošās Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs [Edgars Kronbergs]. Tātad tik maksāja viņa balss!
Ja jums tobrīd kāda partija piedāvātu dīlu?
Man ko līdzīgu - iet prom no partijas - piedāvāja jau decembri. Ne gluži uz citu, bet atbalstīt koalīciju, aizejot no frakcijas. Saeimā ir daudz no frakcijām neatkarīgu, brīvu deputātu.
Kurš to piedāvāja?
Negribu vārdu minēt. Kāds no mūsējiem, kurš no mūsu frakcijas aizgāja.
Gobzems?
Negribu saukt vārdu. Atteicos, jo man nepatīk staigāt. Tā ir mana pirmā partija. (..)
Kāpēc jūs aizgājāt pa Gobzema, ne Kaimiņa ceļu?
Vispirms Kaimiņš panāca, lai izslēdzam Gobzemu no partijas, viņu novāca. Tad sapratām, ka Kaimiņš principā ir citā partijā, bet līdzšinējo partiju izmanto kā donoru kaut kādām balsīm, līdz ar to mēs viņu pašu izslēdzām no partijas.
Savulaik Kaimiņš atveda Gobzemu un teica - šis būs mūsu premjerministrs. Kampaņās visu Kurzemi apbraukāju, brīžiem bija bezspēks, šķiet, jāpadodas, bet viņš spēja dot enerģiju, motivāciju un ļoti lielu pārliecību par sevi. Nezinu nevienu ar tik milzīgu gribasspēku. Pēkšņi Artuss centās pārliecināt, ka mums no šā cilvēka jātiek vaļā. Kāpēc? Droši vien bija jārikojas pilnīgi pretēji - jātiek vaļā no Kaimiņa, un tad mēs būtu saglabājušies kā frakcija.
Jūs ar Kaimiņu pat nesveicināties.
Neesmu cilvēks, kurš tur naidu uz kādu, bet viņš uz mani gan. Nesaprotu, kāds tam iemesls. Varbūt arī viņš gribēja būt labklājības ministrs. Viņš ienīst visus, kas vēl palikuši frakcijā. Īpašs naids ir pret divām sievietēm - mani un Ivetu Benhenu-Bēkenu. Uzvedas kā atraidīts brūtgāns.
Kaimiņš nesen par Gobzemu teica: šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims. Viņš ir mentāli slims?
(Smejas.) Tādu jautājumu var uzdot arī par Kaimiņa kunga atkarībām vai slimībām.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
