Iesaki rakstu: 
Vairākas ar lidsabiedrību airBaltic saistītas personas atzīst, ka Satiksmes ministrija (SM) nav bijusi ieinteresēta ne reālā konflikta risināšanā par airBaltic preču zīmju atgūšanu lidsabiedrības īpašumā, ne vairāk nekā 2,5 miljonus latu lielā airBaltic parāda atdošanā lidostai Rīga, ne akcionāru līguma izmaiņās, kas mazinātu airBaltic līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika ietekmi. SM tikai publiski centusies radīt iespaidu, ka problēmas ar airBaltic risina, tomēr tieši no „augšas” – no SM vadības nācis uzstādījums „Fliku neaiztikt.”
„Tas vienkārši bija uzstādījums no augšas, ministrijas uzstādījums par to, ka nedrīkst, nedrīkst un viss aiztikt Fliku un airBaltic,” – tā, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, kuri atklājuši, ka Fliks sev piederošajai SIA Baltijas aviācijas sistēmas (47,2% airBaltic) piesaistījis ofšorā, Bahamu salās reģistrētu investoru, un par Latvijas Krājbankai un Snoras bankai ieķīlājis airBaltic preču zīmes, Pietiek atzina kāds zinošs, ar lidsabiedrību un lidostu Rīga saistīts avots.
Pēc viņa sacītā, par nozari atbildīgā SM pēdējā gada laikā tikai publiski izlikusies, ka prasīgi risina domstarpības gan par airBaltic preču zīmju atgūšanu lidsabiedrības īpašumā, gan par valsts intereses ierobežojošā airBaltic akcionāru līguma grozījumiem, gan par airBaltic vairākus miljonus lielo parādu lidostai Rīga.
Iespējams, SM uzstādījuma – neaiztikt Fliku – īstenošanā bijuši iesaistīti kādi lielāki spēki, ne tikai bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Neoficiāli netiek izslēgts, ka laikā, kad ministrs bija Gerhards, galveno lomu Flika „saudzēšanā” spēlējis TB/LNNK līderis, partijas priekšsēdis, Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle.
Turklāt, pēc avota teiktā, SM uzstādījumā par Fliku nekas neesot mainījies arī pēc tam, kad novembra sākumā par jauno satiksmes ministru kļuva Uldis Augulis (ZZS). Vienīgā izmaiņa esot tā, kā tagad Zīles vietu esot ieguvis par ZZS „krusttēvu” dēvētais apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Vairāki avoti Pietiek atzina, ka, mainoties valdībām, novembra sākumā Augulis vēl varējis pagūt ar stingru roku atrisināt konfliktu par airBaltic preču zīmēm, lai Flikam piederošā BAS tās nevarētu ieķīlāt.
Tomēr no SM un ministra puses sekojusi tikai vēl viena formāla vēstule Flikam ar aicinājumu izskaidrot situāciju ar airBaltic preču zīmēm un nosacījumiem to atgriešanai lidsabiedrības īpašumā, bet ne konkrēta, juridiski pamatota prasība Flikam kā BAS īpašniekam atdot preču zīmes airBaltic.
Vēl cits avots, kurš vēlējās palikt anonīms, jo SM sniedzis juridiskus pakalpojumus saistībā ar airBaltic, Pietiek atzina, ka SM rīcībā jau kopš vasaras beigām esot radikāli un spēcīgi juridiski argumenti, kā atrisināt konfliktu gan ar preču zīmju atgūšanu, gan akcionāru līguma izmaiņām tā, lai neļautu Flikam nekaunīgi pārņemt valstij piederošo lidsabiedrību.
Tomēr nekas no juristu piedāvātājiem risinājumiem neesot ticis iedarbināts, bijuši tikai atsevišķi publiski paziņojumi, ka ministrija risina, ka raksta vēstules Flikam. Reāli nekādus pasākumus, kas būtu saistīti ar airBaltic preču zīmju atgūšanu, SM neesot īstenojusi. Visa vēlme cīnīties ar Fliku par valsts interešu aizstāvību airBaltic esot „īpatnēji noklususi” un tālāk nekas neesot aizgājis.
Kopumā avotu skatījumā airBaltic konflikta risināšanā pietrūcis arī premjera Valda Dombrovska (Vienotība) stingra mugurkaula un prasības SM konkrētā laikā atrisināt jautājumu par preču zīmju atdošanu lidsabiedrības īpašumā.
Tagad juristu vērtējumā cīņu par airBaltic preču zīmju atgūšanu valstij piederošās lidsabiedrības īpašumā valsts esot zaudējusi. airBaltic preču zīmes varot iegādāties jebkurš, arī valsts, ja bankai tiks samaksāta preču zīmju komercķīlas vērtība.
Atbildīgo par airBaltic pagaidām nav. Premjera viedokli Pietiek svētdien neizdevās noskaidrot. Ne Dombrovskis, ne viņa preses pārstāve Līga Krapāne uz Pietiek zvaniem un SMS ziņām svētdien neatbildēja.
No atbildēm svētdien izvairījās arī pārējās amatpersonas. Ar bijušo satiksmes ministrus Gerhardu Pietiek neizdodas sazināties jau kopš laika, kad viņš nolika amata pilnvaras. Svētdien ne uz zvanu, ne SMS Pietiek neatbildēja arī Zīle. Sazvanīt neizdevās arī satiksmes ministru Auguli, kurš kopā ar Valsts prezidentu devies vizītē uz Krieviju.
Pietiek jau rakstīja, ka pagājušo ceturtdien, 16.decembrī Komercķīlu reģistrā iegrāmatots darījums, kas liecina, ka Flikam piederošā Baltijas Aviācijas sistēmas būtiski palielinājusi komercķīlas apmēru un par labu bankām ieķīlātas arī airBaltic preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles.
Flika un BAS dotās komercķīlas (formāli reģistrētas veselas divas komercķīlas) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu, ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras, kura pieder krievu miljardierim Vladimiram Antonovam.
Tajā pašā dienā puse Baltijas Aviācijas sistēmu, skaidrojot to ar investora piesaisti, nonāca Bahamu salu ārzonas fonda Taurus Asset Management Fund Limited īpašumā, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns.
Pietiek ziņoja, k,a pēc neoficiālas informācijas, nesenā Antonova vizīte Latvijā un tikšanās ar Lembergu un viņa dēlu bijusi saistīta arī ar interesi par airBaltic. Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs to noliedz.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
