Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan ar faktisku pazeminājumu "aizrotētā" Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gata Gudermaņa (attēlā) brālis Jurģis Gudermanis jau ir tiesāts par krāpšanu, viņš, izcietis nosacītos sodu, atkal ķēries pie sodāmajām metodēm un, aizbildinoties ar augstā policijas amatā strādājošo brāli, turpina iekasēt naudu no cilvēkiem, kuriem sola "sakārtot visas lietas" ar brāļa un tikpat ietekmīgu paziņu palīdzību. Jurģis Gudermanis gan Pietiek kategoriski noliedz, ka būtu ko solījis nokārtot ar brāļa palīdzību un pieļauj iespēju, ka cilvēki, kas sūdzas par viņu, vēlas nomelnot viņa brāli, kuram esot sekmīga karjera.

Pietiek vērsās divas personas, kuras cietušas no pārliekas uzticēšanās augstā policijas darbinieka brālim un kuras teju katru nedēļu saņemot no Jurģa Gudermaņa solījumu, ka nauda tiks atdota, taču šiem solījumiem nekāda tālāka rīcība nav sekojusi.

Juris Jurāns pie Gudermaņa kā paziņu ieteikta veiksmīga jurista vērsies, lai lūgtu palīdzību panākt pozitīvu atrisinājumu strīdā ar apdrošinātāju par atlīdzības izmaksu par zagtu auto. Gudermanis pāris reizes piedalījies šķīrējtiesas sēdēs, kas lēmušas viņam par sliktu, bet turpinājis solīt, ka visu izdosies sakārtot, jo tikšot piesaistīts viņa policijā strādājošais brālis.

Ik pa laikam Gudermanis solījis, ka lieta jau virzoties uz pozitīvo pusi, bet esot šādi tādi izdevumi, tādēļ lūdzis samaksāt. Samaksa ņemta bez jebkāda līguma vai kvīts, radot iespaidu, ka tā tiks maksāta kukuļos. Turklāt Gudermanis solījis, ka gadījumā, ja neizdosies panākt labvēlīgu rezultātu, naudu atdos.

Kādā sarunā Gudermanis padzirdējis, ka Jurāns plāno atvērt taksometra kompāniju un meklē iespēju iegādāties mašīnas. Gudermanis piedāvājis palīdzēt, jo viņam esot pazīstams Renault tirgotāja vadītājs. Prasot kā pirmo iemaksu bez nekādiem dokumentiem iemaksāt 12 tūkstošus latu (17,074 eiro). Gudermanis paņēmis no Jurāna naudu, bet pēc tam pazudis un izvairījies no telefona zvaniem, īsziņām un e-pastiem.

Pēc ilgāka laika Gudermanis parādījies un solījis naudu atdot, taču, lai gan notikumi norisinājās 2011.gadā, to arī pašlaik vēl nav izdarījis, turklāt laiku pa laikam sūta apkrāptajam klientam īsziņas, kurās apgalvo, ka naudu tūlīt pārskaitīs, nauda jau pārskaitīta, noteikti rīt būs kontā, bet, kad nauda kontā tā arī neienāk, atkal pazūd, lai pēc kāda laika atkal barotu ar šādiem pašiem solījumiem.

Savukārt Kristaps Dzenis pie Gudermaņa vērsies pēc tam, kad policija viņu pieķērusi par braukšanu dzērumā. Tā kā viņš pats bijis pārliecināts, ka alkoholu pirms sēšanās pie stūres nav lietojis un policistu alkometra rādījumi ir neprecīzi vai viltoti, viņš meklējis iespēju atbrīvoties no šī, pēc viņa domām, netaisnā soda. Kāds paziņa ieteicis lūgt palīdzību Gudermanim, kurš arī piekritis "visu sakārtot".

Dzenis pat noslēdzis līgumu ar Gudermani, kurā it kā solīts naudu atdot, ja lēmums būs nelabvēlīgs, turklāt arī mutiskās sarunās Gudermanis solījis naudu atdot un līgumu noslēgt piedāvājis tieši tāpēc, lai klients varētu viņam uzticēties.

Kad policija lietu par braukšanu dzērumā jau grasījusies sūtīt uz tiesu, Gudermanis pateicis, ka esot "jāsamaksā vienam cilvēkam" 1000 latu un lieta tikšot atrisināta. Tad abi ar mašīnu devušies uz kādu namu Pļavniekos, kur Gudermanis paņēmis iedoto naudu un „devies sakārtot visas lietas”, radot iespaidu, ka dodas pie sava brāļa, kurš par attiecīgo summu varēs palīdzēt.

Tā kā lieta nonākusi tiesā un Dzenis sodīts, viņš sācis prasīt, lai Gudermanis naudu atdod, un viņš esot piekritis to darīt un arī ilgu laiku „barojis” ar solījumiem, ka „tagad naudas nav, bet rīt, parit būs, tad es tev pārskaitīšu”.

Aptuveni gadu Dzenis mēģinājis atgūt savu naudu, bet tad, kad parādījis līgumu juristiem, tie paskaidrojuši, ka līgums ir tik viltīgs, ka attiesāt šo naudu nebūs iespējams, jo kaut kādu juridisko palīdzību viņš bija sniedzis.

Jurģis Gudermanis par krāpšanu tiesāts jau 2012.gadā. Toreiz viņš bija apkrāpis savu civilsievu, kā arī kādu cilvēku, kuram bija solījis labvēlīgi atrisināt īpašuma dalīšanas lietu, prasot par to kopā 35 tūkstošus latu (49 800 eiro), bet kā pirmo iemaksu 4000 latus (5691 eiro). Par šīm divām krāpšanas epizodēm slēgtā tiesas sēdē viņam piesprieda vienu gadu nosacīti. Internetā atrodami vairāki Gudermaņa apkrāpto cilvēku stāsti, kur visos izkrāpto summu apmērs minēts tūkstošos.

Pats Gudermanis sarunā ar Pietiek apstiprināja, ka zina abus šos cilvēkus un ir ar viņiem slēdzis līgumus, taču kategoriski noliedza, ka jebkad būtu piesaucis savu brāli kā personu, kas atrisinās lietas. „Līgumos nekur nav minēti solījumi saistībā ar manu brāli. Jau gadiem man mēģina inkriminēt šādas lietas, un, iespējams, tie ir cilvēki, kas vēršas pret manu brāli, kuram tiešām ir veiksmīga karjera,” uzsver Gudermanis.

Abi apkrāptie Pietiek sacīja, ka, visticamākais, Gatis Gudermanis par sava brāļa rīcību neko nezinot un nekādā veidā tajās neesot iesaistīts. „Brāļus jau neizvēlas. Mēs tikai vēlamies brīdināt citus, lai neuzķeras uz viņa solījumiem, jo viņam tiešām ir talants apvārdot,” sacīja Jurāns, kuram esot zināmi vēl vairāki apkrāptie, no kuriem daži baidoties par to publiski runāt, jo Gudermanis solījis atrisināt lietas, par kurām būtu jāsaņem sods.

„Es ceru, ka cilvēki izlasīs un būs gatavi stāstīt, kā arī citi vairs neuzķersies uz viņa solījumiem,” piebilda Jurāns, kurš ir noguris no iknedēļas solījumiem, ka nauda kuru katru brīdi ienāks viņa kontā.

Uz jautājumu, kādēļ sola, bet neatdod naudu, Gudermanis atbildēja ar pretjautājumu – vai Pietiek iestājoties parādu piedzinēja lomā? „Varbūt viss nav bijis tā, kā vēlas otra puse, kā jebkurā juridiskā lietā. Vienmēr ir kāda puse, kas zaudē. Tas jau ir cits jautājums, vai es solīju atdot visu vai daļu, kādi ir termiņi,” no konkrētas atbildes izvairījās Gudermanis.

Valsts policija savu komentāru sola sniegt piektdien.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...