Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Naudas „atmazgāšana” caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu un konsultāciju pakalpojumiem nav bijusi vienīgais veids, kā bijušie Latvenergo vadītāji Kārlis Miķelsons un Aigars Meļko varētu būt apgrozījuši uzņēmuma iepirkumos saņemtos kukuļus, par ko viņus tur aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Kā liecina Pietiek šodien publiskotās telefonsarunas no Latvenergo lietas materiāliem, Miķelsons un Meļko četrus mēnešus pirms aizturēšanas nodibinājuši firmu Cell Finance, ar ko mēģinājuši vairot oficiāli nedeklarētus ienākumus, spekulējot vērtspapīru tirgū.

Tomēr riskantais bizness nav izdevies. Kā rāda Lursoft datubāzē pieejamais Cell Finance finanšu pārskats par 2010. gadu, firmas zaudējumi no valūtas pirkšanas un pārdošanas sasnieguši 344 374 latus.

SIA Cell Finance reģistrēta 2010. gada 5. martā, pāris dienas pēc tam, kad Latvenergo bija parakstījis daudzmiljonu līgumu par Rīgas TEC-2 rekonstrukciju – darījumu, pār kuru gulst bijušās uzņēmuma vadības mesta korupcijas ēna. Firmas vadībai izraudzījušies vērtspapīru darījumos, viņuprāt, kompetentu menedžeri Oļegu Kovaļovu (2011. gadā amatu firmā pametis), gan Miķelsons, gan Meļko SIA Cell Finance pamatkapitālā iegulda pa 21 000 latu. Abi saskaņā ar deklarētajiem ienākumiem un uzkrājumiem to var atļauties.

Tomēr, lai spekulētu starptautiskajā valūtas tirgū, uz šim mērķim Šveices bankā Mig Bank atvērto kontu bija jāpārskaita lielāki finanšu līdzekļi. Spriežot pēc Pietiek rīcībā esošajām tiesībsargu noklausītajām Latvenergo šefu telefonsarunām, apzinoties, ka viņiem tam nav legāli deklarētu līdzekļu, vismaz daļu no Miķelsona un Meļko „melnās kases” šajā biznesā ar savu vārdu ieguldīja viņu „finansists”, arī lietā aizdomās turētais Andrejs Livanovičs.

13. aprīlī Livanovičs zvana Kovaļovam, skaidrojot, ka Miķelsons un Meļko nevar savai jaundibinātajai firmai aizdot valūtas spekulācijām nepieciešamos līdzekļus, jo tik lielas summas oficiāli nav deklarējuši. Tādēļ tiek apspriests variants, kā SIA Cell Finance nepieciešamo aizdevumu varētu saņemt no Livanoviča.

„Tie dibinātāji, nu, viņi savā vārdā nevar aizdot. Tāpēc, ka viņi var aizdot to, kas ir bijis kādreiz pagātnē oficiāli deklarēts, ja. Respektīvi, man tādā gadījumā kaut kā jākļūst par jūsu uzņēmuma darbinieku. (..) Un tad es visu to summu jums aizdošu kā savus personiskos līdzekļus, jo viņi man ir deklarēti,” telefonsarunā ar Cell Finance valdes priekšsēdētāju shēmo Livanovičs.  Uz Kovaļova jautājumu, kādēļ šo naudu nevar aizdot abi dibinātāji Miķelsons un Meļko, Livanovičs atbild: „Viņiem ir deklarēts, godīgi teikšu, mazāk nekā 500 [000], tur ir tā problēma, Oļeg. Tur ir tā problēma, ka cilvēkiem ne viss ir deklarēts. Tā tas vēsturiski ir veidojies. Bet es esmu sadeklarējis bezgala daudz, līdz ar to tas ir pilnīgs špicka, tas nekas nav, es tādu summu varu izņemt no kabatas un aizdot, visas manas deklarācijas un kontu izraksti tam atbilst.”

Nākamajās pāris nedēļās Livanovičs uz Cell Finance atvērto kontu Šveices Mig Bank kontā ieskaita vairākus simtus tūkstošu.

No vēlākajām telefonsarunām starp Livanoviču, Miķelsonu un Meļko secināms, ka šo trešās personas aizdoto naudu abi Latvenergo vadītāji uzskata par savu, arī Livanovičs abiem atskaitās par darījumiem no Mig Bank konta un saskaņo tālāko rīcību ar līdzekļiem.

Maija otrajā pusē Latvenergo šefiem valūtas tirgū izdodas gūt pirmo peļņu, un viņu melnās kases pārzinātājs Livanovičs zvana Kovaļovam, nododot Miķelsona jautājumu, vai daļu valūtas operācijās neizmantotās naudas nevarētu noguldīt īslaicīgā depozītā kādā no Latvijas bankām.

20. maija telefonsarunā Livanovičs arī pamāca Cell Finance formālo vadītāju, lai viņš ir piesardzīgs, Miķelsonam un Meļko rakstot e-pastus,ar redzējumu, kā no Mig Bank konta izņemama un sadalāma peļņa, jo tas Latvenergo šefus var kompromitēt. „Darīsim tā – ja tur iet runa par naudas izņemšanu, tad vispirms jūs atsūtiet tikai man, jo, ja tur ir rakstīts, ka nauda tiks izņemta caur Kipras kompāniju un visādi tur mehānismi aprakstīti, tad varbūt visas tās detaļas viņiem nav jāsūta, pietiks, ja mēs mutiski viņiem to izstāstīsim. Viņi var pakautrēties tādus e-pastus savā pasta kastītē glabāt. Viņi, protams, zinās visu un akceptēs, bet viņi gribēs izlikties, ka viņi nesaprot, kāpēc tāds apakšuzņēmējs ir. Jo faktiski, ja mēs to tādā atklātā tekstā aprakstām, tas nozīmē, ka viņi zina, ka notiek kaut kāda izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ko viņi, protams, akceptē, ka tā ir pareiza rīcība, bet viņi nevēlas, lai par to ir rakstiski pierādījumi,” Kovaļovu pamāca Livanovičs.

Tomēr drīz Miķelsona un Meļko veiksme valūtas tirgos beidzas. 28. maijā un 2. jūnijā jau pašā rīta agrumā Meļko satraukts zvana Livanovičam. „Klausies, mēs tur smagi esam ielidojuši – mīnus 120 [000]. (..) Klausies, nu vakar atkal mēs pa biksēm esam dabūjuši.” 3. jūnijā Cell Finance neveiksmes vērtspapīru tirgū ar Livanoviču apspriež arī Miķelsons, atzīstot, ka „tas ir augsta riska pasākums”. Miķelsons sarunā sūdzas par kādu „klientu” nesaprātīgu rīcību, nosūtot uz Kipru „papīrīšus”, kuri nu jāsūta atpakaļ. Noprotams, ka runa ir par kādu ofšorkompāniju, bet no sarunas nav skaidrs, vai tā ir tā pati, caur kuru iecerēts izņemt Cell Finance nopelnīto naudu.

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...