Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo laika notikumi pasaulē ir radījuši priekšnosacījumus dažādākām izmaiņām kā starpvalstu attiecībās, tā arī iespējamas izmaiņas valstu iekšienē. Jāsaprot, ka Latvija nav izņēmums. Šībrīža situāciju cenšas izmantot visi tie, kuri vēlas, lai Latvijā būtu citādāks kurss nekā pašlaik. Nebūsim naivi, kaimiņos mums atrodas valsts, kura ļoti labprāt zem savas lācīgās ķepas savāktu ne tikai Latviju, bet arī vairākas citas valstis.

Atkāpītei – protams, ka spēka pielietošana valsts iekārtas maiņās ir jau palikusi vai nu kā galīgais, jebšu - izmisuma līdzeklis, vai arī šāda pieeja ir populāra “mazattīstītajās” valstīs. Precizējums – par “mazattīstītu” valsti šī raksta kontekstā neuzskatu šo valsti pēc ekonomisko vai militāro vai atsevišķu cilvēku intelektuālā potenciāla.

Klasiskā izpratnē par “mazattīstītām” valstīm tiek uzskatītas valstis tieši no ekonomiskā aspekta. Tomēr uzskatu, ka, ja nav naudas, ir slikti, bet, ja valsti vada cilvēki, kuri domā savtīgās interesēs, noniecinot citus, tad tur nekas vairs nav glābjams. Krievija ir kā bagāta ar intelektuāļiem, tā arī daba šo valsti ir apveltījusi ar visu to labāko. Diemžēl vienīgais, ar ko nav paveicies – tas ir ar valdību, bet tas jau cits stāsts.

Bet atgriezīsimies pie skarbās realitātes. Mūsdienās ļoti populāri ir izmantot dažādas formas hibrīdkara metodes, lai panāktu režīma maiņu vai kā minimums – destabilizēt pastāvošo situāciju. Protams, te jāvērtē, vai ir objektīva pamatotība kaut kādām neapmierinātības izpausmē, kā arī – vai ir tiesiski ceļi un instrumenti un tie ir pieejami. Arī neapmierinātību var izpaust dažādi – cieņpilni vai arī – brutāli bļaustoties.

Situācija var būt dažāda, bet, ja cilvēki analizēs un domās, tad ātri vien spēs saprast, kas ir kas. Vai tik tiešām ir kāda problēma, kura jāaktualizē un kas jāmaina, jebšu – problēma tiek izdomāta un izmantota kā iegansts citu mērķu sasniegšanā.

Nav noslēpums, ka COVID – 19 laikā to var izmantot arī kā aizsegu dažādu citu mērķu sasniegšanai. Ir valstis, kuras COVID – 19 izmanto, lai pastiprinātu kontroli pār saviem iedzīvotājiem, vai arī, kuras COVID – 19 situāciju izmanto, lai mēģinātu ietekmēt kādas citas valstis.

Visefektīgāk izskatās, ka protestos pret notiekošajiem procesiem iesaistās kāda sabiedrībā atpazīstama persona. Latvijas gadījumā – vēlams, kura bijusi iesaistīta neatkarības atgūšanas procesā.

Visi ļoti labi atceras, ka 12.decembrī Rīgā notika divi dažādi pasākumi, bet vienotais elements – abi pasākumi vērsti pret ierobežojumiem, kuri tiek noteikti COVID – 19 apkarošanā.

Vienu no pasākumiem pieteica Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme (aktīvi iesaistās arī Jānis Pļaviņš), bet otru - biedrība "Stabilitātei – jā!", kas savu mītiņu rīko dienas otrajā pusē ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību uz nepietiekošu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem ārkārtējās situācijas laikā. Biedrības vadībā ir arī savulaik no "Saskaņas" izslēgtie Aleksejs Rosļikovs un citi.

No vienas puses pirmšķietami šķiet, ka pret noteiktajiem ierobežojumiem iestājas plašas tautas masas, sākot no Latvijas neatkarības atguvēja A.Ulmes, beidzot ar bijušajiem “Saskaņas” biedriem.

Ne velti minēju – pirmšķietami, jo faktiski pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas A.Ulmi var likt vienā katliņā ar Saskaņas eksbiedriem, paturot prātā, ka bijušie nemēdz būt.

Kāpēc bijušie un vienā katliņā? Īpaši, ka A.Ulme tak cīnījās par neatkarības atgūšanu, bet „Saskaņa” un tās biedri visu laiku atklāti vai ne tik atklāti pauduši atbalstu Putina Krievijai?

Labi, paskatīsim, kas tad mums no plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas ir zināms par A.Ulmi. Vai šis personāžs tik tiešām ir tīrs mūsu zemes patriots vai arī... Te es vairāk domāju par viņa iespējamo sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK) vai, tautas valodā runājot, – čeku.

Jāatzīst, ka informācija par A.Ulmi un viņa paša paustais saistībā ar čeku ir visnotaļ pretrunīga.

1977. gadā savervēts vēlākais Vides aizsardzības kluba līderis Arvīds Ulme, liecina kartīte ar segvārdu „Zāle”. Sava vārda atrašanos čekas maisos A.Ulme skaidroja ar pretdarbību padomju varai. Labāk bijis skaidrot čekai savu pozīciju, pēc tam VDK runāto atstāstot draugiem un domubiedriem.1

A.Ulme visus šos gadus publiski noliedzis sadarbību ar VDK. 2003.gada 23.septembrī Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras prokurors Vilhelms Sausiņš izskatīja A.Ulmes pārbaudes lietas dokumentus un nolēma izbeigt pārbaudes lietu, pamatojoties uz paša A.Ulmes iesniegumu par pārbaudes lietas izbeigšanu un vadoties no likuma “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 14.panta 14.punkta.

Prokurors lēmumā norāda, ka Ulme ir daļēji iepazinies ar pārbaudes lietas dokumentiem un tad uzrakstījis iesniegumu par pārbaudes lietas izbeigšanu. Likuma attiecīgajā pantā teikts – “ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu un lūdz pārbaudes lietu izbeigt, lieta ir izbeidzama”.

Tiesa, šā panta piesaukšana neliedza A.Ulmem arī pirms Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanas debatēs 12.Saeimā, atbildot uz citu tautas priekšstāvju pārmetumiem par sadarbību ar VDK, to atkal noliegt. Viņš skaidroja, ka kartīte čekas maisos esot fiktīva. Cik savdabīgi. VDK aģentu kartīšu īstumu apliecina visi vēsturnieki, kuri ir pētījuši šos dokumentus.2

A.Ulme ne tikai ir balsojis par kaut ko “par”. viņš ir arī balsojis “pret”. Proti, likuma grozījumus galīgajā lasījumā atbalstīja 71 Saeimas deputāts, pret tiem balsoja viens parlamentārietis – Arvīds Ulme no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS).3 (šeit runa par 2018.gada 4.oktobra balsojumu par tā saucamo čekas maisu atvēršanu).

Interesants šķiet arī paša A.Ulmes teiktais, kādreiz atbildot uz žurnālistu uzdoto jautājumu kādēļ čeka viņu darbību nepārtrauc. Jautājums, un pēc tam atbilde skanēja šādi: Viņiem mērķis bija to kustību pārtraukt, apturēt. Kāpēc viņiem tas, jūsuprāt, neizdevās? Tāpēc, ka mēs bijām gudrāki par viņiem, mums bija neformāla struktūra. Tādā ziņā gudrāki, ka viņu jebkāda pretdarbība mums tikai kā vējš mežā – paliekam stiprāki.4

Savukārt par pašu A.Ulmi kāds tā laikabiedrs ir pateicis: “Viņš māk runāt par deviņiem mēmiem, sapņaini un miglaini, galu galā tā arī neko īsti nepasakot. Kā dzejnieks vai īsts deputāts. Tāda suga.”5

A.Ulme tāpat kā vēl daži, kuru uzvārdi meklējami čekas maisos, pasniedz čeku kā “atpalikušu” organizāciju, kuru spēj apmānīt cilvēki bez speciālām zināšanām. Šajā brīdī man gribas iesaukties – jūs paši tam ticat?

Protams, ka tagad viegli attaisnot savu darbību, pasakot, ka patiesībā jau čeka tika vazāta aiz deguna. Tomēr – es šādiem izteikumiem neticēšu, jo, iepazīstoties ar publiskajā telpā pieejamo informāciju, secināms, ka čekā neņēma tādus, kuriem bija problēmas ar intelektu. Tiesa, ja kāds pārpratuma dēļ tomēr iekļuva, tad bija laika jautājums, kad no viņa tika vaļā.

Visi čekisti tika pienācīgi apmācīti. Visi “izstrādes objekti” tika rūpīgi pārbaudīti, turklāt – ne vienu reizi vien. Tehniskais aprīkojums arī bija labā līmenī, līdz ar to par čekas vazāšanu aiz deguna nevarēja pat runāt. Līdz ar to visi izskanējušie izteikumi, ka sadarbība ar čeku bijusi, lai to muļķotu, patiesībā pasaka, ka sadarbība ir bijusi nopietna.

Skatāmies tālāk – A.Ulme visu laiku tagad skandina, ka ar čeku neesot sadarbojies, BET pats 2003.gadā parakstīja sadarbības atzīšanas faktu. Vai tā rīkotos cilvēks, kurš nav sadarbojies? Pēc iepazīšanās ar tiesu praksi lietās par sadarbības konstatēšanu ar VDK6 un ar zinātniskām publikācijām7 šajā jautājumā secināms, ka tiesai, ja pati persona neatzīst sadarbības faktu, faktiski nav iespējams konstatēt sadarbību. Līdz ar to A.Ulmes pašrocīgā atzīšanās par sadarbību vedina domāt, ka sadarbība ir bijusi, turklāt visnotaļ nopietna.

Šis viss liek ar pavisam citām acīm arī paskatīties uz interviju ar Andri Paulu – Pāvulu, kurā viņš citstarp pateica: Galu galā Augstākajā Padomē par Latvijas neatkarību nobalsoja 36 VDK aģenti...8

A.Ulme arī balsoja par Latvijas neatkarību. Vai tas nozīmē, ka viņš to darīja patriotisma jūtu vadīts, atbilstoši savai pārliecībai, – sāku stipri par šo šaubīties.
Ja vēl paskatāmies, ka A.Ulme pēdējos gadus ir bijis kluss un mierīgs un nav iesaistījies nekādās politiskās aktivitātes, rodas jautājums, kamdēļ viņš tik aktīvs ir kļuvis tieši tagad, kad situācija sabiedrībā ir visnotaļ saasinājusies un līdz ar to lielāka iespējamība dažādākām pārmaiņām, tajā skaitā arī no āra injicētām? Varbūt biedri no Kremļa ir aktivizējuši “guļošos” aģentus, lai destabilizētu situāciju?

1 https://ir.lv/2019/11/13/spele-ar-velnu/

2 https://ir.lv/2019/12/12/mums-nebija-ieksejas-vainas-sajutas/

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cekas-maisi-jau-sogad-bus-publiski-pieejami-nacionalaja-arhiva.a294717/

4 https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/tava-kartina-bus-uz-visiem-sturiem-intervija-ar-arvidu-ulmi.a343063/

5 https://ir.lv/2019/12/12/mums-nebija-ieksejas-vainas-sajutas/

6https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vdkkomisija/020_Stukans_2015c_2016-01-30janv_VDK-sadarbibas-fakta-procesa-trukumi.pdf

7 https://lvportals.lv/norises/277110-vai-sadarbibas-fakta-ar-vdk-konstatesanas-procedura-ir-pilniga-2016

8https://web.archive.org/web/20180128234631/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/politika/item/42790-par-latvijas-neatkaribu-balsoja-36-vdk-agenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...