Iesaki rakstu: 
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Latvija pašlaik ir nevis tikai vienkārši valsts ar demogrāfiskām problēmām, bet ir vēsturiski visdziļākajā demogrāfiskajā bedrē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat datiem kopš 2022. gada fiksēta rekordzema dzimstība – rādītājs samazinājies par vairāk nekā 30%. Pašlaik dzimstības līmenis Latvijā nesasniedz pat vienkāršai paaudžu nomaiņai nepieciešamo līmeni. Lai tas notiktu, kopējam dzimstības koeficientam būtu jābūt 2,1–2,2 bērni uz ģimeni. Eiropas Savienībā vidēji tas ir 1,46, bet Latvijā – 1,2 bērni.
Uz šī fona ģimenes ar bērniem, īpaši daudzbērnu un nepilnās ģimenes, joprojām ir viena no visneaizsargātākajām grupām ar augstu nabadzības risku. Ienākumi ir zemi, bet nodokļi – augsti.
Tikmēr “Jaunā Vienotība” turpina darboties priekšvēlēšanu loģikā: skaļi paziņojumi, skaisti skaitļi un pompozas preses konferences. Ministru prezidente Evika Siliņa runā par “vēsturiski lielāko atbalsta pieaugumu ģimenēm”.
Taču paskatīsimies uz faktiem.
Kopējais atbalsts pat nekompensē tos līdzekļus, kurus valsts “ietaupījusi” uz dzimstības krituma rēķina kopš 2017. gada. Bērnu kļūst mazāk – izdevumi samazinās. Pabalsti gadiem nav indeksēti. Uz ģimeņu rēķina taupa.
Paskatīsimies uz vecāku pabalstu finansēšanas struktūru. Sociālajā budžetā tiek iemaksātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām aptuveni 1,16% tiek novirzīti šiem pabalstiem. Vienlaikus ik gadu tiek iekasēti vairāk nekā 180 miljoni eiro, bet izmaksāti – ap 154 miljoni. Tas nozīmē, ka sistēmā veidojas pārpalikums. Tomēr šie līdzekļi netiek novirzīti mērķētam atbalstam ģimenēm. Faktiski ģimenes ar bērniem pilnā apjomā nesaņem pat tos resursus, kas veidojas no viņu pašu iemaksām.
Demogrāfijas politika ir pārvērtusies par “biznesu” – biznesu uz bērnu rēķina, nevis par vienotu atbalsta sistēmu. Politika joprojām ir fragmentāra un nepietiekama. Ja mēs patiešām vēlamies ietekmēt dzimstību, ir nepieciešami sistemātiski risinājumi: nodokļu sloga samazināšana, būtisks atbalsta palielinājums ģimenēm un ilgtermiņa, prognozējama politika.
Tajā pašā laikā, kad valdošajai koalīcijai tiek piedāvātas konkrētas iniciatīvas un risinājumi, lielākā daļa deputātu balso pret vai atturas.
Klusi.
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
