Bjušā iekšlietu ministra Eklona pieņemšanā darbā „Rīgas ūdenī” saskatāmas politiskās partijas „Attīstībai/Par” nelikumīgas finansēšanas pazīmes
Pietiek lasītājs11.07.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos informēt par, iespējams, prettiesisku rīcību, ko savā darbībā ir pieļāvusi SIA "Rīgas ūdens" (turpmāk – RŪ) vadība un amatpersonas, kas veica darbinieka atlases procesu amatam “Drošības pārvaldnieks SIA "Rīgas ūdens" Iekšējās drošības daļā” un noslēdza darba līgumu ar atlasi izturējušo, iespējams, “visatbilstošāko” pretendentu.
Vismaz tiesiskā uzņēmumā, KAS TURKLĀT SAVĀ DARBĪBĀ BALSTĀS UZ TIESLIETU MINISTRIJAS IZSTRĀDĀTO KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS KODEKSU, un atklātā, godīgā konkursā parasti tā notiek, ka darba līgums tiek slēgts ar darbinieku, kurš ir atzīts par atbilstošāko konkrētajam amatam izvirzītajām prasībām. Taču – vai šāds tāds princips ir saistošs SIA “Rīgas ūdens” vadībai? Jāpavērtē.
Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju kā atbilstošākais kandidāts uz minēto amatu “Drošības pārvaldnieks Iekšējās drošības daļā” kopš jūnija sākuma ir pieņemts kādreizējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks, kādreizējais Krišjāņa Kariņa valdības iekšlietu ministrs (laikā no 26.05.2022.-14.12.2022.) Kristaps Eklons, kurš plašāk zināms nu jau kā kustības “Par” (kura, kā saka, šobrīd ir “pie varas” Rīgas domē jeb ietilpst Rīgas domes koalīcijā) politiskais dalībnieks. Viss jau būtu labi, ja būtu šis patiesi būtu atbilstošākais kandidāts uz šo vakanci.
Ņemot vērā to, ka K.Eklona CV ir publiski pieejams internetā (ieskatam pievienoju hipersaiti: https://www.mk.gov.lv/lv/darbinieks/kristaps-eklons), varam pavērtēt, cik atbilstoša ir bijusi K.Eklona kandidatūra uz šim amatam konkursā izvirzītajām prasībām. Ak, jā, amata konkursa sludinājums vairs nav publiski pieejams www.cv.lv (pieļauju, ka var izprasīt no arhīva), bet man par laimi ir saglabāti šī amata konkursa sludinājuma printscreen.
Tātad: iziesim cauri būtiskākajām RŪ prasībām salīdzinājumā ar K.Eklona CV pieejamo informāciju.
|
RŪ prasība (kas formulēta ar tekstu “SAGAIDĀM, KA TEV IR”): |
Info no K.Eklona CV |
Komentārs |
|
Augstākā izglītība, vēlams organizāciju drošības jomā |
1993 – 1997 - Maskavas Ugunsdrošības akadēmija, augstākā ugunsdrošības inženiera izglītība, tehnisko zinātņu maģistra grāds |
Skaidrs, ka šī izglītība noteikti NAV organizāciju drošības jomā. Taču, tā kā RŪ pārvaldībā ir kritiskās infrastruktūras objekti, vai ir adekvāti, ka šādā amatā tiek pieņemts kandidāts, kas izglītību ir ieguvis Krievijā? Turklāt – no kura normatīvā akta izriet tas, ka RŪ ir tiesīgs pieņemt darbā cilvēkus, kam nav LR akreditētā augstskolā iegūta augstākā izglītība? Jeb izglītība, kas iegūta Krievijā, nu jau pielīdzināma LR iegūtajai izglītībai? |
|
Drošības jomas profesionāla darba pieredze valsts un pašvaldību institūcijās vai dažādu nozaru kapitālsabiedrībās vai drošības nozares kapitālsabiedrībā vismaz 5 gadi |
1992 – 1995 - Ugunsdrošības tehniskā skola, pasniedzējs 1995 – 2022 VUGD dažādos komandiera/priekšnieka/ vietnieka amatos 2022-2022 iekšlietu ministrs |
Šai drošības jomas pieredzes prasībai, lasot gramatiski izvirzītās prasības konstrukciju, ir 3 daļas: 1) Pieredze valsts un pašvaldību institūcijās, vai 2) Pieredze dažādu nozaru kapitālsabiedrībās, vai 3) Pieredze drošības nozares kapitālsabiedrībā. No K.Eklona CV skaidri redzams, ka laikā līdz 2022.gada decembrim viņa pieredze šai prasībai neatbilst. Varbūt laikā no 01.01.2023.līdz šim brīdim viņš kaut kur kādā kapitālsabiedrībā par šiem jautājumiem ir strādājis, bet tie noteikti nebūs “vismaz 5 gadi”. BET ŠĪ IR OBLIGĀTĀ (NEVIS VĒLAMĀ) PRASĪBA!!! |
|
Pieredze vadošā amatā drošības nodrošināšanas jomā vismaz 3 gadi |
1992 – 1995 - Ugunsdrošības tehniskā skola, pasniedzējs 1995 – 2022 VUGD dažādos komandiera/priekšnieka/ vietnieka amatos 2022-2022 iekšlietu ministrs |
ŠEIT varētu pievilkt VUGD dienesta gadus, jo ugunsdrošības joma tomēr ir drošības joma. Tiesa – vai ir stratēģiski atbildīgi uzņēmuma (kura sastāvā, atgādinu, ir kritiskās infrastruktūras objekti) iekšējās drošības jomas pārraudzību nodot bijušajam ilggadējam VUGD darbiniekam, tas jau jāvērtē RŪ padomei un kapitāldaļu turētājam. |
|
Pieredze, kas balstīta zināšanās par personas datu un valsts noslēpuma un klasificētās informācijas aizsardzības jomu |
CV informācija, kas apliecinātu K.Eklona pieredzi darbā ar personas datiem, valsts noslēpumu un klasificētās informācijas aizsardzību nav |
Šī vispār ir ļoti interesanta prasība. Man patiesi interesanti, vai RŪ paši saprot, kā definējuši šo prasību? Neviens no K.Eklona publiski pieejamā CV ierakstiem neliecina, ka viņam būtu jebkāda pieredze, kas balstīta zināšanās par personas datu un valsts noslēpuma un klasificētās informācijas aizsardzības jomu. |
Šajā pašā RŪ sludinājumā norādīts, kādu amata pienākumu izpilde tiks sagaidīta no šī visatbilstošākā darbinieka. Man jautājums – kā RŪ iedomājas, ka K.Eklons spēs izpildīt visus tos amata pienākumus, kas viņam jāveic, ja viņa līdzšinējā pieredze neliecina, ka viņam būtu izpratne par uzņēmuma iekšējās drošības pārvaldības jomu? Vai arī RŪ ir pilnīgi vienalga, kā Eklons pilda šos pienākumus? Vai varbūt K.Eklona noalgošana darbā bija politiskais norādījums no Rīgas domes vadības? Tā neviļus gribas domāt, jo tā jau tikai nejauša sakritība, ka K.Eklons savulaik bija politiski sasaistījies ar Rīgas domē šobrīd pie varas esošo „Attīstībai/Par”.
SIA "Rīgas ūdens" ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošs uzņēmums. 100% kapitāla daļu turētājs ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Tātad uz RŪ attiecas publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.
RŪ ir izstrādājusi un apstiprinājusi savu Personāla atalgojuma un atlases politiku, kuras 46.punktā noteikts, ka “pamatkritēriji, izvēloties darbiniekus atbilstoši amata profila prasībām, ir profesionalitāte (izglītība, darba pieredze, rekomendācijas) un motivācija”. Vai šis 46.punkts nebija saistošs, atlasot Kristapu Eklonu? Vai K.Eklona profesionālās atbilstības vērtēšana nebija nepieciešama, jo K.Eklonam bija/ir atbilstoša politiskā piederībā pie atbilstošas politiskās partijas, kas šobrīd ir pie varas Rīgas domē?
Vai K.Eklona pieņemšanā darbā RŪ nav saskatāmas politiskās partijas „Attīstībai/Par”, iespējams, nelikumīgas finansēšanas pazīmes?
Saskaņā ar Komerclikumu kapitālsabiedrības valde nes atbildību par kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu atbilstoši izlietojumu! Vai par finanšu līdzekļu atbilstošu izlietojumu var uzskatīt algas maksāšanu, iespējams, fiktīvi organizētā amata konkursā izvēlētam darbiniekam, kas, kā izskatās no publiski pieejamas informācijas, šķiet ir profesionāli neatbilstošs vismaz vairākām RŪ amata prasībām, bet pēc politiskās piederības atbilstošs darbinieks?
Šķiet, ka būtu nepieciešams veikt pārbaudi un pārliecināties, vai tiešām uz šo amatu nebija pieteikušies citi, reāli atbilstoši pretendenti, kuri tika noraidīti, jo vajadzēja taču nodrošināt darbu K.Eklonam.. Un tāpat, iespējams, būtu nepieciešams izvērtēt RŪ valdes un darbinieku atbildību, kas veica K.Eklona atbilstības amata konkursā noteiktajām prasībām vērtēšanu!
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
