Iesaki rakstu: 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
Latvijas produktivitātes padomes un tā analītiskā kodola "LU domnīca LV PEAK" oktobra sākumā rīkotā diskusija tika veltīta lielo inovatīvo uzņēmumu lomai Latvijas un visas Eiropas globālās konkurētspējas veicināšanā. Padome un domnīca, kas uzskatāma par sava veida Ekonomikas ministrijas "smadzenēm", ekspertu diskusijā meklēja atbildes uz jautājumu - kādēļ tieši lielie uzņēmumi ekonomikā tiek uzskatīti par valsts konkurētspējas flagmaņiem?
Konkurētspēju, produktivitāti, izaugsmi un labklājību sekmē inovācijas. Inovācijas, savukārt, prasa investīcijas, ieskaitot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (P&A), kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Laika posmā no 2013. līdz 2022. gadam Latvija investēja P&A tikai 15% no ES vidējā. Salīdzinājumam, Lietuva investēja 25% no ES vidēja rādītāja, bet Igaunija - tuvu pusei (46%). Ja paskatāmies uz uzņēmumu lomu P&A finansējumā, tad Latvija diemžēl arī ievērojami atpaliek. Latvijā uzņēmumu finansējums P&A, procentos no kopējā finansējuma 2022. gadā bija 33,5%, Lietuvā 36,1%, bet Igaunijā 50,9% jeb gandrīz vienādā proporcijā ar publisko finansējumu.
Kaimiņvalstu un to uzņēmumu iespaidīgie kopējie ieguldījumi ir viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmējuši Lietuvas un Igaunijas ekonomikas un nozaru pievienotās vērtības straujāko pieaugumu. Ar citiem vārdiem sakot, nepietiekošais finansējums inovācijām izskaidro Latvijas izaugsmes atpalicību no kaimiņvalstīm.
Kā diskusijā norādīja Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, ņemot vērā, ka produktivitāte nav konstants lielums, tāpēc Latvijai ir "jāskrien" vēl ātrāk nekā pārējām ES dalībvalstīm. Viņš arī norāda, ka produktivitāti nevajag jaukt ar darba ražīgumu. Tā nav par to, vai mēs strādājam vairāk stundu nekā pārējie. Produktivitāte ir par moderno tehnoloģiju izmantošanu, augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu un augstākas peļņas sekmēšanu..
Ņemot vērā mūsu valsts budžeta resursu ierobežojumus, Latvijas sniegumam inovāciju jomā varētu nākt par labu lielāko privāto uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību (VKS) aktīvāka iesaistīšanās P&A finansēšanā. Lielo uzņēmumu rīcībā ir resursi un zināšanas, lai atļautos veikt būtiskus ieguldījumus. Labs piemērs ir LMT, kas pašlaik iegulda visvairāk naudas inovāciju attīstībā. Rēķinoties ar lielo uzņēmumu relatīvi mazo skaitu Latvijā, politikas veidotājiem ir nepieciešams rast iespēju sekmēt mūsu flagmaņu veiktspēju un eksportspēju.
Konkurētspējas celšana ir ne tikai Latvijas, bet visas ES problēma.
Tāpēc Mario Dragi – bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un viens no lielākajiem Eiropas ekonomikas prātiem – ir sagatavojis ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni. Diemžēl ES globālajā sacensībā zaudē savu kādreiz spēcīgo pozīciju moderno tehnoloģiju jomā. Pašlaik ES palikuši tikai 4 no 50 pasaules top tehnoloģiju uzņēmumiem.
M. Dragi skaidro, ka pastāv cieša korelācija starp uzņēmumu lielumu un augsto tehnoloģiju ieviešanu, jo lielie uzņēmumi var atļauties atvēlēt lielākus finanšu resursus un attīstītu cilvēkkapitālu inovatīvo tehnoloģiju izmantošanai. Piemēram, 2023.gadā 30% no ES lieliem uzņēmumiem izmatoja mākslīgo intelektu (MI), un tikai 7% no MVU spēja atrast resursus MI ieviešanai.
Latvijā "ieguldījumi inovācijās", "inovāciju iepirkumi" un "inovāciju ekosistēmas" izveide ap VKS diemžēl ir palikuši deklaratīvu vēlmju līmenī. Praksē tas nestrādās, jo Valsts kontrole vienmēr to uzskatīs par valsts naudas izšķērdēšanu. Nav likumiska ietvara, kurā noteiktās robežās un saprātīgā izpratnē VKS varētu ieguldīt augstāka riska vai agrīnās tehnoloģijās un biznesos.
Šajā kontekstā īpaši atzinīgi vērtēju Ekonomikas ministrijas mērķi – panākt, lai ieguldījumi P&A vai inovācijās sasniegtu vismaz 0,5% no uzņēmumu apgrozījuma. Ar šo mērķrādītāju ministrija kā akcionārs un valsts kapitāldaļu turētāja skaidri norāda, ka VKS ir jāparedz izaugsmi sekmējošas darbības, tostarp P&A jomā.
ES pastāv likumdošanas un regulēšanas šķēršļi, kas mazina lielo uzņēmumu iespējas augt vēl vairāk. Rezultātā daudzi inovatīvie Eiropas uzņēmumi atrod finansējumu ASV, kur arī turpina attīstīties. ES atpaliek arī infrastruktūras uzņēmumu attīstībā. Arī Latvijā šai jomā ir problēmas.
Šobrīd, kad elektrības cenas ES ir 2 līdz 3 reizes lielākas nekā ASV, bet gāze maksā 4-5 reizes vairāk, īpaši svarīgu lomu konkurētspējas uzlabošanā spēlē enerģētikas uzņēmumi. Latvijā runa ir, pirmkārt, par "Latvenergo". Lai veicinātu jauno tehnoloģiju ieviešanu elektrības cenu mazināšanas nolūkos, gan "Latvenergo", gan arī citām komerciālām, eksportējošām valsts kapitālsabiedrībām (VKS) ir jāsniedz iespēja brīvi nodarboties ar biznesu konkurējošā tirgū, attiecīgi pielāgojot regulējumu.
Diemžēl AS "Latvenergo" ir atļauts iegādāties tikai un vienīgi atjaunīgo energoresursu – vēja, saules – uzņēmumus ar speciālu „Latvenergo” iegūtu Ministru kabineta atļauju. Būtu nepieciešams atļaut VKS iegādāties uzņēmumus bez šādas speciālas atļaujas, lai apvienošanas un iegādes darījumu īstenošanas procedūras pietuvinātu privātu kapitālsabiedrību praksei.
Arī Eiropas telekomunikāciju sektorā nepieciešama tālāka konsolidācija, lai veicinātu investīcijas digitalizācijā. Pārdomāta uzņēmumu integrācija var būt labs veids, kā paplašināt uzņēmuma spējas radīt un komercializēt jaunus produktus, vairot eksporta potenciālu un kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Tieši tā gadu gaitā, iegādājoties dažādus uzņēmumus, LMT no mobilo sakaru operatora ir izaudzis par vienu no inovāciju līderiem viedo tehnoloģiju jomā.
Kā diskusijā minēja G. Bērziņš, lai panāktu izrāvienu, Latvijā uz produktivitāti, konkurētspēju un lielo uzņēmumu lomu ir jāskatās sistēmiski, jo nav "burvju nūjiņas", kas var viegli atrisināt valsts konkurētspējas jautājumu. Viņš norādīja, ka Latvijas politiķi nereti ekonomiku joprojām redz kā slēgtu, nevis atvērtu sistēmu, kuru ietekmē vairāki ārējie faktori. Konkurētspēja ir Latvijas kā globālās spēlētājas rādītājs, tāpēc ir būtiski jāpaplašina izpratne par lielo, tai skaitā valsts uzņēmumu, kas ir svarīgi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā, lomas stiprināšanu.
* Produktivitātes zinātniskā institūta "Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK" direktore
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.