Bondara partija bīda uz Ikšķiles pašvaldību aukli, ūdens aerobikas treneri un pāris bezdarbniekus
Pietiek lasītājs16.05.2017.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Ievērojot Pietiek publikāciju par Artusa Kaimiņa partijas diezgan nožēlojamo sarakstu Ventspilī, vēlējos pievērst uzmanību, ka tā nav tikai vienas partijas īpatnība - kas līdzīgs pamanāms arī Mārtiņa Bondara Latvijas Reģionu apvienības pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstā Ikšķilē. Tajā nav gandrīz neviena kandidāta, kura izglītība un šī brīža nodarbošanās liktu noticēt, ka kopā vai atsevišķi viņi varētu pat ne uzlabot pašvaldības darbu, bet kaut vai pildīt deputāta pienākumus un īstenot pašu noteikto partijas programmu un mērķus.
Tās, protams, ir sabiedrībā vajadzīgas profesijas un nodarbošanās, bet ne visai noderīgas pašvaldības vadībai un specifikai, - vai arī līdzšinējie vai pašreizējie kandidātu panākumi nekādi nepārliecina, ka šie kandidāti varētu kvalitatīvi piedalīties pašvaldības darbā.
Piemēram, saraksta pirmais numurs Iveta Mežaraupe norādījusi, ka ir valdes locekle uzņēmumā, kas tā darbības veidos norādījusi diezgan dažādus uzņēmējdarbības veidus - zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, juridiskie pakalpojumi un starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu.
Taču nevienā no tiem šī uzņēmējsabiedrība jau vismaz pēdējos trīs gadus nav spējusi uzrādīt kaut minimālus panākumus. Piemēram, pagājušā gadā, šis uzņēmums spējis budžetā iemaksāt vien 500 EUR. Šī kandidāte, ilgstoši vadot uzņēmumu, nav spējusi nodrošināt tā sekmīgu darbību un attīstību, bet uzskata, ka varētu vadīt pašvaldību un ir saraksta pirmais numurs!
Tas pats attiecas uz sarakstā esošo Mārtiņu Jirgenu, kas ir vadītājs būvniecības uzņēmumā, kurš arī nevar lepoties ar kaut cik vērā ņemamu uzņēmējdarbības veikšanu, jo viņa vadītais uzņēmums spējis iemaksāt budžetā 2016.gadā tikai 550 EUR. Turklāt jānorāda, ka neviena no kandidātu minēto uzņēmumu juridiskajām adresēm neatrodas Ikšķilē, uz kuras pašvaldību viņi kandidē.
Saraksta otrais numurs Aelita Grase un kandidāte Dzintra Zabeļska vispār nestrādā, tāpat bezdarbnieks ir arī vieglo mašīnu remonta speciālists Guntars Uldis Eglītis, kura vienīgā izglītība ir iegūta, 1976.gadā pabeidzot attiecīgu profesionālo skolu Naukšēnos. Kandidāte Elīna Šņepste ir ūdens aerobikas trenere, Lilita Rudzīte – šuvēja, Agnese Skarnele – masiere un auklis, Linda Paegle - valdes locekle apavu pārdošanas uzņēmumā.
Tikai viens kandidāts atstāj iespaidu, ka viņa nodarbošanās teorētiski varētu dot kādu labumu pašvaldības darbā, - Normunds Rudovskis, kas ir pārdošanas vadītājs notekūdeņu savākšanas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā, kura specifika varētu atbilst pašvaldības darbības kādai no jomām.
Partijas sarakstu kandidātu norādītā izglītība un nodarbošanās izskaidro, kāpēc šīs partijas biedri publiski tikai kritizē esošās koalīcijas partijas un to darbību Saeimā un pašvaldībās, bet nepiedāvā konkrētus saprātīgus risinājumus kādām nepieciešamajām izmaiņām un darba uzlabojumiem, jo redzams, ka to izglītība un zināšanas vienkārši tam nav pietiekamas.
Pārliecinieties paši: http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?id=cWM9vHf4yLoiFwESIEdnjg%3D%3D
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
